Bez matiem, ar lielām dzimumzīmēm un locītavu defektiem. Sievietes skaistums dažādībā FOTO

 31. marts 2020 13:50 mammamuntetiem.lv Raksts

Modeļu aģentūra Zebedee, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, nolēma sarīkot īpašu foto sesiju, parādot unikālo skaistumu, ko daudzi no mums mēdz nenovērtēt. Tapusi īpaša fotosesija, kurā parādīts sieviešu skaistums dažādībā. 



Sievietes skaistums dažādībā.


“Sievietes ar invaliditāti un redzamās atšķirības bieži paliek ārpus modes industrijas,” saka modeļu aģentūra Zebedee. "Mājdzīvniekiem ir vairāk modes līniju nekā cilvēkiem ar invaliditāti, līdz ar to 8 no 10 cilvēkiem ar invaliditāti jūtas nepietiekami pārstāvēti." Ir pienācis laiks radīt patiesu vienlīdzību un godīgu pārstāvību visām sievietēm.

Fotogrāfes Šellijas Ričmondas foto projektā 10 sievietes dalījās pieredzē, sniedzot unikālu ieskatu, kas tas ir - dzīvot gan ar redzamiem, gan neredzamiem traucējumiem.

 

 

Niama (Niamh) 20

"Man ir reta slimība - ādas ektodermālā displāzija, kas ietekmē ādas, matu, nagu, zobu un sviedru dziedzeru patoloģisku attīstību. Vispamanāmākā pazīme - pilnīga matu izkrišana. Lielākā daļa cilvēku, kuriem diagnosticēta šī saslimšana, ir dzimuši bez matiem, bet es piedzimu ar matiem. Es vēlos, lai būtu kāds, kurš man parādītu, ka esmu skaista un ka man vajadzētu sevi mīlēt. Es jūtu, ka pasaule pēdējos gados ir "pieaugusi" un kļuvusi daudz iekļaujošāka visiem, kas jūtas “citādāki”. Tomēr joprojām ir daudz iespēju uzlabojumiem, mēs visi esam vienlīdzīgi, un ikvienam vajadzētu justies piederīgam. Šis fotouzņēmums man lika izkāpt no komforta zonas, atklājot, ka ikdienā jūtos  ļoti neaizsargāta. Tomēr tas man lika arī justies neticami spēcīgai, jo parādīja jaunu veidu, kā paskatīties uz sevi. Foto sesija man daudz deva pašnovērtējumam un mīlestībai pret sevi."

 

Renē (Renee), 21

“Es ikdienā pilnībā izmantoju ratiņkrēslu, jo man ir paralīze, kuras dēļ es nevaru stāvēt vai staigāt. Kad biju jaunāka, es vienmēr cīnījos ar savu pašnovērtējumu un nākotnes perspektīvu. Es vienmēr jutos kā tāda, kas modes industrijā netiek pārstāvēta. Un es gribēju piedalīties kustībā, kuras mērķis ir radīt iekļaujošāku pasauli. Es ceru, ka, šādi es palīdzu sievietēm visā pasaulē dziļi un bez nosacījumiem pieņemt sevi. Es ceru, ka tā vietā, lai citus ienīstu, es varu palīdzēt cilvēkiem iemīlēt sevī to, kas viņus padara unikālus."

 

Džordžīna (Georgina), 20

"Mana invaliditāte ir hroniska noguruma sindroms, kas diagnosticēts jau gandrīz 11 gadus. Diagnoze apgrieza manu dzīvi otrādi. Sakarā ar manu stāvokli, man ir nepieciešams ratiņkrēsls, un es to dabūju, kad man bija 12 gadi. Man ir bijis garš ceļš, lai sakārtotu savu dzīvi, līdz ar to dalība pozitīvās kampaņās, piemēram, šajā, ir milzīga palīdzība un atbalsts. Es patiesi lepojos ar katru no šīm skaistajām sievietēm, kuras piedalījās foto projektā. Mums visām bija savi iemesli, lai tajā piedalītos, bet viena lieta, kas mūs visas sasaista - apziņa, ka tas, iespējams, palīdzēs ne tikai mūsu pašpārliecinātībai, bet arī citām sievietēm, neatkarīgi no tā, vai viņām ir invaliditāte / atšķirība vai nav. Mēs visi esam atšķirīgi, un tas ir pieņemami. Patiesībā tas ir vairāk nekā pieņemami, tas ir skaisti. Nav divu vienādu cilvēku, un neviens cilvēks nevar ietekmēt, kāds viņš piedzims. Redzot sevi attēlos pilnīgi dabisku, apjautu, ka tā esmu es un esmu lepna. Es jutos atbrīvota, it kā smagums būtu novēlies no pleciem. Jā, es jutos nervoza, bet šī sajūta pazuda, atrodoties kameras priekšā. Es domāju, ka ir viegli iekrist domās, kas neesmu pietiekami laba, vai arī neizskatos, kā citas. Patiesībā mums vajag vairāk svinēt to, kas mēs esam." 

 

Monika (Monique), 33

"Man ir trauslo kaulu slimība, kas nozīmē, ka es varu ļoti viegli salauzt kaulus, man muskuļos ir nespēks, un es esmu maza auguma. Rezultātā esmu pilna laika ratiņkrēsla lietotājs. Kad cilvēki uz manis skatās, pirmkārt, es esmu invalīde, tad es esmu melnā. Un tikai tad es esmu sieviete. Ceru, ka šī foto sesija liks cilvēkiem aizdomāties, ka ikviena sieviete var būt skaista un just lepnumu par sevi."

 

Kara (Cara), 21

"Man ir funkcionāli neiroloģiski traucējumi, kas traucē manam ķermenim darboties pilnvērtīgi. Tāpēc es bieži lietoju ratiņkrēslu. Kopš mans stāvoklis pasliktinājies, es ļoti dusmojos uz savu ķermeni par to, kas man ir atņemts. Taču, esot foto projektā kopā ar citām sievietēm, es beidzot sajutu lepnumu par savu ķermeni, kurš ir skaists, neskatoties uz manu invaliditāti."

 

Maija (Maya), 19

"Man ir ģenētiskas pataloģijas un skolioze. Arī es ikdienā lietoju ratiņkrēslu. Iekļaušana un dažādības akceptēšana mūsdienu sabiedrībai ir tik svarīga. Plašsaziņas līdzekļi ir mūsu sabiedrības atspoguļojums, kas masveidā izglīto un ietekmē arī iedzīvotājus. Ja trūkst  iekļaušanas un daudzveidības, tas var likt noteiktām minoritātēm justies nesvarīgām vai atšķirīgām no pārējās sabiedrības. Ja televīzijā ir kāds varonis, kuram ir invaliditāte vai, atverot žurnālu, ir modeļi ar invaliditāti / atšķirībām, es jūtos pašpārliecinātāka. Turklāt, ja šīm minoritātēm tiek pievērsta plašsaziņas līdzekļu uzmanība, tas var veicināt pieņemošāku un empātiskāku sabiedrības attieksmi pret šīm cilvēku grupām. Iemesls, kāpēc es iesaistījos šajā projektā, - iespēja svinēt sievietes skaistumu dažādībā. Es arī gribēju palīdzēt ikvienam, kurš cīnās ar sava ķermeņa pieņemšanu. Godīgi sakot, šī ir viena no vislabākajām lietām, ko jebkad esmu izdarījusi. Vairāk nekā piecus gadus es mocījos ar to, ka man nepatika mans ķermenis, jo es zināju, ka mana ķermenis atšķiras no pārējiem cilvēkiem. Ieteikums, ko es varu dot ikvienam, kurš cīnās ar dzimuma diskrimināciju, sevis pieņemšanu vai ķermeņa pieņemšanu, ir mēģināt nosvinēt atšķirības un sevi izcelt. Pārliecinies, ka esi starp cilvēkiem, kuri pieņem tevi tādu, kāds esi. Tāpat atceries, ka neesi viens. Ir tik daudz cilvēku, ko vari uzrunāt. Vissvarīgākais - atceries, ka tu esi skaista un tev ir nozīme šajā pasaulē."

 

Lindija (Lindy), 65

"Es esmu 65 gadus veca dzirdes invalīde. Slēpta invaliditāte var izrādīties sarežģīta tādos brīžos kā ceļošana, saviesīgi pasākumi utt. Es uzskatu, ka, raugoties uz citiem cilvēkiem, mums vispirms būtu jāierauga personība neatkarīgi no vecuma, auguma, iespējām, etniskās piederības vai atšķirībām."

 

Klāra (Clara), 39

"Man ir iedzimta saistaudu slimība, ko sauc par Ēlersa-Danlo sindromu (EDS), tādēļ pilnībā pārvietojos ratiņkrēslā. Es ticu iekļaušanai un dažādībai kā normai, un es ticu, ka dažādi cilvēki bez diskriminācijas var būt pārstāvēti sabiedrībā. Es mīlu savu  ķermeni un iedrošinu arī citus pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir."

 

Ketlīna (Kathleen), 20

"Cik bieži jūs aizmirstat, ka kāda ir sieviete tikai tāpēc, ka viņa ir invalīde? Mēs visi zinām, ka normalizēšana notiek caur pārstāvību, kas nāk caur dažādību, kas nāk caur iekļaušanu, kas nāk caur izpratni. Tā ir cilpa. Jaunā paaudze pat nepamana dzimumu, viņus vairāk uztrauc cilvēks un viņa spējas, kā tam arī vajadzētu būt. Ir svarīgi redzēt tādas sievietes kā Ketlīna un citus modeļus, kas tiek pārstāvēti šādās kampaņās, lai viņi atgādinātu vai atklātu cilvēkiem, ka viņu stāvoklis vai invaliditāte nepadara viņas mazāk par sievietēm, salīdzinot ar jebkuru citu."

 

Džemma (Gemma), 25

Man ir simtiem dažāda lieluma dzimumzīmju. Dažas no tām man bērnībā operētas, atstājot rētas. Tāpat kā daudzas meitenes, es cīnījos ar savu izskatu. Vidusskolas laikā mēdzu slēpt tās ar drēbēm un kosmētiku. Pamazām es sāku pieņemt savas atšķirības. Man ir paveicies, ka man ir lieliska māsa un apbrīnojamas draudzenes, kuras mani aizstāvēs, it īpaši, ja es kādreiz saskaršos ar jebkādu diskrimināciju vai aizspriedumiem izskatadēļ. Es strādāju jomā, kur joprojām ir ievērojamas problēmas ar dzimumu nevienlīdzību. Piedalos foto projektā, jo vēlos veicināt iekļaušanos un daudzveidību, svinēt skaistumu visās tā formās un godināt visas brīnišķīgās, strādīgās sievietes šajā pasaulē!"

 

Avots: www.demilked.com




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas