Situācija: jāatgriežas darbā pēc bērna kopšanas, bet man piedāvā vienošanos. Kā rīkoties?

Jaunie vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA) darba devējam ir jāņem atpakaļ strādāt – vienkāršoti runājot, likums ir tāds. Taču praksē pierādījies, ka ir gana daudz dažādu gadījumu, kad darba devējs un jaunais vecāks nespēj vienoties par atgriešanos darbā.

Darba likuma 156. panta 4. daļa nosaka to, ka kamēr māmiņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, darba vieta viņai tiek saglabāta

FOTO: Shutterstock.com

Darba likuma 156. panta 4. daļa nosaka to, ka kamēr māmiņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, darba vieta viņai tiek saglabāta

Par situāciju, kad jaunā māmiņa pēc BKA beigām netiek ņemta atpakaļ savā darba vietā, komentē Rudīte Nīcgale, CV izveides eksperte (VIPCV.lv) un Līga Alberliņa, eksperte grāmatvedības un darba likumdošanas jomā (bruto7.lv).

 

Lasītāja raksta

“Man bija jāatgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jutu, ka darba vieta mani atpakaļ vairs negrib. Pirms atgriešanās biju aizgājusi darbā uz tikšanos – vadītājs ir mainījies, manus pienākumus veic kolēģe, un personāla daļas vadītāja izteicās, ka situāciju varam “risināt dažādi”, liekot noprast, ka varu vai nu rakstīt atlūgumu vai parakstīt vienošanos. Gribēju turpināt darba attiecības, taču pēc vairākām šādām sarunām parakstīju vienošanos, kas paredz man kompensāciju triju mēneša algu apjomā. Finansiāli nav slikti – būšu nodrošināta vismaz pusgadu un varu doties uzreiz arī bezdarbnieku rindās un saņemt pabalstu. Tomēr jūtos neapmierināta, jo likās, ka man taču pienākas sava vieta. Kāds būtu pareizākas risinājums šādai situācijai?”

 

No likumdošanas viedokļa

Kā norāde eksperte Līga Alberliņa, pēc likuma tāda situācijas, kad jauno māmiņu var neņemt atpakaļ darbā, nav. “Darba likuma 156. panta 4. daļa nosaka to, ka kamēr māmiņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, darba vieta viņai tiek saglabāta. Gadījumā, ja uzņēmums nevar piedāvāt to pašu darba vietu, kura bija līdz bērna kopšanas atvaļinājumam, tad ir jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, tātad arī samaksu,” situāciju no likumiskā viedokļa iezīmē L. Alberliņa. Viņa atzīst, ka bieži ir gadījumi, kad sievietēm piedāvā citu darba vietu un tādā gadījumā jaunai māmiņai būtu jāizvērtē, vai viņa tam varētu piekrist, tomēr tādai situācijai, ka sievietei vispār nepiedāvā darbu, nevajadzētu būt – ja vien nav iesaistīti kādi citi apstākļi.

 

Man pienākas mana vieta!

Rudīte Nīcgale izgaismo, ka tādas situācijas, kad sievietei pēc bērna kopšanas atvaļinājuma rodas sarežģījumi atgriezties atpakaļ savā darbā, ļoti emocionāli iespaido jauno māmiņu. Viņa savā praksē ir novērojusi, ka visbiežāk jaunās māmiņas pēc šādas it kā atlaišanas jūtas emocionāli sadragātas un uzreiz nav gatavas darba tirgum. “Viņas nevar saprast, vai viņas ir vairs spējīgas uz konkrēto amatu un ļoti bieži netic saviem spēkiem. Šādā gadījumā var būt noderīga psiholoģiskā palīdzība. Taču jāsaprot, ka no biznesa viedokļa pusotrs gads un vairāk ir gana liels laiks uzņēmumam un šajā laikā ļoti daudz kas mainās, īpaši šajā, Covid laikā. Oficiāli personas, kas atrodas BKA, nedrīkst aiztikt, bet neformāli bieži vien ir tā, ka lēmums par darba attiecību neturpināšanu jau ir pieņemts, darbiniekam vēl atrodoties atvaļinājumā,” pieredzē dalās R. Nīcgale.

 

Oficiāli personas, kas atrodas BKA, nedrīkst aiztikt, bet neformāli bieži vien ir tā, ka lēmums par darba attiecību neturpināšanu jau ir pieņemts, darbiniekam vēl atrodoties atvaļinājumā.


Arī Līga Alberliņa atzīst, ka šajā situācijā ir jāņem vērā gan emocijas, gan tas, kā situācija tiek risināta. “Sievietēm šajā laikā, kad bērns ir vēl mazs, atgriešanās darbā var būt emocionāla. Ir jāņem vērā, ka apstākļi ir mainījušies. Sievietes neapmierinātība ir saprotama, jo viņai ir sajūta, ka viņai darba vieta pienākas. Protams, viņai pienākas, un viņa var pastāvēt uz to, ka viņa šeit strādās un no Darba likuma viedokļa viņai būs taisnība, bet jāņem vēra, ka apstākļi darbā būs tādi, kādi būs. Darbiniecei pašai ir jāizvērtē, vai viņa būs psiholoģiski pietiekami stipra, lai spētu iziet šai situācijai cauri. Tāpat jāņem vērā tas aspekts, vai turpmāk sieviete varēs iet uz darbu ar prieku,” teic L. Alberliņa.

 

Reklāma
Reklāma

Lasi vēl: Kā parūpēties, lai darba devējs grib mani atpakaļ? Ieteikumi jaunajām māmiņām

 

Piedāvā izdevīgu vienošanos? Apdomā to!

Ja situācija ir standarta un jaunajai māmiņai ir sajūta, ka darba devējs nav godīgs pret viņu, R. Nīcgale iesaka sievietēm visu rūpīgi apdomāt. Noteikti nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus. “Ja darba devējs nāk klajā ar kādu piedāvājumu, kas jauno māmiņu pārsteidz un kam viņa nav gatava, vislabākais būtu palūgt pauzi un apdomas laiku vairākas dienas. Darba devējs, visticamāk, lēmuma pieņemšanai ir veltījis vairākas dienas vai pat nedēļas. Būtu tikai godīgi, ja darbiniecei arī tiek dots laiks, lai apdomātu piedāvājumu. Tāpēc es neieteiktu uzreiz parakstīt tādas vienošanās, kas nav pārdomātas,” teic R. Nīcgale. 

Darbiniekam visizdevīgākais veids, kā izbeigt darba attiecības, ir abpusēja vienošanās un to nosaka Darba likuma 114. pants.


Arī L. Alberliņa iesaka izvērtēt, kas sievietei ir izdevīgākais variants: “Protams, nereti ar šādām sarunām darba devējs gaida, kad sieviete uzrakstīs atlūgumu, taču tas sievietei nav izdevīgākais variants – tas tikai darba devējam ir finansiāli izdevīgāks variants. Tomēr vienošanās ir viens no labākajiem veidiem, kā izbeigt darba attiecības, ja vien tur apakšā neslēpjas kādi nezināmi aspekti vai pārkāpumi. Var uzskatīt, ka darba devējs ar piedāvājumu par vienošanos un kompensāciju izrāda labo žestu. Bet praksē katrs gadījums jāizvērtē individuāli, ņemot vērā visas nianses.”
Speciāliste stāsta, ka Darba likuma 112. pants ir tas, kas definē kompensācijas apjomu atkarībā no darba stāža. “Tomēr šajā situācijā, kad sievietei tiek piedāvāta kompensācija triju algu apmērā, ir viņai izdevīgi, jo pēc likuma darbiniekiem ar stāžu no 5 līdz 10 gadiem ir jāizmaksā kompensācija divu vidējo mēnešalgu apmērā,” skaidro L. Alberliņa.

 

Kādu pantu norādīt vienošanās?

Eksperte vērš arī uzmanību uz to, ka darbiniekam visizdevīgākais veids, kā izbeigt darba attiecības, ir abpusēja vienošanās un to nosaka Darba likuma 114. pants. Tas ir veiksmīgākais gadījums, jo cilvēks var uzreiz pieteikties un saņemt bezdarbnieka pabalstu jau ar nākamo mēnesi. Ja iesniegumā būs norādīts, ka darbinieks izbeidz attiecības pēc paša vēlēšanās, tad bezdarbnieka pabalstu būs iespējams saņemt tikai pēc trim mēnešiem.

Ieteikums būtu neizbeigt darba attiecības ar konfliktu. Latvija ir maza, un bieži darba meklēšanā lielu lomu spēlē atsauksmes vai rekomendācijas.

Vai ir laime pēc tam?

Kā norāda R. Nīcgale, viņas pieredzē nav neviena gadījuma, kad darbiniece ir apmierināta ar to, ka ir “izcīnīta” taisnība par tiesībām turpināt darba attiecības vietā, kur viņu atpakaļ negaida. “Man ir tieši pretēji novērojumi – pēc cīņas ar darba devēju cilvēki ir ļoti sadragāti un nav spējīgi ātri atgriezties ne darba meklētāju, ne darbinieku rindās. Tāpēc mans ieteikums būtu neizbeigt darba attiecības ar konfliktu. Latvija ir maza, un bieži darba meklēšanā lielu lomu spēlē atsauksmes vai rekomendācijas. Ja darba attiecības būs beigušās ar konfliktu, ir risks, ka iepriekšējais darba devējs nevēlēsies sniegt pozitīvu atsauksmi,” stāsta speciāliste. Rekomendācijas un atsauksmes ir ļoti spēcīgs instruments gala lēmuma pieņemšanā par cilvēka pieņemšanu darbā – nevis par aicinājumu pirmajās kārtās, bet tieši gala lēmuma pieņemšanā. Novērots, ka Latvijā bieži rekomendācijas tiek iegūtas arī neformālā veidā.

Saistītie raksti