Foto: Shutterstock.com


Kā izpildīt tiesu nolēmumus par bērna un vecāku saskarsmes tiesībām

 16. jūnijs 2020 8:35 Mammamuntetiem.lv Raksts

Noteikt kārtību, kādā izpildāmi nolēmumi, kas izriet no saskarsmes tiesībām, ir īpaši liels izaicinājums, jo šādas izpildes centrā ir bērns, nevis nedzīvas lietas. Tādēļ gan izpildāmajam nolēmumam, gan izpildu procesam pirmām kārtām jābūt orientētam uz bērna, nevis izpildu lietas pušu, tiesību un interešu nodrošināšanu.



Bērns nav savu vecāku īpašums, taču gadījumos, kad bērna un vecāka saskarsmes īstenošana nonākusi līdz piespiedu izpildei, par bērna labāko interešu ievērošanu var runāt tikai nosacīti, jo cilvēki, kam tās primāri būtu jānodrošina, ir uzsākuši strīdu, kurā bērns tiek izmantots kā objekts savstarpējo pārmetumu risināšanā. [..]

Neizpildāmi nolēmumi
[..] Kas tad padara labi domātu saskarsmes kārtību par neizpildāmu Civilprocesa likuma izpratnē? Tāda saskarsmes kārtība, kuras īstenošana atkarīga no pušu iepriekšējas vienošanās vai bērna viedokļa. Tiesu nolēmumu rezolutīvajās daļās atrodami, piemēram, šādi noteikumi:

    • “Saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību ievērot, ņemot vērā personas A [bērna] viedokli un intereses.”
    • “Lai personai B [bērnam] nerastos psiholoģiskais diskomforts, Vecāki vienojas izmantot psihologa palīdzību. Psihologu izvēlas Māte, savstarpēji vienojoties ar Tēvu. [..] Kad psihologs atzīs, ka Meitai un Tēvam ir mazinājusies atsvešinātība un attiecības ir sākušas izveidoties, saskarsmes tiesības ir izmantojamas sekojošā kārtībā: [..].”
    • “Noteikt, ka saskarsmes tiesības ar bērniem tiek realizētas ņemot vērā bērnu viedokli, kuru persona C [tēvs] noskaidro vienu dienu pirms saskarsmes tiesību izmantošanai noteiktās dienas, telefoniski sazinoties ar bērniem.”

Ja tiesas nolēmums netiek pildīts labprātīgi un ir nonācis piespiedu izpildē, tas nozīmē, ka vecāki vairs nevar savas domstarpības atrisināt, savstarpēji vienojoties. Tātad arī vienošanās par psihologu vai saskarsmes laiku, vietu vai citiem apstākļiem nav iespējama. Paredzēt šādas vienošanās nepieciešamību kā priekšnoteikumu saskarsmes īstenošanai, nozīmē to, ka saskarsmes īstenošana saskaņā ar attiecīgo nolēmumu piespiedu izpildes procesā nebūs iespējama. [..]

Sarežģīta ir arī tādu nolēmumu izpilde, kuros saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība noteikta, izmantojot dažādi interpretējamus formulējumus. Piemēram, ka bērns tēvu satiek “katras otrās un ceturtās nedēļas nogalē” vai “katru otro nedēļu”. Šķietami pilnīgi saprotami noteikumi var kļūt par nebeidzamu strīdu iemeslu, pusēm nespējot vienoties par to, vai otrā un ceturtā nedēļa skaitāma viena mēneša ietvaros vai secīgi un neatkarīgi no mēneša robežām, jo pēdējā gadījumā tēvs iegūst papildu tikšanās reizes.

Daudz strīdu izraisa arī tā sauktās kompensācijas dienas. Piemēram, [..] izpildu rakstā noteiktas tēva tiesības uz saskarsmi ar meitu katru trešdienu no plkst.17.30 līdz 19.00 un katru otro sestdienu no plkst.12.00 līdz 14.00. Ja meitas slimība iekrīt noteiktajā saskarsmes tiesību izmantošanas periodā, neizmantotais periods kompensējams ar līdzvērtīgu nākamo tuvāko periodu pēc meitas atveseļošanās. Ja bērna slimība ieilgst, kompensējamais laiks uzkrājas papildus kārtējām tikšanās reizēm. [..] velti cerēt, ka vecāki miermīlīgi vienosies par izkritušā saskarsmes laika kompensēšanu. Viena puse uzstās uz saskarsmes laika kompensāciju līdz pat pēdējai minūtei, kamēr otra apelēs pie bērna interesēm nesatikt tēvu biežāk, kā tas nolēmumā noteikts. Rezultātā tiesu izpildītājam, kura lietvedībā nonākusi šāda lieta, jākļūst par arbitru strīdā, pieņemot lēmumu, kad un cik ilgi īstenojama saskarsme atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajai kompensācijai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu tiesu izpildītāja darbības nolēmuma izpildē, kā arī atteikums veikt šādas darbības ir pārsūdzami rajona (pilsētas) tiesā. Izmantojot šīs tiesības, abas izpildu lietas puses tiesu izpildītāja paziņojumus, atteikumus vai lēmumus pārsūdz tiesā un lietu skata abās sūdzētājiem pieejamajās tiesu instancēs. Katra šāda pārsūdzība, atkarībā no tiesu izpildītāja lēmuma, vai nu atliek saskarsmes īstenošanu lietā līdz tiesa sūdzību izskatījusi un viņa rīcību izvērtējusi, vai arī ražo pamatu jaunām sūdzībām, ja tiesu izpildītājs tomēr paralēli konkrētā paziņojuma pārsūdzēšanai, negaida un nozīmē nākamās saskarsmes datumu. [..]

Norādītās problēmas nevar novērst nolēmuma izpildes stadijā, jo tās izriet no izpildāmā nolēmuma satura. Tās novēršamas tikai, jau izlīguma sastādīšanas vai tiesas spriešanas procesā izvērtējot katra potenciālās saskarsmes īstenošanas kārtības punkta izpildāmības iespēju.


Tiesības uz piespiedu izpildi
Civilprocesa likuma 204. pantā nostiprinātā sprieduma izpildāmība ļauj pusei, kuras labā taisīts spriedums, panākt savu apstrīdēto vai aizskarto tiesību un likumīgo interešu reālu aizsardzību un realizāciju dzīvē.5 Minētais arī nozīmē, ka prasītājam (kurš izpildu procesā iegūst piedzinēja statusu) ir tiesības jebkurā brīdī6 saņemt izpildu rakstu un pieprasīt tā piespiedu izpildi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 546. panta pirmo daļu izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

Uz nolēmumu izpildi lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, attiecināmi šie paši vispārīgie noteikumi. Tas nozīmē, ka tiesas nolēmumu, kurā saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība noteikta, ņemot vērā uz to brīdi trīsgadīga bērna dienas režīmu, vajadzības un intereses, var pieprasīt izpildīt piespiedu kārtā arī tad, kad šim bērnam ir deviņi gadi, neskatoties uz to, ka bērna dienas režīms, vajadzības un intereses jau sen ir mainījušās un, visticamāk, iepriekš noteiktā saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība vairs neatbilst bērna labākajām interesēm.

Jānorāda, ka citās valstīs šis jautājums ir risināts, nepieļaujot piedzinējam brīvi jebkurā brīdī vērsties pie tiesu izpildītāja pēc nolēmuma piespiedu izpildīšanas. [..] Turpretim Latvijā pieeja attiecīgo nolēmumu piespiedu izpildei ir neierobežota, bet arī sankciju par nolēmuma nepildīšanu piemērošanu nevar uzskatīt par ļoti efektīvu. Piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.25 panta otro daļu tiesnesis pēc tiesu izpildītāja pieteikuma un, pamatojoties uz tiesu izpildītāja sastādīto aktu par nolēmuma nepildīšanu, var uzlikt parādniekam naudas sodu līdz 1500 euro. No šī raksta autores apskatītajiem vairāk nekā piecpadsmit dažādiem tiesas lēmumiem, ar kuriem izlemti tiesu izpildītāju pieteikumi, lielākais piemērotais sods bija 300 euro (turklāt šis ir atkārtoti piemērotā soda apmērs, pirmais sods bija 100 euro), bet mazākais – 30 eiro. Vidējais piemērotā soda apmērs ir 100 euro. [..] Nosakot naudas sodu apmēru, tiesa visbiežāk atsaukusies uz diviem apstākļiem: nepilngadīgu bērnu atrašanās parādnieka aizgādībā7 un to, vai parādnieks nolēmumu neizpilda pirmo reizi vai atkārtoti.8 Jānorāda, ka pirmais arguments ieved zināmā strupceļā, jo, ņemot vērā šo nolēmumu būtību, neizbēgami visos gadījumos parādnieka aizgādībā būs nepilngadīgi bērni. Ja tādu nebūtu, viņam arī nebūtu jānodrošina saskarsme ar tiem otram vecākam. Attiecīgi, naudas soda samazināšana dēļ šī apstākļa nekad neļaus sasniegt soda mērķi – atturēt parādnieku9 no nolēmuma nepildīšanas.

Atgriežoties pie jautājuma par neierobežotu iespēju pieprasīt nolēmuma piespiedu izpildi, jānorāda, ka arī Igaunijā pirms nolēmuma par saskarsmes tiesību īstenošanu iesniegšanas piespiedu izpildei, pusēm jāiziet caur obligātu samierināšanas procedūru. [..] Lai gan igauņu kolēģi atzīst, ka bieži samierināšanas procedūra nedod rezultātu un nolēmums nonāk piespiedu izpildē10, tomēr arī šāda tiesas “starpkontrole” novērš iepriekš norādīto problēmu ar bērna labākajām interesēm objektīvi vairs neatbilstoša nolēmuma nonākšanu piespiedu izpildē.

Ņemot vērā minēto, arī Latvijas likumdevējam vajadzētu rūpīgi apsvērt iespēju ierobežot personas brīvas un nekontrolētas tiesības iesniegt nolēmumu par saskarsmes tiesību īstenošanu piespiedu izpildei. [..]


Piespiedu izpilde kā rīks otras puses ietekmēšanai
Vēršanās ar pieteikumu pie tiesu izpildītāja par izpildu lietvedības uzsākšanu lielā mērā atkarīga no piedzinēja godaprāta. To, vai nolēmums ir vai nav bijis izpildīts pirms izpildu dokumenta iesniegšanas tiesu izpildītājam, iespējams konstatēt tikai izpildu lietvedības gaitā, saņemot atgriezenisko saiti no parādnieka. Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas izpildei, sprieduma izpildes izdevumi jāsedz piedzinējam11, nevis parādniekam. Izpildu lietā par parāda piedziņu pierādīt samaksas faktu un laiku var salīdzinoši vienkārši, ja, protams, parādnieks nav norēķinājies ar piedzinēju skaidrā naudā un neprasot no tā nekādu rakstveida apliecinājumu. 

Minētā kārtība attiecināma arī uz izpildu lietām par saskarsmes tiesību īstenošanu. Tomēr, kā pierādīt, ka piedzinējs izpildu rakstu iesniedzis izpildei, zinot, ka saskarsme tam nav bijusi liegta? Ir gadījumi, kad jau savlaicīgi, apzinoties risku, ka viena vai otra puse var rīkoties negodprātīgi, vēl pirms nolēmuma nodošanas piespiedu izpildei viena vai otra (vai abas) puses pieaicina tiesu izpildītāju saskarsmes tiesību īstenošanas fakta fiksēšanai. Ja šādu pierādījumu nav, un parasti tādu nav, tiesu izpildītājam savs secinājums jāizdara, balstoties uz to, kas konkrētajā situācijā pieejams, - iespējams, tikai uz paša sajūtām par to, kuru puse nesaka taisnību.

Atsevišķi prakses gadījumi, par kuriem ziņas nonākušas līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, liecina, ka izpildes lietvedības uzsākšana par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ir veids, kā viena puse var morāli un finansiāli mēģināt ietekmēt otru pusi, vai nu lai panāktu kādu tās piekāpšanos, piemēram, uzturlīdzekļu maksāšanas jautājumā, vai lai vienkārši ieriebtu, draudot ar Civilprocesa likumā noteiktajām sankcijām. Tiesa, zināmi arī pretēji gadījumi, kad tiesu izpildītāja klātbūtnē saskarsme tiek nodrošināta bez kādiem iebildumiem, bet bez tiesu izpildītāja iesaistes piedzinējam bērnu netiek atļauts satikt. Ja tajās reizēs, kad tiesu izpildītājs ir klāt, saskarsme tiek nodrošināta, izpildu lietvedība ir pabeidzama un izpildu dokuments, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 565. panta 2.2 daļu, izsniedzams piedzinējam, jo tiesu izpildītājam nav tiesiska pamata sastādīt aktu par nolēmuma nepildīšanu un sūtīt to uz tiesu naudas soda piemērošanai. Tomēr jāsaprot, ka tiesu izpildītājs nevar pastāvīgi asistēt katrā saskarsmes īstenošanas reizē un izpildu lietas pusēm kā pieaugušiem cilvēkiem jāspēj pildīt savi pienākumi arī bez pastāvīgas uzraudzības. [..]


Bērna viedoklis kā strupceļš
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, kā arī tiesības tikt uzklausītam. Jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam. Ir loģiski, ka bērna viedokli, ciktāl tas iespējams, uzklausa un izvērtē, pieņemot nolēmumu lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām. Taču izpildu procesā saskaņā ar spēkā esošo Civilprocesa likuma 74.5 nodaļas regulējumu bērna viedoklis netiek atzīts kā izpildu procesa gaitu mainošs fakts. Ja tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā parādnieks nodrošina piedzinēja saskarsmi ar bērnu atbilstoši nolēmumā noteiktajai saskarsmes tiesību īstenošanas kārtībai, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums tiek pildīts. Ja tiesu izpildītāja norādītajā laikā un vietā bērns nav sastopams un parādnieks nav paziņojis iemeslu, kādēļ bērns nav sastopams, vai paziņojis iemeslu, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, vai parādnieks atsakās nolēmumu izpildīt tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, tiesu izpildītājs sastāda aktu par nolēmuma nepildīšanu. Tādējādi izpildīšanas vai neizpildīšanas fakta konstatēšana atkarīga no parādnieka rīcības novērtējuma. Tomēr praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad vecāks, kam saskarsme jānodrošina, neliek šķēršļus otram vecākam tikties ar bērnu, bet bērns atsakās tikties ar otru vecāku vai doties viņam līdz, kā to paredz saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība. Atkarībā no bērna vecuma un brieduma pakāpes šī atteikšanās var izpausties arī kā histēriska raudāšana, bēgšana vai citādi nepārprotamas attieksmes pret notiekošo izrādīšana. Pretēji atsevišķu piedzinēju viedoklim, tiesu izpildītājs neveic un neveiks darbības, lai fiziski pārvarētu bērna pretošanos. Tiesu izpildītājs nesēdinās bērnu tēva automašīnā, lai viņš to varētu aizvest savu saskarsmes tiesību īstenošanai. [..]

Ja parādnieks šķēršļus saskarsmei neliek, bet saskarsmi īstenot nav iespējams, jo bērns pret to iebilst, nav iespējams sastādīt aktu ne par nolēmuma izpildīšanu, ne nepildīšanu. Šādos gadījumos var sastādīt aktu par nolēmuma nepildīšanas attaisnojošiem iemesliem saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.24 panta otro daļu un noteikt jaunu nolēmuma izpildes laiku un vietu, bet, konstatējot tos pašus apstākļus atkārtoti, šādai rīcībai nav jēgas un nolēmuma izpilde faktiski nonāk strupceļā.
Protams, nevar neņemt vērā, ka bērna viedoklis un attieksme pret otru vecāku var būt izveidojusies tā vecāka ietekmē, kuram ir pienākums nodrošināt saskarsmi, bet kurš to nevēlas darīt. Lai gan tiesu izpildītājiem saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmo daļu ir nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, stipri apšaubāms, vai tiesu izpildītājs kā amatpersona, kuras primārais uzdevums nav darbs ar bērniem, var objektīvi izvērtēt, vai bērna viedoklis konkrētā gadījumā ir negatīvi ietekmēts. [..]

 

Autors: Guna Berlande, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore
 

* Fragments no Gunas Berlandes publikācijas “Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām: problemātiskie aspekti”. Raksts pilnībā publicēts žurnāla “Jurista Vārds” 16. jūnija tematiskajā laidienā, kas veltīts bērna tiesībām vecāku šķiršanās gadījumā. Šis raksts, kā arī vairāk nekā desmit citas šī speciālā laidiena publikācijas elektroniskā veidā pieejamas portālā juristavards.lv, kā arī iespējams iegādāties drukāto žurnālu ar piegādi pa pastu.

 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas