Bērnam negaršo zivis, ko iesākt?

 23. aprīlis 2020 18:00 Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv Raksts

Gan garšas, gan pagatavošanas ziņā zivis ir specifisks produkts, bet nav šaubu – tās ir ļoti vērtīgas tieši īpašo omega-3 taukskābju dēļ, kas jo īpaši nepieciešamas bērniem. Ko darīt, ja mazulim negaršo zivis un ar ko tās ir iespējams aizstāt, skaidro Bērnu klīniskās universitātes uztura speciāliste Lizete Puga.

 



Foto: Shutterstock.com

Zivis bērnam vajadzētu piedāvāt sākot no 9 mēnešu vecuma un sākotnēji tās mazuļa ēdienkartē vajadzētu iekļaut 1-2 reizes nedēļā


Kad bērnam piedāvāt zivi?
No uztura viedokļa gada vecumā mazulim ir jābūt iepazīstinātam ar ēdieniem no teju visām produktu grupām, tāpēc arī ar zivju piedāvāšanu nevajadzētu īpaši kavēties. Tomēr, pirms mazulim piedāvā zivis, ir jāizvērtē, vai kādam ģimenē līdz šim ir novērota alerģija pret zivīm. Ja jā, tad ar zivju piedāvāšanu sāk īpaši piesardzīgi – sākotnēji tās piedāvā mazākos apjomos un rūpīgi seko reakcijai. Ja negatīvas pieredzes ar zivīm ģimenē līdz šim nav, jauno produktu ēdienkartē var ieviest drošāk un mierīgāk.
Zivis bērnam vajadzētu piedāvāt sākot no 9 mēnešu vecuma un sākotnēji tās mazuļa ēdienkartē vajadzētu iekļaut 1-2 reizes nedēļā. Zivis ir būtisks omega-3 taukskābju avots. Tā kā smadzenes pārsvarā sastāv no taukaudiem, šīs omega-3 taukskābes ir īpaši būtiskas bērniem, augot un attīstoties.
 
Zivis bērnam vajadzētu piedāvāt sākot no 9 mēnešu vecuma un sākotnēji tās mazuļa ēdienkartē vajadzētu iekļaut 1-2 reizes nedēļā. 
 
Nepadoties – bērnam iegaršoties zivis var arī tikai 10. reizē
Uztura speciāliste ir novērojusi, ka mazi bērni līdz 2 gadu vecumam ir diezgan atvērti pret dažādām ēdienu garšām un ēdienu konsistencēm, tāpēc laikā no gada līdz divu gadu vecumam ir ļoti ieteicams variēt un dažādot mazuļa ēdienkarti. Ja pirmajā zivs baudīšanas reizē bērns par to neizrāda interesi, nevar spriest, ka tas ir tāpēc, ka bērnam negaršo zivis – tās noteikti jāturpina piedāvāt atkal. “Zivs noteikti jāturpina piedāvāt, un var variēt ar tās pagatavošanas veidu – var gatavot zupu, sautēt krāsnī, pagatavot maigas kotletes vai sacepumu – veidu ir tik daudz! Tāpat gribu uzsvērt, ka zivju izvēle veikalos ir ļoti plaša. Protams, obligāti ir jāseko līdzi, lai bērnam tiek tādi zivs gabaliņi, kuros nav asaku,” atgādina L. Puga.
 
Ja pirmajā dienā bērns uz to tikai paskatīsies, nākamajā reizē varbūt paņems rokā, pēc tam tikai pagaršos un, iespējams, tikai 10. produkta piedāvāšanas reizē to apēdīs.
 
Uztura speciāliste neiesaka bērnam nodot savu pieredzi ar kādu ēdienu, ne tikai par zivīm, bet jebkuru ēdienu – domājot, ja vecākiem kaut kas negaršoja, arī bērnam tas negaršos. “Protams, katram cilvēkam ir lietas, kas negaršo, tomēr vajadzētu izvairīties no situācijas, kad bērnam beigās ir tikai daži produkti ar ne to augstāko uzturvērtību, kurus viņš ēd un akceptē. Vecākiem noteikti nevajag padoties pie bērna pirmā atteikuma ēst kādu ēdienu, arī zivis. Jauno produktu iesaku likt atsevišķi klāt jau labi zināmam ēdienam. Ja pirmajā dienā bērns uz to tikai paskatīsies, nākamajā reizē varbūt paņems rokā, pēc tam tikai pagaršos un, iespējams, tikai 10. produkta piedāvāšanas reizē to apēdīs,” vecākus mierina eksperte un mudina tomēr atrast iespēju, kā bērnam garšīgā un saistošā veidā piedāvāt zivis. Tāpat viņa uzsver – lai bērns pieņemtu kādu ēdienu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai arī vecāki ēstu to pašu, ko piedāvā bērnam – bērns vēro un atdarina vecākus.
 
Kuras zivis mazuļiem ir labākās?
Mazulim īsi pirms gada vecuma vislabāk sākt ar maigajām baltajām zivīm – mencu, pikšu, zandartu. Protams, jāseko līdzi, kā pēc zivs ēšanas jūtas bērns un vai nav alerģiskas reakcijas. Vēlāk arī bērniem var piedāvāt treknās zivis – lasi, foreli, siļķi. “Viss ir atkarīgs no daudzumiem, ko apēd bērns. Piemēram, 100 gramos sālītu siļķu ir ap 2-3 grami sāls, kas mazam bērnam ir visas dienas norma, tāpēc sālītas un kūpinātas, konservētas zivis lielos daudzumos bērniem nav vēlamas,” uzsver speciāliste.
Citkārt ir manītas šaubas par to, vai labāk izvēlēties zivi no audzētavas vai okeāna zivi. L. Puga norāda – audzētavās audzēto zivju priekšrocība ir iespēja kontrolēt to barošanos – šīs zivis uzturas ierobežotā teritorijā, kamēr okeānā dzīvojošas zivis izkontrolēt nav tik viegli. “Noteikti nevajadzētu domāt, ka zivis, kas audzētas audzētavās, ir sliktākas. Pētījumi pierāda, ka arī šīs zivis satur svarīgās taukskābes, tiesa – tikai nedaudz mazākos apjomos,” stāsta uztura speciāliste. Tāpat mazuļiem var piedāvāt arī svaigas zivis, tikai atkal ir jautājums par apjomiem – tiem jābūt mēreniem, kā arī jāseko līdzi, cik zivs ir svaiga un vai tā ir iegādāta drošā tirdzniecības vietā, lai būtu izslēgts mikrobioloģiskā piesārņojuma risks.
 
L. Puga iesaka izvēlēties mazāka izmēra zivis, jo tajās parasti ir zemāks piesārņojuma risks. Piemēram, brētliņas, siļķes, reņģes ir ļoti laba izvēle.
 
Nereti arī vecāki uztraucas par to, vai kāda zivs pārlieku daudz nesatur smagos metālus. Lai mazinātu savas šaubas un izvairītos no šiem riskiem L. Puga iesaka izvēlēties mazāka izmēra zivis, jo tajās parasti ir zemāks piesārņojuma risks. Piemēram, brētliņas, siļķes, reņģes ir ļoti laba izvēle. Vietējo ezeru un upju zivis uzturvērtību ziņā ir labas, tomēr tās mēdz būt ļoti asakainas, tāpēc ar tām jābūt piesardzīgiem. Arī saldētās zivis ir piemērotas, lai tās gatavotu bērniem, galvenais ir ievērot pareizu atkausēšanu – izņemot no saldētavas, tās ir uz ilgāku laiku (pa nakti) jānovieto ledusskapja aukstuma kamerā un tikai tad tās var gatavot, lai tās saglabātu savu uzturvērtību.
 
Ar ko aizstāt zivis, ja tās tomēr negaršo
Ja tomēr pēc visiem vecāku pūliņiem bērnam zivis negaršo nevienā formā, ir ļoti būtiski, lai bērns uzņemtu omega-3 taukskābes. “Ērtākais un vienkāršākais veids, kā to uzņemt, ir zivju eļļas kapsulas. Zivju eļļa parastajā formā bērniem var nepatikt un noteikti zivju eļļas uzņemšanu nevajadzētu padarīt kā mokošu rituālu, kad mamma ar eļļas karoti skrien bērnam pakaļ,” pieredzē dalās speciāliste. Ja tomēr arī zivju eļļas kapsulas bērns nevar norīt vai atsakās tās lietot, ir jāmeklē citas alternatīvas.
 
Kā populārāko un ērtāko veidu, kā aizstāt zivis, iesaka linsēklu eļļu.
 
Kā populārāko un ērtāko veidu, kā aizstāt zivis, L. Puga iesaka linsēklu eļļu. To var ērti pievienot ēdienam. Dienā būtu vajadzīgs uzņemt ap 1 ēdamkaroti šīs eļļas. To var pievienot sautējumiem, zupām, smūtijiem, mērcēm – ir jāskatās, kādā veidā bērns to vislabprātāk lieto. Tomēr ļoti svarīgi ir eļļu nekarsēt un nepievienot to pārlieku karstam ēdienam, lai tā nezaudētu savu uzturvērtību. Tāpat jāatceras, ka šī eļļa ir jāglabā tumšā vietā un ja tā ir palikusi rūgta - to uzturā lietot vairs nedrīkst. Omega-3 taukskābes satur arī valriekstu eļļa. “Omega-3 taukskābes nelielā daudzumā ir arī citos produktos, tomēr, lai uzņemtu visu cilvēkam un bērnam nepieciešamo devu, būtu jāapēd pārāk liels šo produktu daudzums,” stāsta speciāliste. Nelielos apjomos tā ir arī citos riekstos, čia sēklās, bet šie produkti nebūs piemēroti mazam bērnam, jo viņiem nav tik liela sakošļāšanas spēja, lai no šiem augiem uzņemtu vajadzīgo omega-3 taukskābju apjomu.
 
Tomēr speciāliste atgādina, ka nepatika vai nevēlēšanās ēst kādu produktu var būt īslaicīga un bērna atteikšanos to ēst nevajadzētu pieņemt uz mūžu. Veselīga un daudzpusīga bērna ēdienkartes un uztura veidošana ir ilgtermiņa darbs, un lielākais piemērs bērnam būs vecāki.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas