Pētījums par iekštelpu gaisa kvalitāti dārziņos: karsts, sasmacis, nevēdināms

VM pētījumā pabeigti līdz šim Latvijā plašākie iekštelpu gaisa kvalitātes mērījumi pirmsskolas izglītības iestādēs. Pētījuma mērķis ir noskaidrot ikdienā elpotā gaisa kvalitāti bērnudārzos un sagatavot zinātniski pamatotus priekšlikumus tās uzlabošanai.

Kopumā apsekoti 122 pašvaldību un privātie bērnudārzi visos Latvijas reģionos. Patlaban notiek iegūto datu apstrāde un analīze. Turpmāk tiks izstrādāts pētījuma ziņojums un publiskoti būtiskākie secinājumi, bet pētījuma rezultāti kalpos par pamatu ieteikumu izstrādei iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai, infekcijas slimību risku mazināšanai un bērnu veselības aizsardzībai.

Mērījumi veikti Rīgā, Jēkabpilī, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, kā arī Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales reģionā.

No 122 bērnudārziem, kuros veikti mērījumi, 120 bija pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, bet divi - privātie bērnudārzi. Iestādes atlasītas proporcionāli bērnu skaitam pilsētās un reģionos, nodrošinot reprezentatīvu pārklājumu visā Latvijā.

Katrā bērnudārzā mērījumi veikti trīs grupu telpās, kur bērni uzturas visvairāk, īpašu uzmanību pievēršot vecāko grupu telpām. Pēc telpu apsekošanas tajās uzstādītas mērierīces, kas piecu dienu laikā nepārtraukti reģistrēja ogļskābās gāzes jeb CO2 koncentrāciju, gaisa temperatūru un mitrumu.

Vienlaikus pētījumā analizēti telpu vēdināšanas paradumi, ventilācijas risinājumi un ikdienas apstākļi telpās. Papildus mērījumiem iegūta informācija par pirmsskolas izglītības iestāžu ēku raksturojumu, sūdzībām par iekštelpu gaisa kvalitāti, pelējuma un mitruma pazīmju esamību ēkās, kā arī iespējamiem gaisa piesārņojuma avotiem bērnudārzu ēku tuvumā.

Apkopojot biežākās sūdzības par gaisa kvalitāti pirmsskolas izglītības iestādēs, visbiežāk norādīts uz pārāk augstu temperatūru grupu telpās. Pētījuma autori skaidro, ka īpaši bieži tas minēts vasarā, kad telpas sakarst saulē, taču nereti sūdzības bijušas arī par pārāk augstu temperatūru apkures sezonā ziemā. Tāpat bieži minēts sasmacis gaiss un grūtības nodrošināt regulāru vēdināšanu. Tas īpaši attiecas uz laiku, kad bērni guļ diendusu grupas telpās, jo šajā laikā vēdināšanas iespējas ir sarežģītāk nodrošināt.

Sūdzības ir arī par ēdiena aromātiem, smaku telpās no kanalizācijas vai ārējām attīrīšanas iekārtām, kā arī neatbilstošu mitruma līmeni. Atsevišķās iestādēs norādīts gan uz pārlieku mitru, gan uz pārāk sausu gaisu.

Tāpat atsevišķos gadījumos gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē arī ārējie faktori, piemēram, tuvumā esošo rūpniecības uzņēmumu, ostu un lauksaimniecības darbība, kā arī citu ēku apkures radītie dūmi.

Pētījuma autori uzsver, ka bērni ir viena no jutīgākajām sabiedrības grupām, ko gaisa piesārņojums ietekmē visvairāk, tāpēc šāds pētījums ir būtisks ieguldījums sabiedrības veselības uzlabošanā. Latvijā līdz šim tik plaša mēroga izpēte pirmsskolas izglītības iestādēs nav veikta.

Vienlaikus eksperti atgādina, ka gaisa piesārņojums nav tikai ārtelpu problēma, jo arī iekštelpu gaiss var būt piesārņots. Tāpat ar telpaugiem vien nepietiek, lai attīrītu gaisu telpās - nepieciešama arī gaisa filtrācija un ventilācija.

Eksperti norāda, ka telpas jāvēdina ne vien siltā laikā, bet arī aukstajā sezonā. Tāpat viņi iesaka izvēlēties tīrīšanas līdzekļus bez spēcīgu smaržvielu piejaukuma un atturēties no telpu papildu aromatizēšanas, jo tīram gaisam nav smaržas.

Pētījumu veic SIA "Corporate Consulting" sadarbībā ar VM un Veselības inspekcijas vides veselības speciālistiem "Eiropas Sociālā fonda Plus" projektā "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi". To plānots īstenot līdz 2027. gada 31. decembrim. Pētījuma kopējais budžets ir 82 829 eiro.