Siltumnīcas dezinficēšana, sēklu diedzēšana, koku balsināšana. Kādus dārza darbus darīt februārī

 18. februāris 2020 14:55 Padoms

Kamēr aiz loga par pavasara tuvošanos liecina vien mazliet gaišākas pēcpusdienas, dārzeņu un ziedu audzētājiem laiks sarosīties! Āra darbiem dārzā gan vēl ir par agru, taču nepacietīgākie dārznieki jau februārī var veikt virkni darbu, rūpējoties par nākamo ražu. 


Ātri aug arī redīsu dīgsti – jau pēc nedēļas jums būs burvīgi, sulīgi asniņi. Savukārt gardēžiem ieteiktu izmēģināt kukurūzas dīgstus.


Sējiet dārzeņus ar garu veģetācijas posmu
Februāris ir īstais laiks, kad sēt ilgi augošus dārzeņus – papriku, baklažānus, puravus. “Lai tie ātrāk izdīgtu, vispirms sēklas ieteicams paturēt ietītas mitrā kokvilnas vai marles drāniņā. Derēs arī samitrināti kokvilnas spilventiņi. Nelietojiet sintētiskus audumus, jo tajos sēklas var sapūt,” saka augu speciāliste Līna Spure. Uzbriedušās sēklas nevajadzētu ievietot aukstā substrātā, kas glabāts uz balkona vai pagrabā. Augsnei jābūt istabas temperatūrā, citādi asni attīstīsies lēnāk. Ja sēklas jau uzdīgušas, aukstums trauslo asniņu var neatgriezeniski sabojāt. Zemei jābūt siltai un irdenai, tāpēc pirms sēšanas tā rūpīgi jāsamaisa. Tas ne tikai uzlabo augsnes struktūru, bet arī piesātina to ar skābekli, kas nepieciešams augu attīstībai.

Tā kā šogad februāris ir siltāks nekā parasti, kokus var balsināt jau no februāra trešās nedēļas.


Ja asnu audzēšanai tiek izmantotas vairākkārt lietojamas kastes, tās pirms lietošanas būtu ieteicams dezinficēt, atgādina Līna Spure. “Piemērots līdzeklis ir kālija permanganāta šķīdums, ko var iegādāties aptiekā. Tas palīdz novērst augsnes pelējumu, sēnītes un iespējamās dīgstu slimības,” stāsta eksperte, piebilstot, ka vēl veselīgāks risinājums būtu diedzēt augus vidē šķīstošos trauciņos. Ierokot tos siltumnīcas vai dārza augsnē, tie diezgan ātri sadalās, turklāt augs tiek pasargāts no sakņu bojājumiem, kas rodas pārstādīšanas laikā.


“Asniem, kas diedzēti februārī un martā, bieži nepietiek dabiskā apgaismojuma, tāpēc es ieteiktu parūpēties par papildu apgaismojumu. Lai augi justos labi, “dienai” jāilgst vidēji 15 stundas, tāpēc ar dabisko apgaismojumu vien ir par maz. Ir pieejamas gan speciālas fitolampas, gan lampas 4100 K (dienas gaisma) līdz 6400 K (zilā gaisma) temperatūras amplitūdā. Ja šādas iespējas nav, risinājums varētu būt stādiņu pārvietošana no tumšākas uz gaišāku palodzi,” iesaka Līna Spure.

Kamēr darbiem dārzā vēl par aukstu, februārī var sēt garšaugus podiņos. Tajos skaisti izskatīsies pētersīļi, oregano, estragons un timiāns, kas ir lieliska piedeva gaļas marinādēm un mērcēm.


Pēc viņas teiktā, ļoti svarīgi izvēlēties arī pareizo sēšanas laiku. “Priekšlaicīgi sēti augi ar garu veģetācijas laiku izstīdzēs, bet novēlota sēšana aizkavēs ražas ienākšanos,” saka speciāliste. Viņa norāda – klimatam kļūstot siltākam, arī dārzā jāsāk strādāt agrāk. Tāpēc jau februāra beigās siltumnīcā var sēt salātus, redīsus un dilles. Tomēr tos ieteicams pārklāt ar vismaz 30g/m2 biezu agroplēvi, kas ne tikai rada labvēlīgu mikroklimatu sēklu dīgšanai, bet arī aizsargā jau sadīgušos asnus no aukstuma. 

 

Dārzs uz palodzes
Kamēr darbiem dārzā vēl par aukstu, februārī var sēt garšaugus podiņos. Tajos skaisti izskatīsies pētersīļi, oregano, estragons un timiāns, kas ir lieliska piedeva gaļas marinādēm un mērcēm. Augu speciāliste rekomendē sēt arī sīpolus.
“Ja neesat pārliecināti par savām prasmēm, izvēlieties mazprasīgus, ātri dīgstošus augus. Ņemiet, piemēram, aso piparu – tā dīgstiem ir diezgan pikanta garša, kas lieliski papildina sviestmaizes un salātus. Ātri aug arī redīsu dīgsti – jau pēc nedēļas jums būs burvīgi, sulīgi asniņi. Savukārt gardēžiem ieteiktu izmēģināt kukurūzas dīgstus. Arī tie ātri aug un, pievienojot salātiem vai ēdot kopā ar riekstiem, atklāj pārsteidzošas garšu kombinācijas,” iesaka eksperte.
Viņa iesaka izmēģināt arī kūdras tabletes. Tie, kuri tās izmanto, atzinīgi vērtē gan kvalitāti, gan ērto lietošanu, sevišķi tad, ja dārziņš ir palodzes izmērā.

Jau februārī var sākt gatavot siltumnīcu dārzeņu stādīšanai, to vispirms dezinficējot.

Sagatavojiet siltumnīcu zemes darbiem
Jau februārī var sākt gatavot siltumnīcu dārzeņu stādīšanai, to vispirms dezinficējot. Tas īpaši ieteicams tiem, kuriem pirmos dārzeņus patīk audzēt diezgan agri. “Siltumnīcas dezinficēšanai ieteicams iegādāties sēra sveci. To lietojot, gaisa temperatūrai jābūt vismaz 10–15 grādiem, tad efekts ir vislabākais,” norāda Līna Spure. Tā kā šim darbam vajadzīgs siltums, ieteicams to veikt pēcpusdienā, kad saule ir pietiekami uzsildījusi gaisu siltumnīcā. “Aizveriet durvis un logus, novietojiet sveci siltumnīcas vidū uz karstumizturīgas virsmas un aizdedziniet. Ievērojiet visus instrukcijā aprakstītos drošības norādījumus! Pēc dezinfekcijas zeme siltumnīcā dziļi jāuzrok,” saka augu eksperte.
Viņa iesaka izmēģināt arī Bordo šķidrumu – vara sulfāta un dzēsto kaļķu maisījumu – vai tīro vara sulfātu jeb vitriolu. Te gan arī rūpīgi jāseko pagatavošanas instrukcijām, nepārsniedzot vara sulfāta daudzumu – 100 gramus uz 10 litriem ūdens.
Vara sulfāts noderēs arī koku balsināšanai. “Tā kā šogad februāris ir siltāks nekā parasti, kokus var balsināt jau no februāra trešās nedēļas. Balsināšanas līdzeklis, kura sastāvā ir vitriols, vienlaikus būs arī dezinficējošs. Turklāt, pievienojot gatavam maisījumam PVA līmi (1 litru līmes uz 10 litriem maisījuma),  lietus un sniegs to tik viegli nevarēs noskalot,” iesaka Līna Spure.

 

Laiks pārstādīt telpaugus
Februārī ir vērts parūpēties arī par telpaugiem. Tā kā ziemā tie ir patērējuši visas barības vielas, pienācis laiks tos pārstādīt. Pēc augu speciālistes teiktā, jāpārstāda ne tikai augi, kuri izskatās sanīkuši, bet arī tie, kuru saknes laužas ārā pa puķupoda drenāžas caurumiem vai parādās uz puķupoda virsmas.

Telpaugiem ir vajadzīgs pareizs augsnes veids, tāpēc labāk iegādāties konkrētam augam paredzētos, nevis universālos substrātus.


Lai izvēlētos pareizā izmēra puķupodu, Līna Spure iesaka: “Ielieciet veco podu jaunajā – ja starp to sieniņām ir vismaz 1 cm liela sprauga, jaunais pods ir piemērots. Tikai nepārspīlējiet: uzreiz izvēloties divreiz lielāku puķupodu, jūs aizkavēsiet bagātīgu ziedēšanu. Vairāki augi, īpaši sanpaulijas, zied tikai tad, kad saknes pilnībā aizpildījušas poda tilpumu.”


Telpaugiem ir vajadzīgs pareizs augsnes veids, tāpēc labāk iegādāties konkrētam augam paredzētos, nevis universālos substrātus. “Konkrētiem augiem domātas augsnes ir piesātinātas ar tieši sim augam nepieciešamajām minerālvielām. Augs tās absorbē ātrāk, kas nozīmē, ka pēc pārstādīšanas ātrāk atkopjas un atkal uzzied,” norāda Līna Spure, piebilstot, ka, pārstādot augus, ir svarīgi atcerēties par pareizu drenāžu. “Iespējams, vispiemērotākais ir porains māls. Keramzīta drenāžas kārta puķupoda dibenā palīdzēs auga saknēm neizmirkt, bet augam – iegūt veselīgu izskatu un krāšņus ziedus. Kārtai jābūt ne mazākai par 1 centimetru, bet lielākos podos pat līdz 5 centimetriem. Tāpat pieejamas speciālas drenāžas sistēmas, kas īpaši piemērotas lieliem augiem, samazinot risku tos pārlaistīt vai pārkaltēt.”

 

 

Konsultējusi: “K Senukai OZOLS” augu speciāliste Līna Spure.