Bērns zaudējis cieņu pret vecākiem. Kā uz to reaģēt?

No dēla dzirdēju frāzi – "tu man vispār nekad neesi patikusi", bet meita palūdza "aiztīties uz biroju pastrādāt", gribot no manis atpūsties. Vai bērni pazaudējuši cieņu pret vecākiem, jautā pusaudžu mamma.

FOTO: Shutterstock.com

Pandēmijas laikā pusaudžiem vecāku klātbūtnes var būt par daudz.

Pandēmijas laikā ģimenes locekļiem nākas ilgstoši uzturēties kopā vienā mājoklī, un, tāpat kā pieaugušajiem, arī pusaudžiem ir nepieciešams laiks vienatnei. Iespējams, ka, izrādot agresiju, pat izrunājoties rupji un aizskaroši, pusaudzis mēģina vairāk separēties jeb atdalīties no vecākiem, ar kuriem viņam jāpavada kopā ļoti daudz laika, tā situāciju komentē psihoterapeite Laura Valaine. 
Zināma agresija pusaudžu vecumā ir normāla parādība, kuru vecākiem ir jāspēj izturēt.

 Tāpēc nevajadzētu krist izmisumā par sevi kā nepietiekami labu vecāku. Jo – ja tīņa dusmas nevar izturēt vecāki, tad kurš vēl tās varēs izturēt?   
Jautājums ir, kā uz šo situāciju reaģē vecāki?  Pusaudzis vēl tikai mācās pateikt to, ko viņš sagaida no pieaugušajiem. Ja vecākam ir stabila sajūta par savu vecāka pozīciju un vērtību, viņš to uztvers mierīgi. Savukārt, ja vecākam ir pašapziņas problēmas, tad viņš var reaģēt sāpīgi: “Vai tiešām es esmu tik slikts?”  Tādā gadījumā tas ir darbs vecākam pašam ar sevi. 
Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs piebilst, ka šādu situāciju ir jāspēj izturēt, tomēr arī ir jāpadomā, kādā formā tīnis atļaujas pateikt to, ko viņam vajag, un atgādināt, ka mājās tā runāt nedrīkstēs; ka ir iespējams pateikt savas vajadzības pieņemamākā veidā.
 

Reklāma
Reklāma

Skaties sarunu ar ārsti rezidenti psihoterapijā Lauru Valaini raidījumā “Vecāku stunda”!