Apdegumi, norīti svešķermeņi, lūzumi, saindēšanās: joprojām biežākās traumas bērniem
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi informē, ka joprojām visbiežākie palīdzības izsaukšanas iemesli bērniem līdz 3 gadu vecumam ir: 1. ķermeņa apdegumi un applaucēšanās, 2. norīti svešķermeņi vai svešķermeņi, kas iesprūduši degunā un ausīs, 3. kaulu lūzumi, 4. saindēšanās ar sadzīves ķīmiju un medikamentiem.
Elektrības rozetes
Katram bērnībā ir mācīts, ka nedrīkst likt pirkstus u.c.
priekšmetus rozetē, jo var gūt elektrības strāvas sitienu, taču
lielākoties, mazi bērni ziņkārības mākti, tomēr dodas pētīt
rozetes. Tāpēc vecāki tiek aicināti sekot līdzi tam, cik brīvi ir
pieejamas rozetes un pagarinātāji. Mūsdienās ir pieejami dažādi
risinājumi, kā paslēpt tās no bērnu acīm, piemēram, rozešu
„ieliktņi”, kas neļaus bērniem gūt elektrotraumu. Tāpat vienmēr
svarīgi ir pārliecināties, vai mājoklī nav brīvi pieejami atvērti
vadu gali vai bojāti vadi, kuriem bērni vai paši pieaugušie varētu
pieskarties un gūt strāvas triecienu.
Karsti šķidrumi
Reizēm no visvienkāršākajām lietām var gūt dzīvībai bīstamas
traumas. Viens no piemēriem – nepieskatīts karstais dzēriens vai
tikko uzvārīta putra. Jāpievērš uzmanība, kur tiek atstāta karsta
kafijas krūze, šķīvis vai bļoda un, vai bērns to nevar aizsniegt un
tās saturu uzgāzt sev virsū. Svarīgi ir saprast, ka neliels krūzes
tilpums bērnam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam. NMPD
atgādina, ka viens no svarīgiem piesardzības pasākumiem ir neturēt
mazu bērnu klēpī, kad tiek dzerta tēja vai kafija, lai novērstu
šādu nepatīkamu situāciju, kurā applaucēties var ne tikai bērns,
bet arī pats pieaugušais. Ja ielejat bērnam karstu zupu, tad to
vajag atstāt dzesēties galda vidū vai tādā vietā, kur bērns netiek
klāt. Vārot ūdeni, jāizvairās likt zemē elektrisko tējkannu, jo
bērns var aizķerties aiz vada un aplieties ar verdošo šķidrumu.
Ik gadu vidēji 500 mazuļus NMPD mediķi nogādā slimnīcā tieši
ar apdegumu traumām.
LASI ARĪ: Vidēji 10 bērni dienā nonāk slimnīcā, jo guvuši traumas, lēkājot pa batutu
Mediķu uzsaukums vecākiem. Vasarā divkāršojas bērnu traumatisms
Kā sargāt savu bērnu: Septiņi padomi par zīdaiņa drošību
Bīstamu priekšmetu pieejamība
Lai arī reizēm trauki var atrasties nostāk no galda malas, bērnam
it kā nepieejamā vietā, tas tik un tā var nebūt drošs variants
situācijā, ja galdam ir uzklāts galdauts. Pastāv iespēja, ka bērns
var to paraut un attiecīgi galda saturs līdz ar galdautu var
uzkrist virsū.
Ņemot vērā, ka viens no biežāk sastopamajiem izsaukumiem NMPD pie
maziem bērniem ir saindēšanās ar sadzīves ķīmijas līdzekļiem un
medikamentiem, būtiski ir sekot līdzi tam, kur tiek turētas šādas
lietas. Lai arī iepakojums var būt „bērnu drošs”, tas neattur no
atbildības turēt šādus priekšmetus bērniem nepieejamā vietā.
Visbiežākās kļūdas – sadzīves ķīmija tiek pārlieta limonādes
pudelēs, ko bērns viegli var atvērt un iedzert, bīstamie līdzekļi
tiek glabāti bērnam viegli pieejamās vietās, piemēram, virtuvē zem
izlietnes. Savukārt medikamenti tiek atstāti guļamistabā uz
naktsskapīšiem vai bērnam pieejamās atvilktnēs. Nereti medikamentus
mazie atrod pieaugušo somās, kamēr mājinieki nemana, ka bērns tajā
ko meklē.
Kritieni no augstuma
Nav noslēpums, ka bērnos mīt liela ziņkāre par pasaulē notiekošo,
tāpēc ļoti bieži traumas ir saistītas ar vēlmi uzzināt ko jaunu,
kas ne vienmēr var beigties patīkami. Īpaši šobrīd pavasarī
vecākiem ir jābūt uzmanīgiem, atstājot vaļā logus, balkonus un
terases, jo, uz mirkli nepieskatīts bērns, var pārkrist pāri margām
vai izkrist pa logu. Vecāki tiek aicināti nepieradināt bērnus kāpt
pie loga, kā arī sekot līdzi tam, vai logi ir aizvērti – ja tiek
vēdinātas istabas, tad vislabāk to darīt attiecīgajā loga režīmā.
Pie loga ieteicams nenovietot krēslus vai dīvānus, kur bērns var
uzkāpt un mēģināt pārliekties pāri palodzei, reizēs, ja logs ir
pilnībā atvērts. Lai parūpētos par papildus drošību, ieteicams
iegādāties speciālus logu vai durvju bloķētājus, kas neļaus bērnam
tos atvērt. Šos pašus var izmantot skapīšiem un atvilktnēm, lai
netiktu klāt to saturam.
Raksts publicēts Gjensidige Latvija “Mājokļa Drošības Mēneša” ietvaros