Kadrs no video. Alkoholķa Riharda pieredze.


Alkoholiķa stāsts: "Sēdi parkā ar alus pudeli rokās piečurātām biksēm, bet domā, ka esi kruts"

 28. oktobris 2020 7:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Veselības ministrijas īstenoto kampaņu “Viss ir Norm.a” turpina ceturtais stāsts divpadsmit stāstu sērijā – šoreiz par atkarību no alkohola. “Biju nodzēries līdz bomža līmenim un nodedzinājis mammas dzīvokli. Jau biju ārstējies neskaitāmas reizes, pat neskaitīšu, cik no tām bijis “atkačalkās”,” savā pieredzē par to, ko nozīmē būt alkoholiķim, atklāti dalās Rihards. 



Divdesmit gadus lietojis alkoholu un tikpat daudz gadu pavadījis skaidrā, viņš vaļsirdīgi stāsta, ko nozīmē sadzīvot ar atkarību. “Neviens nekad to zaļo pūķi nav uzvarējis. Vari cirst tās galvas, cik gribi, uzvarēt nav iespējams. Vienīgais risinājums ir nedzert un saprast, ka esi alkoholiķis.”  

Savā stāstā Rihards atklāj: “Palīdzība ir jāmeklē, viennozīmīgi. Alkoholiķim pirmais solis ir intoksikācija pie narkologa. Pēc tam – palīdzība, lai kaut ko sakārtotu. Pašam jāizvēlas, vai tas ir mācītājs, psihologs vai anonīmie alkoholiķi. Jebkurā gadījumā, viens pats galā netiks. (..) Ko darīt tuviniekiem? Atteikties un atstāt atvērtas durvis – ja alkoholiķis nolemj pārtraukt dzert, lai ir, kur atgriezties. Viss! Tas ir vienīgais. Nekādas glābšanas.” 

"Biju nodzēries līdz bomža līmenim un nodedzinājis mammas dzīvokli. Jau biju ārstējies neskaitāmas reizes, pat neskaitīšu, cik no tām bijis atkačalkās (domāta detoksikācija, ko izmanto akūtas intoksikācijas gadījumos – red. piez.). Bijušajā Straupes narkoloģiskajā slimnīcā esmu ārstējies trīs reizes, bet pēc viena no delīrijiem Rīgā mēnesi pavadīju Tvaika ielā.

“Nedzeršanu nevar panākt ar gribasspēku. Atkarība ir ķīmiski izraisīta psihoze. Cilvēkam zūd kontakts ar realitāti, un atkarīgajam tas notiek brīdī, kad viņš lieto šo ķīmisko vielu,” skaidro atkarību speciālists un mācītājs Māris Ķirsons. “Anonīmo alkoholiķu jeb AA programmas pamatā ir padošanās un savas bezspēcības atzīšana alkohola priekšā. Latvijā ir ļoti modē cīnīties ar alkoholu, bet, kamēr es ar kaut ko cīnos, pastāv ilūzija, ka es uzvarēšu. Taču ir jāpadodas. (..) Parasti tuvinieki aiz mīlestības mēģina atkarīgo cilvēku glābt vai, kā paši saka – atbalstīt. Tā ir līdzatkarība. Kamēr atkarīgu cilvēku pasargā no viņa rīcības seku piedzīvošanas pilnā apmērā, tikmēr viņam nav nekādas intereses kaut ko mainīt. Ir jāļauj atkarīgajam piedzīvot savas rīcības sekas pilnā apmērā. Arī, ja tas nozīmē atstāt viņu ar savu atkarību.”

Riharda stāstu var noskatīties video:


Atpazīt atkarību un savlaicīgi lūgt palīdzību
Viens no kampaņas “Viss ir Norm.a” mērķiem ir palīdzēt atpazīt dažādas psihiskās saslimšanas vai grūtības un mudināt savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Atkarība no alkohola ir ārstējama, taču ir svarīgi to laikus atpazīt un vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Pievērsiet uzmanību izmaiņām savā vai līdzcilvēka uzvedībā un paradumos – alkohola atkarību raksturo, piemēram, nespēja atteikties no kārtējā dzēriena, arvien lielāks izdzertā alkohola daudzums vai arvien biežāka tā lietošana, iesaistīšanās strīdos un kautiņos, esot reibumā, atmiņas zudumi par dzērumā notikušo u.c. Alkohola izraisīto problēmu dēļ nereti tiek kavētas mācības vai darbs.

Garajā Youtube video noskaties Riharrda pieredzi, dzīvojot ar alkohola atkarību. Ar kampaņas ceturto stāstu rakstītā formātā var iepazīties Veselības ministrijas portālā ESparveselibu.lv

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas