Svešas tantes lien pie mana bērna. Ko darīt, ja man tas ļoti nepatīk?

"Man sasāpējis jautājums un gribu rast atbildi, padomu, kā rīkoties! Pēdējā laikā sanācis regulāri iegriezties vienā veikalā, netālu no mājām. Jau trešo reizi tur satiekam gados vecu tantiņu, pēc skata mīlīga, gaiša.... Bet man kā mammai nekad nav paticis, ka sveši cilvēki pievērš pārlieku uzmanību manam bērnam, sevišķi vecas tantiņas. Nezinu, kāpēc man tāds reflekss..."  savu sāpi ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv uztic kāda jaunā māmiņa. 

Ir svarīgi nolikt robežu vai un cik daudz gribat komunicēt ar cilvēkiem uz ielas.

FOTO: Shutterstock.com

Ir svarīgi nolikt robežu vai un cik daudz gribat komunicēt ar cilvēkiem uz ielas.

"Iepriekšējās divas reizes man veikli sanāca novērst savu divarpus gadīgo puiku no tantiņas uzmanības, kura līda klāt, pieskārās bērnam ar visai pozitīviem tekstiem: "Kāds jauks puisītis", "Kāds jauks bērniņš" utt. Taču šodien biju pie tā paša veikala Narvessen kioska, kur tajā brīdī veicu pirkumu. Nez no kurienes atkal tā tantiņa uzradās un jau vienā mirklī bija klāt pie mana bērna un ar viņu atkal komunicēja. Es neizturēju un teicu: "Nevajag līst virsū svešiem bērniem" Tantīte "uzsprāga". Sāka mani lamāt, lādēt, kas tad manam bērnam notikšot, ja ar viņu viņa parunās, es tur tāda un šitāda... Rupjiem vārdiem, kas nudien bērnam nebūtu jādzird. Jā, varbūt mana vaina, jo izprovocēju tantīti uz šadu reakciju, bet MAN NEPATĪK, KA SVEŠAS TANTES LIEN PIE MANA BĒRNA!"


Atbild klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte: 
"Muprāt, tikai Jūs pati no savas pieredzes varat atbildēt, kādēļ Jūs esat jūtīga pret vecu cilvēku komentāriem pret savu bērnu, varbūt tā ir kāda negatīva Jūsu pieredze vai aizspriedums vai bailes, ka sveši cilvēki var nodarīt bērnam, ko ļaunu. Iesaku Jums pavērot un sajust, kas notiek ar Jums, kad veca tantiņa nāk klāt runāties, kādas emocijas Jums tad rodas. Protams, ir svarīgi nolikt robežu vai un cik daudz gribat komunicēt ar cilvēkiem uz ielas.

 

Veciem cilvēkiem ļoti patīk mazi bērni, viņi par tiem priecājas un viņiem patīk runāties. Reizēm ar dažām pieklājības frāzēm un attieksmi, ka nevēlaties iesaistīties sarunās varat likt saprast, ka Jums tas nav pieņemami. Citreiz ir tas jānorāda tiešāk, tomēr svarīgi būtu saglabāt pieklājību, lai lieki neiesaistītos konfliktos un arī nesabaidītu bērnu. Jūs varat kaut vai teikt paldies un to, ka savam bērnam mācat nerunāt uz ielas ar svešiem cilvēkiem, pieņemu, ka šī doma, lielākai daļai būs saprotama.

Reklāma
Reklāma

 

Ja nu notiek ‘’sprādziens’’, tad pēc tā vajadzētu bērnam izskaidrot, kas notika, kādēļ abpusēji bija tāda reakcija un pastāstīt, ka viņš pie tā nav vainīgs, jo pieaugušie nemācēja sarunāties vai bija dusmīgi. Droši vien, cik nu tas ir iespējams, var mēģināt izvairīties no tantēm, lai nebūtu atkal jāpiedzīvo līdzīga situācija."