Nākotnes darba tirgū ar robotiem konkurēt palīdzēs empātija un spēja sarunāties

 17. oktobris 2019 9:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Skanīgais sauklis "Roboti nāk!" sen vairs nav fantastikas filmu izdoma, bet realitāte, kas arvien uzstājīgāk maina priekšstatus par nodarbinātību un profesijas izvēli. Kādas profesijas būs pieprasītas darba tirgū pēc 10-15 gadiem? Ja visu darīs roboti, kāda loma būs cilvēka darbam? 



Foto: Shutterstock.com

Mūsdienās profesijas mainās, saplūst, viena otru papildina.


Pasaules ekonomikas foruma (PEF) pētījums Future of Jobs* prognozē, ka līdz 2020. gadam pasaulē pazudīs 5 miljoni darbavietu, jo mākslīgais intelekts, robotika, nanotehnoloģija un citi sociālekonomiskie faktori arvien vairāk aizvieto nepieciešamību pēc cilvēku darbaspēka.
Kādi speciālisti būs pieprasīti tuvākā un tālākā nākotnē un kādas prasmes izkopt bērniem un jauniešiem, lai būtu gatavi nākotnes darba tirgus izmaiņām? Tā šogad ir arī galvenā tēma Karjeras nedēļā, ko oktobrī 83 Latvijas pilsētās un novados jau septīto gadu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām.  


Lielākais risks – fiziskā darba veicējiem un biroju darbiniekiem
Kaut gan robotizācijas ietekme pasaules darba tirgū arvien pieaug, labā ziņa ir tā, ka šie tehnoloģiskie sasniegumi radīs arī 2,1 miljonu jaunu darbavietu. Lielākā daļa no tām būs specializētās jomās kā skaitļošana, matemātika, arhitektūra un inženierzinātnes, prognozē PEF pētnieki. Konkurencē ar tehnoloģijām lielākais risks zaudēt darbu ir fiziskā darba veicējiem un biroju darbiniekiem, tāpēc šo profesiju pārstāvjiem pirmkārt jādomā par savu prasmju pilnveidošanu, lai spētu pielāgoties pārmaiņām.

 

Gan jaunieši, gan viņu vecāki, domājot par nākotnes profesijas izvēli, bieži nepazinās, ka nākotnē augsti vērtētas prasmes būs tās, kas tiek attīstītas jau pirmsskolā

 

Arī Latvijā bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem ir svarīgi izprast, kādas prasmes nākotnes darba tirgū tiks vērtētas visaugstāk un galvenais – laikus jāsāk tās attīstīt, norāda Guntra Krūkliņa, Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas karjeras konsultante.


Profesijas mainās
Eksperte novērojusi, ka jauniešu izpratne par labi zināmajām profesijām bieži ir virspusīga, kas kavē attīstīt nepieciešamās prasmes sekmīgai karjerai nākotnē, savukārt par nākotnes darba tirgu priekšstats ir vēl mazāks. 

„Piemēram, viena no vecākajām profesijām – skolotājs, mūsdienās ir būtiski mainījusies, jo ļoti mainās mācīšanas formas, metodes. Mācīt var ne tikai klasē, auditorijas priekšā, bet arī attālināti, neklātienē. Lai to darītu, ir jāattīsta komunikācijas un valodu prasmes, uzstāšanās, tehnoloģiju lietošanas un citas prasmes,” stāsta G.Krūkliņa. 

Lai paplašinātu jauniešu izpratni par profesijām un vieglāk būtu izlemt, par ko dzīvē kļūt, būtiska loma ir skolās pieejamajiem karjeras konsultantiem. Sarunās par karjeras veidošanu ar skolēniem konsultanti īpaši uzsver, ka mūsdienās profesijas mainās, saplūst, viena otru papildina. Tāpēc būtiski jau no mazotnes ir apgūt pēc iespējas daudzveidīgākas prasmes, kuru pielietojums var noderēt ikvienā profesijā, stāsta G.Krūkliņa.
 

Svarīgas prasmes apgūst jau bērnudārzā
Gan jaunieši, gan viņu vecāki, domājot par nākotnes profesijas izvēli, bieži nepazinās, ka nākotnē augsti vērtētas prasmes būs tās, kas tiek attīstītas jau pirmsskolā.

 

Izšķiroša nozīme nākotnes karjerā būs tādām empātiskām un emocionālām prasmēm kā dalīšanās un sarunas. 

 

Deivids Demings, Hārvarda universitātes izglītības un ekonomikas profesors, apgalvo, ka izšķiroša nozīme nākotnes karjerā būs tādām empātiskām un emocionālām prasmēm kā dalīšanās un sarunas. Izrādās, ka mūsdienu darbavieta, kurā cilvēki pārvietojas starp dažādām lomām un projektiem, ļoti atgādina pirmsskolas klases telpas, kur bērni apgūst tādas sociālās prasmes kā empātija un sadarbība.
 

Jo vairāk prasmju, jo lielākas darba iespējas
Apzinot mainīgās darba devēju vajadzības un identificējot galvenās prasmes nākotnes darba tirgū, starptautiskie eksperti uzsver, ka būtiski samazināsies vienas kvalifikācijas darbavietu skaits, kur nepieciešamas vienas konkrētas prasmes. Arī PEF analītiķi vērš uzmanību, ka ap 2021. gadu vairs nebūs aktuālas vismaz trešā daļa šobrīd svarīgo prasmju.

Piemēram, pēdējos gados daudzas darbavietas, kurās vajadzīgas tikai matemātiskās prasmes, ir automatizētas. Tā rezultātā samazinās darbavietas banku un statistikas nozarē strādājošajiem. Savukārt darbavietas, kur galvenokārt nepieciešamas sociālās prasmes, piemēram, bērnu aprūpē, nereti tiek slikti apmaksātas, jo potenciālo darba ņēmēju piedāvājums ir ļoti liels. Tomēr darbiniekiem, kuri veiksmīgi spēs apvienot matemātiskās un starppersonu prasmes, nākotnes ekonomikā, kas balstīta uz zināšanām, pavērsies daudz plašākas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu, paredz PEF darba tirgus eksperti.

 

Ar digitālajām prasmēm vien par maz
Domājot par nākotnes karjeru, tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstība ir ļoti būtiska, taču 21. gadsimta karjerā, izrādās, ar to vien būs par maz, norāda G.Krūkliņa. Arī viņa, līdzīgi kā PEF eksperti, akcentē domu, ka karjeras izglītībā bērniem un jauniešiem arvien svarīgāk ir apgūt jaunas starpdisciplinārās prasmes un īpašības.
„Tieši daudzveidīgu sociālo prasmju izkopšana, nevis prasības pēc maksimāli augstiem sasniegumiem un sekmēm visos mācību priekšmetos ir tās, kas var sekmīgi palīdzēt nākotnes karjeras veidošanā,” akcentē G. Krūkliņa. Šim principam seko arī Latvijā izveidotā karjeras izglītības sistēma, kas jau no bērnudārza vecuma mudina bērnus izkopt un attīstīt nākotnes profesijās nepieciešamās prasmes.

Bez minētās prasmes sadarboties viena no prasmēm, kas noteikti jāattīsta mūsdienu jauniešiem, ir kritiskā domāšana. Informācijas pārbagātības apstākļos daudzās profesijās arvien būtiskāka kļūst spēja analizēt faktus, argumentus, izdarīt secinājumus, paust objektīvu viedokli.
Svarīga prasme ikvienā nākotnes profesijā būs arī jaunrade un radošums, spēja uz ierasto palūkoties no cita skatupunkta un rast jaunus risinājumus, kas nodrošina attīstību un labākus darba rezultātus. Ļoti būtiska ir atvērtība visam jaunajam, spēja pielāgoties, būt elastīgam dažādos darba apstākļos, kā arī uzņēmējspēja jeb prasme attīstīt savu karjeru.

Turklāt nākotnes darba tirgū arvien pieprasītāka prasme būs spēja diplomātiski risināt sarežģītas situācijas un problēmas – augstu tiks vērtēta analītiskā domāšana, prasme meklēt risinājumu sarežģītiem jautājumiem, kā arī spēja pieņemt lēmumus.


Kur meklēt informāciju, kas bērniem un jauniešiem var palīdzēt savas profesijas izvēlē: 
    • Nacionālā izglītības iespēju datubāze  - NIID.LV 
    • Iepazīsties ar profesijām www.profesijupasaule.lv  
    • Apmeklē karjeras konsultantu savā izglītības iestādē vai meklē šeit.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas