Vērtīgi padomi, kā neapmaldīties mežā

Kaut arī jebkurā viedtelefonā ir pieejama lietotne Google Maps, GPS noteicēji un kas tik vēl ne, tomēr ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ar modernajām tehnoloģijām ir uz jūs un lieto vecos labos podziņu telefonus – sevišķi seniori.

 

Organizācijas Bezvests.lv brīvprātīgie regulāri dodas palīgā meklēt pazudušus cilvēkus. (Foto: Bezvests.lv/Facebook)

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Organizācijas Bezvests.lv brīvprātīgie regulāri dodas palīgā meklēt pazudušus cilvēkus. (Foto: Bezvests.lv/Facebook)

Tieši viņu vidū ir visvairāk kaislīgu sēņotāju un ogotāju, tāpēc daži padomi, ko un kā darīt mežā. Ja dodaties tikai uz daudzkārt apmeklētiem un zināmiem medību laukiem, tad, protams, apmaldīšanās iespēja ir samazināta līdz minimumam, tomēr gadās visādi.

Atcerēties virzienu
Teiču purvā reiz apmaldījās astoņdesmit gadus veca kundze, kura dzērvenes bija tur gājusi lasīt vismaz piecdesmit gadus.  Viņu atrada tikai trešajā dienā, iesaistot helikopteru, un pati sirmgalve tā arī nesaprata, kā tas varējis gadīties tik labi zināmā vietā.

Ejot iekšā mežā, vispirms būtu jānosaka iešanas virziens attiecībā pret debess pusēm. Protams, ka visvieglāk to izdarīt, paņemot līdzi kompasu, bet, ja tā nav, jāizmanto mežā pieejamās iespējas.

Visvieglāk mežā ir noteikt ziemeļu virzienu – tajā pusē parasti uz kokiem aug vairāk sūnu, skuju kokiem ir plānāki zari, uz nozāģētu koku celmiem ziemeļu pusē būs šaurāki gadu loki. Ziemeļus var noteikt arī pēc stigu krustojumos izvietotajām apzīmējumu plāksnītēm – ja nostāsieties ar seju pret plāksnīti tā, ka mazākais meža kvartāla apzīmējuma skaitlis atrodas pa kreisi, bet lielākais pa labi, tad ziemeļi būs tieši pretī.

Ar pulksteni pret sauli
Dienvidu virzienu var noteikt, izmantojot pulksteni ar rādītājiem. Stundu rādītājs ir jāpavērš pret sauli, un tad sektors starp to un 12 ir jādala uz pusēm. Šī iedomātā līnija arī norādīs uz dienvidiem. Austrumus un rietumus, protams, parāda pati saule, taču reti kurš meža ražas ievācējs gribēs tajā uzkavēties līdz saulrietam.

Pēc šīm pazīmēm atceroties, kādā virzienā sākāt iet, tad arī vajadzētu orientēties, uzsākot ceļu atpakaļ. Protams, ja sēņu meklējumos būsiet metis pietiekami daudz loku, atgriešanās vienā konkrētā punktā būs grūtāka, bet virziens būs pareizs.

Iegaumējiet orientierus
Nebūtu slikti, ja, dodoties mežā, jūs atcerētos acīs krītošus orientierus – tie var būt akmeņi, izgāzti celmi, īpatnējas formas koki, elektrolīnijas un, ko tur izlikties, arī negodprātīgu meža apmeklētāju atstāti mēsli.

Tie, kam nav pārliecības par sevi, var iesiet kokos krāsainas lentītes vai vienkārši aizlauzt zarus. Protams, sēņot un ogot drošāk ir vairāku cilvēku kompānijā, ik pa brīdim sasaucoties.

Ieteicams arī apģērbties spilgtāk un nedaudz siltāk, nekā to it kā prasa konkrētie laika apstākļi, un noteikti paņemt līdzi arī nedaudz ēdiena, ūdeni, karstu tēju termosā, galvas lukturīti, sērkociņus vai šķiltavas un noteikti uzlādētu telefonu.

Reklāma
Reklāma

Tikai bez panikas
Tajā brīdī, kad cilvēks saprot, ka ir apmaldījies, parasti pārņem satraukums un bailes, tāpēc visliktākais, ko darīt, ir sākt apjukumā skraidīt uz visām pusēm cerībā atrast savas pēdas vai kaut ko nupat redzētu, jo jūs jau arī pats nezināt, kurā brīdī ceļš ir nojucis.

Ja telefonam ir zona, protams, var mēģināt sazvanīt glābšanas dienestu, bet… tikai ļoti aptuveni zinot savu atrašanās vietu, uz ātru palīdzību nevajadzētu īpaši cerēt.

Vispirms der mierīgi apsēsties uz celma, pārdomāt savu maršrutu un mēģināt atcerēties pēdējo redzēto atmiņā paliekošo vietu. Lēnām apskatieties apkārt, paejiet uz vienu vai uz otru pusi, un iespējams, ka turpat netālu to arī ieraudzīsiet. Ja nu tā nenotiek, jāsāk darboties konstruktīvāk.

Mēģiniet atcerēties, vai, ieejot mežā, nebija dzirdamas kādas skaņas – suņu rejas, automašīna vai vilciens. Ja atrodat strautu, ejiet tā tecēšanas virzienā, strauts agri vai vēlu izvedīs pie upītes, bet upīte pie cilvēkiem.

Ja gadās meža pļava vai viršu klajums, tur noteikti būs bites. Pavērojiet, kādā virzienā tās dodas pēc medus savākšanas – tajā virzienā arī būs strops un kādas mājas.

Lai nepiesitas vadātājs
Viens gan jāatceras. Cilvēks, kurš pilnīgi ir zaudējis orientāciju mežā, bezmērķīgi ejot, agri vai vēlu sāk mest lokus, atgriežoties vienā un tajā pašā vietā. Tas notiek tāpēc, ka vairākums cilvēku ar savu atspēriena kāju automātiski sper garāku soli.

Lai līdz tam nenonāktu, ne pārāk tālu sev taisni priekšā ir jāizvēlas konkrēts punkts un jāiet stingri virzienā uz to. Aizejot līdz tam, tieši tāpat jāizvēlas nākamais punkts, un agri vai vēlu jūs tiksiet līdz tuvākajai meža stigai un to apzīmējošai plāksnītei, kas jau būs pirmais panākums. Tad, sazvanot glābējus, jūs varēsiet viņiem norādīt precīzu savu atrašanās vietu.

Izdzīvošanas eksperti šādās situācijas vēl iesaka skaļi ar sevi sarunāties vai pat dziedāt. Tas nomierinot…