Kā motivēt bērnu mācīties mūzikas skolā. Iesaka čellists Kārlis Auzāns

 30. oktobris 2019 13:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Daudzi vecāki noteikti ir piedzīvojuši to brīdi, kad bērns ļoti alkst spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tomēr, kad ir ne tikai jāiet uz nodarbībām, bet jātrenējas katru dienu mājās, pirmā sajūsma nereti noplok. 



Mūzika mūsos visos ir iekšā – ja tu vari kustēties un dzirdi, tu vari nodarboties ar mūziku. Publicitātes foto


Vecākiem, saskaroties ar bērna pretestību, iestājas nesapratne – un kā tad tālāk? Kā cīnīties ar bērna nevēlēšanos turpināt spēlēt? Cik daudz spiest savu bērnu? Kā pierunāt nepamest malā nodarbi, kas bērnam padodas? Vaicājām padomu mūziķim, čella virtuozam un Melo-M dibinātājam Kārlim Auzānam, kas savā bērnībā pieredzējis stingru padomju stila disciplīnu mūzikas instrumenta apguvē. Lai arī vasaras brīvlaikā vecmāmiņas uzraudzīts dienā čellu spēlējis vien piecas minūtes, paralēli vēl lasot grāmatu, un pēc tam ātri skrienot ar puišiem spēlēt futbolu, jau 14 gadu vecumā apzināti izvēlējies mūzikas ceļu.
 

Kādam mērķim bērns muzicē?
Ir svarīgi saprast, kādam mērķim tiek apgūts instruments – ja tas ir savam priekam, nav vajadzīgs bērnu trenēt tādā garā, kā tas ticis darīts padomju laikos. Mūsdienās katrs var izvēlēties, cik daudz un ko spēlēt. “Šodien pieejamā vienkāršotā mūzikas apmācības forma bērniem ir draudzīga. Tāpat Latvijā arvien vairāk ienāk klausīšanās skolas (Yamaha, Suzuki) – mūzikas apguve bez teorijas padziļinātas mācīšanās. Tas viss dod iespēju brīvāk apgūt instrumentu savam priekam,” norāda Kārlis.

 

Pats izbaudīju padomju skolu – tolaik mūzikas mācīšana bija kā mazu cilvēku trenēšana vispasaules mūzikas arēnai, kas arī nesa labus rezultātus. Šodien tāds apmācības stils vairs netiek pielietots, līdz ar to bērni jūtas brīvāk, viņiem nav tik daudz negatīvu emociju pret mūzikas mācīšanos kā tādu



Atceroties savu bērnību, viņš stāsta: “Pats izbaudīju padomju skolu – tolaik mūzikas mācīšana bija kā mazu cilvēku trenēšana vispasaules mūzikas arēnai, kas arī nesa labus rezultātus. Šodien tāds apmācības stils vairs netiek pielietots, līdz ar to bērni jūtas brīvāk, viņiem nav tik daudz negatīvu emociju pret mūzikas mācīšanos kā tādu.”
 

Katram lielam vārdam aiz muguras stāv vecāki
Kārlis uzskata, ka bērni reti spēj paši sevi motivēt: “Ja mērķis ir iet profesionālajā mūzikā, tad, protams, vecākiem būs jāiesaistās un bez viņu atbalsta nekā nebūs. Katram izcilam mūziķim aiz muguras stāv vecāki – tieši vecāki ir strādājuši, lai šie bērni būtu tur, kur ir tagad.” Kārlis min mums visiem zināmos piemērus – Vestards Šimkus, Baiba Skride, Elīna Garanča – vecāku ieguldījums lieliem māksliniekiem ir milzīgs.


Arī viņu savā laikā vecāki ir motivējuši turpināt spēlēt un sekojuši līdzi, līdz vienā brīdī, pēc pamatskolas beigšanas, Kārlis pats sapratis, ka tieši mūzika būs tā, ar ko vajadzētu saistīt savu dzīvi: “Tad es sapratu, ka tas ir tas, kas man vislabāk arī sanāk. Tas bija mans lēmums – nodarboties ar mūziku,” tā Kārlis. 
 

Kā motivēt bērnu? 
Ja bērns noturas pie instrumenta spēles līdz tīņa vecumam, tad parasti nav nekādu problēmu turpināt šo nodarbi, domā Kārlis. Tāpat ir iespējams pēc pauzes atgriezties pie instrumenta spēles. Tomēr, ja līdz tam rodas krīzes, vecākiem ir jāpalīdz tās pārvarēt.
“Lai bērnu motivētu, ļoti svarīga ir vecāku māka iziet uz kompromisiem. Kādam palīdz bonusu sistēma. Citam – investīcijas instrumentā. Bērni spēj to novērtēt. Mani pašu tas ļoti motivēja, kad vecāki man nopirka labu čellu. Ar agresiju un piespiešanu ir grūti bērnus motivēt. Ir jāizveido sava veida ritms, rutīna un rituāls, kurā ir jānoturas. Un vecāku loma šajā ir uzraudzīt bērnu – atgādināt, ka ir pienācis laiks instrumenta spēlei, pēc kuras atkal būs brīvais laiks,” pieredzē dalās Kārlis.


Nekad nav par vēlu
Jautāts, vai vajadzētu nodarboties ar mūziku arī tad, ja cilvēkam nav talanta, Kārlis ir pārliecināts, ka ikviens un jebkādā vecumā var nodarboties ar mūziku: “Talants ir ļoti relatīvs jēdziens – tā ir neliela daļa no visa rezultāta. Tas var būt kā motivators kaut ko sākt. Jebkurš ir spējīgs nodarboties ar mūziku. Mūzika mūsos visos ir iekšā – ja tu vari kustēties un dzirdi, tu vari nodarboties ar mūziku.”
Sākot mācības vēlāk, tas var prasīt vairāk laika. “Cits iet ilgāk šo ceļu, cits ātrāk, bet rezultāts tāpat var būt vienāds. Citreiz ātrums nav nemaz būtisks,” spriež mūziķis.


Ko mūzikas apguve dod bērnam? 
Mūzikas instrumenta spēle ir kompleksa lieta, kur ir iesaistītas vairākas ķermeņa funkcijas – fizioloģiskā, psiholoģiskā, emocionālā, norāda Kārlis. Instrumenta spēle prasa ļoti izteiktu savu izjūtu kontrolēšanu, tam nepieciešama ritma un balansa izjūta. Tas viss arī attīsta cilvēka ķermeni un prātu kopumā. Kārlis spriež, ka mūzikas apguve ir kā vēl vienas valodas apgūšana, tāpēc instrumenta spēlēšana veicina valodu apguvi. Tāpat tiek uzskatīts, ka tas palīdz apgūt arī eksaktās zinātnes, jo arī mūzika ir veidota, balstoties uz dažādiem likumiem.


Meitas – profesionālas mūziķes nākotnē?
Audzinot 8 un 10 gadus vecas meitas, Kārlim ir svarīgi, lai bērni apgūst mūziku kā tādu, taču vecāku plāni nav saistīt bērnu dzīvi ar profesionālo mūziku. “To jau meitas pašas tālāk lems, bet, zinot, kas tas ir par darbu, to bērniem noteikti neuzspiedīšu,” tā Kārlis. Tagad, gatavojoties Melo-M Vecā gada koncertam, piedaloties grupas Autobuss debesīs jubilejas koncertos, organizējot Raxtu Raxtu 18. novembra koncertu un paralēli vēl nodarbojoties ar radošo darbu, Kārlis atzīst – tas ir dzīvesveids, kurš prasa ļoti daudz enerģijas. Vai meitas to izvēlēsies – rādīs laiks, bet vecāki noteikti uz to neuzstās.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas