Bezmaksas mājas aprūpe. Kādas iespējas to saņemt senioriem Latvijā

 20. jūnijs 2019 8:10 Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv Raksts

Likumdošana nosaka, ka katram vecam cilvēkam, kas nespēj par sevi parūpēties, ir jāsaņem pašvaldības finansēta palīdzība mājās. Ja redzat savā apkārtnē cilvēku, kuram ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, par to ir jāziņo. Vairāk par kārtību, kādā tuvinieki un pats seniors var pieteikties un saņemt mājas aprūpi, stāsta Latvijas Samāriešu apvienības mājās dienesta vadītājs Viesturs Kleinbergs. 



Foto: Shutterstock.com

Ja cilvēks ir komunikabls un viegli dibina kontaktus, tad viņam vieglāk piemēroties apstākļu maiņai un atrast draugus jaunā vidē.


Raksta publicēšanu atbalsta www.mama-ok.eu. Francijas mājas aprūpes sistēma senioriem.
Pilns mājas aprūpes pakalpojumu klāsts jūsu radiniekiem. 


Radiniekam, kaimiņam vai cilvēkam, kas zina, ka kaut kur viens mīt vecs, nespēcīgs cilvēks, ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums sazināties ar pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem, lai informētu par situāciju. V. Kleinbergs uzsver, ka vērā ņemams ir arī mutisks iesniegums, kuru pašvaldības darbiniekam ir jānoformē rakstiski un uz to noteikti jāreaģē. Bet drošāk ir uzrakstīt šādu iesniegumu rakstiski. 

 

Kas maksā par aprūpi mājās
Likums nosaka, ka cilvēkam, kas ir saņēmis trūcīgā statusu, aprūpe mājās ir jāapmaksā pašvaldībai. Valsts līmenī ir noteikts, ka trūcīgā statusu saņem visi, kuru ienākumi nepārsniedz 128 eiro. Savukārt valsts noteiktais ienākumu līmenis, lai saņemtu maznodrošinātā statusu, ir 254 eiro mēnesī. 
Pašvaldības ir tiesīgas noteikt labvēlīgākus noteikumus saviem senioriem, nosakot augstāku ienākumu līmeni, kas ļauj saņemt apmaksātu aprūpi mājās. Arī maznodrošinātā ienākumu līmenis dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Piemēram, Rīgā tie ir 430 eiro, citur var būt 300, 350 eiro vai jebkura cita pašvaldības noteiktā summa. 
Ja Rīgā dzīvojošam pensionāram pensija nav lielāka par 430 eiro, pašvaldība automātiski apmaksā sociālās aprūpes pakalpojumu. Ja pensija ir lielāka, piemēram, 460 eiro, tad seniors sedz tikai to daļu, kas ir līdz 430 eiro, bet pārējo sedz pašvaldība. 
Citās pašvaldībās ir citi nosacījumi. Piemēram, Skrundas novadā ir noteiks, ka visi seniori, kas sasnieguši 90 gadu vecumu, pakalpojumu saņem bez maksas neatkarīgi no ienākumiem.  Citas pašvaldības nosaka līdzmaksājumu noteiktā apmērā, piemēram, 10 – 40 eiro apmērā atkarībā no aprūpes līmeņa. 

Kopumā labākais risinājums ir ļaut cilvēkam pēc iespējas ilgāk dzīvot mājās. Tas ir gan emocionāli komfortablāk senioram, gan arī lētāk izmaksā valstij.  

Ja ir apgādnieki
Ja seniors pats nevar samaksāt par pakalpojumu, tad tiek vērtēta pirmā līmeņa apgādnieku spēja iesaistīties apmaksā. Apgādnieki šajā gadījumā ir seniora bērni. Latvijas Civillikuma izpratnē apgādnieki var būt arī mazbērni, bet sociālo pakalpojumu jomā ņem vērā tikai bērnu ienākumus. Ja bērnu nav, tad izvērtē tikai seniora ienākumus. 
Apgādnieka ienākumus vērtē šādi – pēc sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksas apgādniekam uz rokas ir jāpaliek vismaz minimālajai algai (šobrīd 430 eiro), un personām, kas tiek ģimenē apgādātas, proti, paša apgādnieka bērniem, paliek vismaz 0,5 no minimālās algas. Tātad, ja ģimenē ir pieaugušais un viņam ir trīs bērni, tad ienākumiem pēc mājas aprūpes pakalpojumu apmaksas savam senioram jāpaliek aptuveni 1000 eiro apmērā. Praksē šādi ienākumi, īpaši ārpus Rīgas, ir reti kurā ģimenē, tāpēc vairumā gadījumu mājas aprūpes izdevumus sedz pašvaldības sociālais dienests. 

Ir bijušas situācijas, kas sociālais darbinieks saka, ka “Jjums jau ir apgādnieki. Maksājiet pats!”. Tomēr situācijas ir jāizvērtē. Piemēram, ja apgādnieks ir ārzemēs, vai pats ir 70 gadus vecs un ārstējas psihiatriskajā klīnikā, tad viņš nekvalificējas kā apgādnieks. 
Latvijā lielākā daļa senioru saņem pilnībā vai daļēji apmaksātu pašvaldības pakalpojumu. Aptuveni 5 – 10 % pensionāru šo pakalpojumu apmaksā paši vai to dara viņu tuvinieki. 

 

Četru līmeņu aprūpe mājās 
Kopumā labākais risinājums ir ļaut cilvēkam pēc iespējas ilgāk dzīvot mājās. Tas ir gan emocionāli komfortablāk senioram, gan arī lētāk izmaksā valstij.  
Kas tieši nepieciešams katram konkrētajam cilvēkam, izvērtē pēc tā, kādas funkcionālās spējas cilvēkam ir zudušas, bet kuras vēl ir.  Atbilstoši tiek noteikts aprūpes līmenis. Tam ir nozīme, aprēķinot laiku, ko aprūpētājs pavada pie seniora. Pansionāts kā viens no risinājumiem ir tad, ja cilvēkam ir piešķirts 3. vai 4. aprūpes līmenis. 
Pirmais aprūpes līmenis nozīmē, ka cilvēks dzīvo mājās un pats tiek galā ar savu aprūpi, higiēnu, ēst gatavošanu, bet nevar aiziet līdz veikalam vai veikt maksājumus bankā. 1 – 2 reizes nedēļā pie viņa atnāk sociālais darbinieks un atnes pārtiku, reizi mēnesī maksājumus bankā vai aiziet uz pastu. 

Rīgā institucionālā aprūpe jeb tautā saukts “pansionāts” pienākas tad, ja mājas aprūpei ir vajadzīgas vairāk par 35 darba stundām nedēļā.

Trešais un ceturtais aprūpes līmenis ir tad, ja cilvēkam ir smagāki funkcionāli traucējumi, viņš ir gulošs, ir jāpalīdz nomazgāties, pārģērbties utml. Arī šiem cilvēkiem ir iespēja turpināt saņemt pakalpojumu mājās. Piemēram, ir situācija, ka seniors dzīvo mājās ar ģimeni, kura nodrošina, ka viņš tiek aprūpēts un pabarots no rīta un vakarā, bet pa dienu gulošs cilvēks arī ir jāaprūpē. Arī šādā gadījumā ir iespēja saņemt aprūpi mājās. Pašvaldības sociālais darbinieks atnāk pa dienu un palīdz senioram pārģērbties, paēst.

Visvairāk darba stundu ir 4. aprūpes līmenī, jo tad ir jādara visvairāk darbu, jārūpējas par higiēnu, barošanu, mājokļa apkopšanu utml. Ņemot vērā nostrādātās stundas, aprēķina pakalpojuma izmaksas, izvērtē seniora vai viņa apgādnieku ienākumus un nosaka samaksas kārtību. 
Rīgā institucionālā aprūpe jeb tautā saukts “pansionāts” pienākas tad, ja mājas aprūpei ir vajadzīgas vairāk par 35 darba stundām nedēļā. Šajā situācijā arī pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pansionātu, bet seniors drīkst no tā arī atteikties. Sociālais dienests tādā gadījumā apmaksā iepriekš noteiktās 35 darba stundas, bet par pārējām ir jāmaksā senioram vai viņa tuviniekiem. 

 

Kā izvērtēt, kad ir nepieciešama palīdzība
Kopumā ikvienam cilvēkam Latvijā, kuram nepieciešama aprūpe, vajadzētu būt iespējai saņemt aprūpi mājās neatkarīgi no ienākumiem.  Ja vientuļam cilvēkam ātrāk pieslēdz aprūpētāju, kas reizi nedēļā palīdz un pieskata, tad tas ir veids, kā tiek monitorēts cilvēka stāvoklis. 

 

Par informācijas pieejamību 
Jāatzīst, ka Latvijā bieži vien problēma ir informācijas pieejamība. Cilvēki nezina, ka šādi pakalpojumi vispār ir pieejami, nezina, kur tos meklēt, tāpēc sāk ar sludinājumu ievietošanu sludinājumu portālos vai vietējos laikrakstos, ka meklē palīgu veca cilvēka kopšanai. Bet ko mēs zinām par cilvēku, kas atnācis no ielas? Kā viņam var uzticēt tuvinieka aprūpi un mājas atslēgas? Viesturs Kleinbergs iesaka tomēr izmantot organizāciju pakalpojumus un sociālā dienesta iespējas. 
Otrs aizspriedums ir priekšstats, ka uzreiz ieliks pansionātā, no kā cilvēki ļoti baidās. Jāsaka, ka bažām ir pamats, jo cilvēkiem gados ir ļoti grūti piemēroties jauniem apstākļiem, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc institucionālajās iestādēs ievietoto senioru veselības stāvoklis strauji pasliktinās. Ja cilvēks ir komunikabls un viegli dibina kontaktus, tad viņam vieglāk piemēroties apstākļu maiņai un atrast draugus jaunā vidē. 

 


MAMA-OK ir alternatīva tradicionālajam pansionātam. 

 

Pakalpojums sniedz pilnu pakalpojumu klāstu un drošības līmeni senioriem, kas vēlas palikt savā dzīvesvietā. Pakalpojums līdzinās pansionātam - "pansionāts mājās", tas nodrošina aprūpi, ēdināšanu, medikāciju, dzīvesvietas adaptāciju, sociālo stimulāciju, drošības kontroli.  




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas