Mamma: "Mostos dusmīga jau no paša rīta. Ko es TĀDA varu dot bērnam?"

Ko darīt, ja no rīta, pirms atveru acis, jau esmu dusmīga? Ko es varu dot bērniem, pati būdama tik sliktā garastāvoklī?

FOTO: Shutterstock.com

Šobrīd ļoti daudzās ģimenē ir apjukums un cilvēki izjūt dažādas emocijas, tai skaitā dusmas un bezpalīdzības sajūtu.

Lai saprastu, kā var palīdzēt bērniem, vispirms ir jātiek galā ar sevi. Ģimene sākas ar vecākiem, tā raidījumu ciklā “Mācos pats” stāsta psihoterapeite Laura Valaine. 

Šobrīd ļoti daudzās ģimenēs ir apjukums un cilvēki izjūt dažādas emocijas, tai skaitā

 dusmas un bezpalīdzības sajūtu. Dusmas ir normālas emocijas, kas signalizē, ka kaut kādā dzīves jomā vai situācijā tiek pārkāptas robežas. Par to nav nevienam jājūtas vainīgam, tāpat ne vienmēr ir jāmeklē kāds sliktais, ko vainot. Toties dusmas var izmantot kā resursu, uz kuru pamata var kaut ko mainīt savā ikdienā. Kas ir tas, kas tevi sadusmo un liek justies bezspēcīgam? Vai pārāk liela slodze darbā? Varbūt sadusmo tas, ka nekur nevar iziet, nav, kur aizbraukt no ierastās vides, nav, kur atpūsties? Vai dusmojos uz valdību, kas pieņem tik stulbus lēmumus? Jātiek galā ar skolotāja lomu? Dažreiz var šķist, ka nu patiešām ir galīga bezizeja un bezcerība, bet realitātē šādas situācijas ir salīdzinoši reti. Visdrīzāk tā ir mūsu pašu sajūta par notiekošo, nevis tiešām ir tā, ka pilnīgi neko nevar darīt. 
 

Reklāma
Reklāma

Dažreiz var šķist, ka nu patiešām ir galīga bezizeja un bezcerība, bet realitātē šādas situācijas ir salīdzinoši reti. Visdrīzāk tā ir mūsu pašu sajūta par notiekošo, nevis tiešām ir tā, ka pilnīgi neko nevar darīt. 
 

Kad ir definēts, kas tieši sadusmo, jāpadomā, kā šo situāciju mēģināt atrisināt. Jā, pieaugušajam šajos pandēmijas apstākļos viss var būt apriebies un apnicis, bet ir jāsaprot, ka pusaudzim šīs emocijas un sajūtas ir vēl intensīvākas.
Vecākiem der atcerēties, ka pusaudzis pēc dabas ir ļoti nepastāvīgs, viņa domas un noskaņojums var visu laiku mainīties. Pusaudzis grib no vecākiem visu un vienlaikus negrib neko vai vēl labāk – vēlas, lai vecāki viņu liek mierā. Tas vecākos rada apjukumu, jo, cenšoties runāt un dot, beigās tāpat viss ir slikti.  Vienīgā stabilā vērtība šajā vecuma posmā un šajos pandēmijas apstākļos ir vecāks, pie kuras pieturēties. Pusaudži šobrīd no vecākiem sagaida stabilitāti, bet to ir grūti piepildīt, jo arī vecāki ir pārguruši. Ko darīt? Runāt par to. Stāstīt tīnim, ka šis ir grūts laiks, arī vecāki ir noguruši un ne vienmēr zina, ko darīt. Pusaudzim šādas situācijas ļauj saprast, ka vecāks arī ir cilvēks, un palīdz mācīties, kā ar to tiek galā pieaugušie cilvēki.