Vai dzīves laikā var mainīties seksuālā orientācija?

 14. janvāris 2020 11:15 Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv Raksts

Vai cilvēkam dzīves laikā var mainīties seksuālā orientācija un kā pieņemt, ja bērns ir homoseksuāls – uz vecāku jautājumiem eksperti sniedza atbildes vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv rīkotajā diskusijā “Pāra seksuālā (ne)kompetence”. Uz jautājumiem atbild atbild klīniskā psiholoģe Kristīne Balode un mācītājs un raidījuma "Saknes debesīs" vadītājs Aleksis Daume



Foto: Shutterstock.com

Nekas nav nemainīgs. Arī seksuālā orientācija dzīves laikā var mainīties


Nekas nav nemainīgs
Mācītājs un raidījuma “Saknes debesīs” vadītājs Aleksis Daume ir pārliecināts, ka šajā dzīvē viss ir iespējams un viss var mainīties, arī seksuālā orientācija. Arī psiholoģe Kristīne Balode norāda, ka pilnīgi noteikti orientācija nav fiksēta un statiska visas dzīves garumā: “Ir daudzi aspekti, kas var veidot izmaiņas orientācijā, un es pieļauju, ka daudzi no mums ir sastapuši cilvēkus, kas sevi ir nolieguši, jo ir vispārpieņemtā norma, kādiem mums būtu jābūt.”
 
Kā tolerēt tuvinieka homoseksualitāti?
Kā jau iepriekš diskusijās ir runāts, seksuālā kompetence ietver ne tikai zināšanas, bet arī prasmes un attieksmi. Tikai ar to, ka zinām, ka ir jāpauž iecietība pret citādāk orientētiem cilvēkiem, nepietiek. “Viena lieta ir zināšanas, ka mēs gribētu būt toleranti, bet otra lieta ir prakse – mums praksē ļoti vāji sanāk būt tolerantiem,” norāda psiholoģe K. Balode.
 
 “Viena lieta ir zināšanas, ka mēs gribētu būt toleranti, bet otra lieta ir prakse – mums praksē ļoti vāji sanāk būt tolerantiem,” norāda psiholoģe K. Balode.
 
Viņa norāda, ka Latvijā ļoti pietrūkst spēja izkāpt no iedomātiem rāmjiem – mums gribas atbilst vispārpieņemtajām normām par to, kāda ir sieviete, kāds ir vīrietis, kāda ir ģimene, bērns, mamma, tētis. “Mēs aizmirstam vispār cilvēcisko, to, ka mēs esam ļoti autentiski un individuāli. Mums patīk salīdzināt un spriest, kurš ir pareizāks un kurš nepareizāks. Mums vieglāk ir mēģināt nevis izaicināt sevi un pieņemt kādu, bet mēģināt otru ārstēt vai transformēt,” spriež K. Balode, norādot, ka ir svarīgāk domāt nevis par to, kā mums pieņemt citādāk orientēto cilvēku, bet mēģināt saprast, kā jūtas šis cilvēks.
 
Vai tiešām tā ir homoseksualitāte?
Mācītājs A. Daume spriež – ja par to runā pārspīlēti, tas var rasties par aktuālu tendenci jauniešu vidū, kad viņi agrīnā pusaudžu vecumā pieņem sevi par homoseksuālu tikai tāpēc, ka ir bijusi intensīva informācija par šo jautājumi, neapzinoties termina nozīmi. “Esmu piedzīvojis, ka meitenes sevi uzskata par lezbietēm tikai tāpēc, ka viņas staigā sadevušās rokās. Reizēm jauniešiem ir izdevīgi kļūt par citādākiem, pat ja viņi neapzinās, kas tas ir.” Mācītājs iesaka vecākiem biežāk apskaut bērnus un lutināt viņus, lai bērniem nebūt laika ar tādām lietām nodarboties.
 
Ir labi, ka cilvēki par to domā – kā es sajūtu savu orientāciju? 
 
Atbalsta nepieciešamība
Tomēr A. Daume arī norāda, ka visbiežāk tiem cilvēkiem, kas patiesi sevī sajūt izmaiņas orientācijā, apkārtējie netiek klāt tieši pārāk sabiezinātās informācijas dēļ, lai arī viņiem ir vajadzīga informācija un atbalsts. K. Balode piekrīt, uzskatot, ka sabiedrība aiz savām bailēm ieiet aizsardzības zonā – gan baidoties pieņemt citādāk orientētus cilvēkus, gan baidoties pašiem tādiem būt. Speciāliste norāda, ka dzimumidentitātes un orientācijas jautājumi ir tie, par kuriem Latvijas vidē trūkst izpratnes un izglītības. Toties sarunas, kas notiek par šiem jautājumiem, lai arī nereti ir naida un protestu pilnas, zināmā mērā bruģē ceļu tiem, kam pa īstam ir vajadzīga drosme uzsākt par to runāt, lūgt palīdzību. Speciāliste norāda, ka ir labi, ka cilvēki par to domā – kā es sajūtu savu orientāciju? 
 
Visas diskusijas no cikla “Pāra seksuālā (ne)kompetence”, ko rīkoja vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, skaties Facebook.com/Mammamuntetiem video arhīvā.



0 Pievienot komentāru

Kategorijas