9 pilnīgi normālas dīvainības, kuras mēdz darīt mazi bērni

Portāls parents.com pediatrei un bērnu audzināšanas grāmatu autorei Kendisai Džounsai lūdza skaidrojumus par visādām dīvainībām, kuras mēdz darīt agrīnā (1–3 gadi) vecuma bērni, un ko ar tām iesākt. 

Nr. 1. Izvēlība ēšanā 

Tik tikko bērns vēl ēda daudzveidīgu piebarojumu, līdz pēdējai karotei izēda visu, ko vien tam deva un prasīja vēl… Bet te pēkšņi nekas vairs nepatīk, nekas negaršo un viss ēdiens nokļūst uz grīdas vai matos. 

Skaidrojums: pēkšņa izvēlība, bērnam augot, ir normāla parādība. Bērns varbūt iemācījies saprast, ka nav izsalcis. Šajā vecumposmā arī mainās garšas sajūtas un jūtīgums pret noteiktām tekstūrām. Vecākiem ieteikums nepadoties un turpināt piedāvāt veselīgu ēdienu. 

Nr. 2. Regress

Nupat bērns jau bija apguvis podiņu, bet te atkal gadās šmuces viena pakaļ otrai. Kolīdz šķita, ka beidzot tiek izgulētas naktis un izveidojies noteikts vakara gulētiešanas rituāls, tā pēkšņi bērns atkal mostas cauru nakti un vakarā nav pierunājams iet čučēt. 

Skaidrojums: podiņmācības apguvi var ietekmēt visdažādākās izmaiņas un notikumi bērna dzīvē. Padomājiet, vai jūsu ikdienā nav ienācis kaut kas jauns. Savukārt miegu ietekmē dažādi faktori, piemēram, fizioloģiskie jeb augšana, zobu nākšana, slimības, kā arī tās pašas izmaiņas ikdienā. Galvenais ir pacietīgi pieturēties pie ierastajiem miega paradumiem, līdz miegs atkal nostabilizējas. 

Nr. 3. Roku bāšana bikšelēs

Pirmreizējus vecākus šādas darbības var mulsināt un pat šokēt. 

Skaidrojums: bērns iepazīst savu ķermeni, tieši tāpat kā pirmoreiz atklājot rokas. Vecāki var šīs darbības ignorēt, novērst vai apstādināt, taču mierīgi, nosvērti un bez liela trača. Maza vecuma bērni vēl nesaprot sabiedrības tabu attiecībā uz privātām ķermeņa daļām. Kad bērns paaugsies un sāks izprast, ko viņam saka, paskaidrosiet uzvedības normas, kā nākas. 

Nr. 4. Galvas kratīšana vai mētāšana 

Kad bērns sāk kratīt galvu, tā it kā atrastos metāla koncertā, vecāks var sākt satraukties, vai viss ir kārtībā. Vai tas nesāp? Vai tas ir normāli? 

Skaidrojums: šāda ritmiska darbība nomierina miegainu vai pārgurušu bērnu, īpaši emociju uzplūdos un pēc tantrumiem. Vecāki var to ignorēt, mēģināt novērst bērna uzmanību vai mēģināt bērnu nomierināt citā veidā. 

Nr. 5 Uzmanību, sekos riebīgs saturs!!!
Proti, rotaļas ar kakām

Nav pretīgāka skata kā ieraudzīt, ka bērns ir nozieķējies no galvas līdz kājām ar savu autiņu saturu. Nu kāpēc, kāpēc gan mazuļiem vajag smērēties un pat bāzt mutē savus izkārnījumus? 

Skaidrojums: tāpat kā sevis aiztikšana, arī šāda darbošanās, patīk mums vai nē, ir vienkārši daļa no sava ķermeņa iepazīšanas. Šī ķēpāšanās var būt signāls vecākiem, ka bērns ir gatavs iet uz podiņa un uzzināt, kur tad kakām ir īstā vieta. 

Nr. 6. Deguna urbināšana 

Varbūt tas nav tik riebīgi kā iepriekšējā darbošanās, tomēr tāpat tas nav nekāds skaistais skats, kad mazulis urbinās pa snīpi, velk laukā puņķus un vēl aplaiza pirkstus. Kas bērnus tajā tik ļoti pievelk? 

Skaidrojums: tā tikpat labi var būt sava ķermeņa izpēte, taču jāpavēro arī bērna labsajūta – vai gadījumā deguns neniez, nesāp un nav aizlikts. Ja tā, tad gan jāiet vien pie pediatra. 

Nr. 7. Sarunas ar sevi un iedomu spēles

Bērns sācis runāties savā nodabā un rotaļāties ar iedomu spēļubiedru, arī, ja telpā ir citi bērni.

Skaidrojums: satraukumam vispār nav pamata, tieši otrādi – tā ir attīstības pazīme. Skaļa sarunāšanās un trokšņaina skaņu radīšana nozīmē vien to, ka bērns apgūst sociālās, kognitīvās un motorās spējas. Turklāt līdz apmēram trīs gadu vecumam bērni lielākoties spēlējas paši, arī esot citu bērnu sabiedrībā. 

Nr. 8. Kailums

Kuru katru brīdī mājās ieradīsies viesi, vai arī pašiem tūlīt jau jāiziet no mājas un jāpagūst kaut kur nokļūt noteiktā laikā, bet divgadnieks nav piedabūjams kaut ko uzvilkt mugurā. 

Skaidrojums: bērns var būt sensori jūtīgs pret apģērba tekstūru, taču tikpat labi tā ir uzmanības pievēršana sev un varas spēles ar pieaugušo – kurš kuru. Tā diemžēl ir vienkārši vecuma fāze, kas pāries. 

Nr. 9. Šūpošanās uz priekšu un atpakaļ

Daudzus vecākus biedē šāda uzvedība, kas tiek piedēvēta autiskā spektra bērniem. 

Skaidrojums: tas ir diezgan izplatīts un normāls paradums. Mazi bērni ar noteiktu ķermeņa ritmu sevi šādi mēdz nomierināt. Ap trim gadiem šāds paradums parasti pāriet, bet, ja tomēr nē vai arī šāda uzvedība sāk šķist pārmērīga, noteikti var aprunāties ar bērnu ārstu. 

Lai arī visas šīs izpausmes var būt normālas un raksturīgas bērniem mazā vecumā, tāpat vecākiem nevajag kautrēties runāt ar bērnu ārstu, ja rodas kādas bažas. 

Avots: parents.com