Kaitinošie kaku joki - neizbēgams posms bērna un viņa vecāku dzīvē

Iespējams, ka pirmais ne pārāk gaumīgais, pat diezgan parupjais joks no maza bērna mutes par tualetes tematiku var likties, maigi izsakoties, šokējošs. Labi audzinātie vecāki līdz šim ir lasījuši priekšā dzejoļus un pasakas, kurās šāda leksika netika izmantota. Droši vien, ka vainīgs ir kāds cits! Varbūt bērnudārza grupiņā ir bērns, kas šādi joko; vai spēļlaukumā noklausīts joks? Nu nevar taču būt, ka labi audzinātais lolojums pēkšņi sāk tik neglīti izrunāties!

Izrādās, ka var. 4 - 6 gadu vecumā bērns sāk aptvert humora nozīmi un mācās jokot. Jokošana ir veids, kā cilvēki mazina spriedzi. Tagad arī bērns sāk apgūt šo prasmi. Vienlaikus šis laika periods saistās ar personīgās higiēnas iemaņu pilnveidošanos. Tualetes tēma ir diezgan kutelīga. Ieejot tualetē, ir jāaizved aiz sevis durvis. Pieaugušie slēpj savas intīmās daļas. Kakāšana un čurāšana saistās ar kaut ko, kas ir jādara privāti, prom no citu cilvēku acīm. Ir jāiemācās noslaucīt sev dupsis. Piečurāta gulta saistās ar kauna un neērtības sajūtu....  ir normāli, ka mazulis izjūt zināmu stresu, par to domājot un runājot.  Joks ir līdzeklis, kā šo satraukumu mazināt. 

Aizliegumi nepalīdzēs
Pirmā pieaugušo reakcija uz kaku un purkšķu jokiem visbiežāk ir noliedzoša. Tā nav pieklājīgi! Cilvēkos tā nerunā! Tas pat nav smieklīgi! Kā tev nav kauna! Lai nekad vairs neko tādu nedzirdētu!
Prakse rāda, ka aizliegumi un kaunināšana nepalīdzēs, bet gan drīzāk radīs pilnīgi pretēju efektu - "kaku joki" kļūst par bērna ieroci vecāku manipulēšanai. Ir tik kārdinoši pateikt kaut ko skaļu un nepiedienīgu svešinieki klātbūtnē, pavērot, kā uz to reaģē pārējie pieaugušie.

Jo asākas un vētraināka reakcija, jo jautrāk! tas var kļūt par veidu, kā sev pievērst uzmanību.
Tad kā labāk reaģēt? Jo mierīgāk un neitrālāk, jo labāki rezultāti. "Jā, es saprotu, ka tas tiešām ir smieklīgi, bet pie galda labāk šādi nejokot."

Joks ir veids, kā mazināt iekšējo stresu. Ja bērns par šīm tēmām runā daudz un jokojas bieži, iespējams, ka viņam patiešām ir paaugstināta trauksme, bet pieaugušo nolieguma reakcija šo tikai pastiprinās. 

Daži bērnu audzināšanas eksperti pat iesaka ieviest īpašu "kaku joku" laiku, kad šos kārdinošos, bet pieaugušajiem kaitinošos vārdus var runāt tik, cik sirds kāro. Neviens neaizliedz, nekaunina, neliek aizvērt muti. 

Nepārspīlēt ar riebuma izrādīšanu 
Lai arī tā nav pati garšīgākā un daiļākā joku tēma, demonstrēt pārlieku riebumu un pretīgumu par visu, kas saistās ar tualeti, vēdera izejas jautājumiem un citām citādi dabīgām un fizioloģiskām norisēm nevajadzētu. 

Atceries, ka joks ir veids, kā mazināt iekšējo stresu. Ja bērns par šīm tēmām runā daudz un jokojas bieži, iespējams, ka viņam patiešām ir paaugstināta trauksme, bet pieaugušo nolieguma reakcija šo tikai pastiprinās. Sliktākajā gadījumā bērns var vairs neiet uz tualeti, iedzīvoties neirozēs, vēdera izejas problēmām un citās, daudz grūtāk risināmās, problēmās. Bailes un kauns apmeklēt tualeti ir viens no biežākajiem aizcietējumu iemesliem maziem bērniem. 

Mazinot aizlieguma, kauna un tabu tēmas nozīmību var palīdzēt dažas īpašas grāmatas, kas izskaidro vēdera izejas fizioloģisko norisi, piemēram, "Kaka un pavasaris". Pieaugušie par šādu grāmatu nosaukumiem smīkņā, bet bērniem tas palīdz saprast, ka šie procesi ir dabīgi un to dara visi sākot no mazākā bērnudārznieka līdz pat valsts prezidentam.

Avots: letidor.ru