Vēdera vīrusi - biežie viesi

 25. augusts 2019 13:50 Sadarbības projekts

Katrs kaut reizi mūžā ir slimojis ar kādu vēdera vīrusu. Dažs tik vieglā formā, ka vienu steidzīgāku gājienu uz labierīcībām nav uztvēris kā slimību, kamēr citi – vai, dieniņ! – nenovēlētu to pat ienaidniekam. Imunitāte pēc vienreiz pārslimota vēdera vīrusa nesaglabājas, tāpēc jāzina, kā efektīvi tikt uz kājām, ja gadās saslimt vēlreiz.



Foto: Shutterstock.com

Sievietēm, kuras lieto perorālos kontracepcijas līdzekļus, jāņem vērā, ka tie var zaudēt efektivitāti, ja caureja ilgst vairāk nekā diennakti.


„Saslimšana ar vēdera vīrusu tāds štrunts vien ir!” sarunas sākumā saka infektologs Māris Liepiņš, aši piebilstot, ka nopietnāk jāattiecas pret situācijām, ja caureja ieilgst nedēļu vai divas. „Tad gan žigli jādodas pie ārsta, jo var gadīties, ka tas, ko noturam par vēdera vīrusu, patiesībā ir sākums nopietnākai problēmai, piemēram, zarnu iekaisīgajai slimībai.” 

 

Kas vienam ir nieks, citam – elles mokas
Lielākoties no vēdera vīrusiem ārstējamies mājās pašu spēkiem. Tā ir pašlimitējoša slimība – pati sākas, „paplosās” un pāriet. Vienam būs paaugstināta temperatūra, vemšana, caureja, tik grūti, ka visu dienu nākas pavadīt tualetē, bet cits piedzīvos vienu izmainītu vēdera izejas epizodi, ko pat īsti nevar saukt par slimošanu. Imunitātes spēlītes! „Tas tāpēc, ka gremošanas sistēma nav primitīvs maiss,” atšķirīgo reakciju skaidro gastroenteroloģe Irita Roderte. „Gremošanas traktā zem gļotādas atrodas muskulatūras slānis, nervgaļi, kas nosaka šīs atšķirīgās reakcijas vienā un tajā pašā situācijā. To, kā organisms panesīs slimošanu ar vēdera vīrusu, nosaka vēl citi faktori – vai cilvēks lieto kādus medikamentus, vai viņam ir blakusslimības, hronisks iekaisīgs process, kādas ir viņa nervu sistēmas funkcionēšanas spējas.”

To, kā organisms panesīs slimošanu ar vēdera vīrusu, nosaka vēl citi faktori – vai cilvēks lieto kādus medikamentus, vai viņam ir blakusslimības, hronisks iekaisīgs process, kādas ir viņa nervu sistēmas funkcionēšanas spējas.


Slimnīcā vēdera vīrusa dēļ visbiežāk nonāk zīdaiņi vai gados vecāki cilvēki, kuri dzīvo vieni, kuriem grūti sevi aprūpēt un kuri turklāt slimo ar sirds, nieru, aknu vai citām slimībām. Tās ir situācijas, kad papildus saķerts šķietami nevainīgs vēdera vīruss kļūst par nopietnu problēmu. „Cilvēkam, kuram slima sirds un sākas pamatīga caureja, ir liels infarkta risks,” piebilst infektologs Māris Liepiņš. Ģimenes ārsts Iļja Meniss skaidro, kāpēc tā ir: „Hronisku slimību dēļ cilvēka organismā šķidruma sadalīšana notiek citādi. Ar gadiem nieres sliktāk filtrē šķidrumu, aknas vairs nefunkcionē tik labi, tāpēc saslimšana ar vēdera vīrusu norit smagāk. Turklāt bieži vien senioram ik dienu jālieto zāles, kas vemšanas un caurejas dēļ netiek uzsūktas un nepilda savu uzdevumu. Tas nelabvēlīgi var ietekmēt hipertensijas, cukura diabēta vai citu hronisku slimību ārstēšanas gaitu, radot paasinājumu. Seniori, tāpat kā mazi bērni, vēdera vīrusu gadījumā stingri jāuzrauga, lai nesāktos nieru nepietiekamība vai asinsspiediena svārstības.”

 

Svarīgi sievietēm!
Kontracepcijas tabletes var pievilt...

Sievietēm, kuras lieto perorālos kontracepcijas līdzekļus, jāņem vērā, ka tie var zaudēt efektivitāti, ja caureja ilgst vairāk nekā diennakti. Šādos gadījumos līdz cikla beigām ieteicams turpināt tablešu lietošanu, bet papildus vajadzētu izmantot arī citus izsargāšanās līdzekļus. 

Ja saslimšana neieilgst, nenorit īpaši smagi, ja saslimis nav zīdainis, kuram sākusies organisma atūdeņošanās, ārsts diagnozi parasti nosaka pēc klīniskām pazīmēm, bet analīzes neveic, lai identificētu, kura vīrusa nopelns ir šī cilvēka saslimšana.

Vīruss „trako” tievajā zarnā
Akūtu situāciju, kad ir slikta dūša, vemšana, diskomforta sajūta vēdera augšējā daļā, izmainīta vēdera izeja, dēvē par gastroenterītu. Tieši to visbiežāk šie vīrusi izraisa. „Vēdera vīrusi vairāk bojā tievās zarnas, radot gremošanas sistēmas iekšējā slāņa jeb gļotādas bojājumu. Zarnu virsmu klāj epitēlija šūnas jeb enterocīti, kas palīdz uzsūkties uzturvielām. Tievo zarnu gļotāda nav gluda, bet klāta bārkstiņām. Diemžēl vīrusi bojā šo epitēlija slāni, tiek deformētas bārkstiņas, veidojas iekaisums, tiek bojāta arī telpa starp bārkstiņām jeb kriptas. Enterocīti un bārkstiņas vairs nepilda savu funkciju, nepiedalās uzņemtā uztura sašķelšanā un uzsūkšanā, tāpēc, spazmējoties gludajai muskulatūrai, viss tiek izvadīts ārā un izpaužas kā caureja, vēdera sāpes. Ja vīruss skāris gremošanas trakta sākuma daļas līmeni, var būt arī vemšana. Tiklīdz organisms no vīrusa ticis vaļā, bojātā gļotāda pakāpeniski atjaunojas,” stāsta gastroenteroloģe Irita Roderte, skaidrojot, ka enterokolītu – sindromu, kad dominē caureja, bet nav vemšanas, vīrusi izraisa reti. „Ja sācies enterokolīts, drīzāk jādomā, ka bojājums radies resnajā zarnā, ko izraisa baktērijas, parazīti. Enterokolīta gadījumā var novērot arī asins piejaukumu fēcēm.”

 

Nav vērts meklēt vainīgo
Ja saslimšana neieilgst, nenorit īpaši smagi, ja saslimis nav zīdainis, kuram sākusies organisma atūdeņošanās, ārsts diagnozi parasti nosaka pēc klīniskām pazīmēm, bet analīzes neveic, lai identificētu, kura vīrusa nopelns ir šī cilvēka saslimšana. „Tas nav būtiski, jo pacientus jebkura vēdera vīrusa gadījumā ārstē vienādi. Galvenais – jāpanāk, lai organisms atgūst zaudēto ūdeni. Lielākās problēmas, slimojot ar vēdera vīrusiem, rodas tad, ja sākas atūdeņošanās. Tad ir krampji, ģīboņi, bezsamaņa, kas attīstās, jo organisms zaudējis nepieciešamās minerālvielas – kāliju, nātriju,” piebilst infektologs Māris Liepiņš.
„Arī pēc pazīmēm un slimības gaitas ar šiem vīrusiem slimo visai līdzīgi, bet ir divi varianti – šie vīrusi izpaužas kā jebkuri citi vīrusi ar vispārējiem nespecifiskiem simptomiem, piemēram, sliktu pašsajūtu, nespēku, galvassāpēm, drebuļiem, paaugstinātu temperatūru, bet var būt arī tā, ka pēkšņi sākas slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā vai caureja. Ja sācies vīrusu ierosināts gastroenterīts, vemšana parasti nav ilgāk par trim dienām, caureja beidzas 10 dienu laikā, pamazām organisms atsāk funkcionēt, smagu sarežģījumu un seku nav,” stāsta ģimenes ārsts Iļja Meniss.

 

Cits stāsts par enterovīrusu
Arī enterovīruss tiek pieskaitīts vēdera vīrusu saimei, bet tikai tā iemesla dēļ, ka tas cilvēka organismā nokļūst caur kuņģa un zarnu traktu. „Enterovīrusi ir līdzīgi poliomielīta vīrusiem – visplašāk sastopamie ir echo un Koksaki vīruss. Visvairāk ar enterovīrusiem slimo bērni un jaunieši, turklāt tieši vasaras beigās un rudens sezonā pēc ceļojumiem pa Vidusjūras reģionu, kur šie vīrusi ir visai izplatīti. Inficēties var, gan kontaktējoties ar slimu pacientu, gan ar pārtiku, gan ūdeni. Arī saslimstot ar enterovīrusu, slimības gaita var noritēt dažādi. Sākumā simptomi var būt tik nespecifiski, ka slimību pat nepamana, bet, ja vīruss caur kuņģa un zarnu traktu nonāk tālāk, tas var bojāt arī citus orgānus. Visbiežāk attīstās plaukstu, pēdu un mutes slimība, rodas sāpīgi izsitumi, čūliņas ap muti, uz plaukstām, pēdām, smaganām. Šī nav smaga saslimšana, šāda ir vīrusa ierosinātas slimības gaita, kas sekas parasti neatstāj. Tomēr, ja vīruss būs nonācis asinīs, tas var izraisīt gan meningītu, gan sirds bojājumu, plaušu karsoni, bojāt kaulus, muskuļus, ietekmēt aknas. Tāpēc enterovīrusu mēdz salīdzināt ar poliomielītu – slimību, kam var būt smagas sekas. Lai gan vīrusu ierosinātas slimības ar antibiotikām neārstē, varētu būt situācija, ka pie smagas saslimšanas, kad organisms netiek galā ar vīrusu, var aktivizēties jebkura cita slēpta infekcija – kariess, urīnceļu infekcija, sākties pneimonija, ko nepieciešams ārstēt ar antibiotikām.”

 

Raksta turpinājumu lasi žurnālā “Veselība” augusta numurā, kā arī uzzini, kādas 3 būtiskas atšķirības, ja bērns slimo ar vēdera vīrusu. 
Numura tēma: VĒDERA VĪRUSS
Pērc žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē www.ekiosks.lv




0 Pievienot komentāru

Kategorijas