Latvija noveco vēl straujāk nekā pārējā pasaule

 13. maijs 2019 10:00 Raksts

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu – 705 miljoni pret 680 miljoniem. Tā liecina ANO dati par pagājušā gada beigām. Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050. gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši cilvēki. Demogrāfi jau gadu desmitiem norāda, ka lielākajā daļā valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

 



Foto: Shutterstock.com

Ja ir vēlme novecošanas tendenci palēnināt, nepieciešams paaugstināt dzimstību.


Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu – 705 miljoni pret 680 miljoniem. Tā liecina ANO dati par pagājušā gada beigām. Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050. gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši cilvēki. Demogrāfi jau gadu desmitiem norāda, ka lielākajā daļā valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.


Divreiz mazāk bērnu
Vašingtonas universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs pērn publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē valstu draud mazuļu trūkums, lai spētu uzturēt iedzīvotāju skaitu.

“Padomājiet par visām plašajām sociālajām un ekonomiskajām sekām sabiedrībā, kurā vecvecāku ir vairāk nekā mazbērnu,” viņš brīdina.
 

Pasaules Bankas dati liecina, ka 1960. gadā vidēji katrai sievietei pasaulē bija gandrīz pieci bērni, bet nepilnu 60 gadu laikā šis rādītājs sarucis līdz 2,4 bērniem.


Divdesmit gadu ilgāks mūžs
Vienlaikus attīstība ir palielinājusi dzīvildzi – 1960. gadā dzimuša cilvēka vidējais mūža ilgums bijis nedaudz vairāk nekā 52 gadi, bet 2017. gadā dzimušajam gaidāmi 72 gadi.

Sabiedrības novecošanas problēmas spilgtākas ir attīstītajās valstīs, kur arī dzimstības rādītāji ir zemāki, kaut arī bērnu mirstība mazāka, kontracepcija ir pieejamāka, bērna izaudzināšana ir salīdzinoši dārga. Turklāt šajās valstīs sievietes pirmo bērnu pasaulē laiž lielākā vecumā, tādējādi viņām ir mazāk bērnu.

Spilgts piemērs ir Japāna, kur gaidāmais dzīves ilgums ir 84 gadi – augstākais rādītājs pasaulē. ANO dati liecina, ka 2018. gada beigās Japānā 27% iedzīvotāju bija vismaz 65 gadus veci, bet piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu īpatsvars – tikai 3,85 procenti. Japānas valdība nopietni apsver pensijas vecumu palielināt no pašreizējiem 65 gadiem līdz 70 gadiem.


Drīz būsim astoņi miljardi
Āfrikā dzimstība ir augstāka. 2017. gadā Nigērā katrai sievietei piedzima vidēji 7,2 bērni, kas ir augstākais rādītājs pasaulē, taču 85 no katriem 1000 bērniem nomira, kas ir viens no augstākajiem bērnu mirstības rādītājiem pasaulē.

Demogrāfi aprēķinājuši, ka vidēji katrai sievietei jādzemdē 2,1 bērns, lai sabiedrība atjaunotos, tomēr tikai nedaudz vairāk nekā pusē jeb 113 valstīs šis rādītājs tiek sasniegts. Par spīti dzimstības samazinājumam, ANO eksperti lēš, ka jau 2024. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs astoņus miljardus.

 

Par veselību jāgādā laikus
Tomēr daudzās valstīs gaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums. Piemēram, Krievijā, kur katrai sievietei ir vidēji 1,75 bērni, pašlaik dzīvo 143 miljoni cilvēku, bet 2050. gadā to skaits saruks līdz 132 miljoniem.

Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums liek domāt par iespējām celt ražīgumu. Jāizstrādā arī politika pensiju sistēmas ilgtspējai, bet eksperti aicina pievērst uzmanību darbspēju un labas veselības ilgākai saglabāšanai, lai varētu turpināt darba gaitas lielākā vecumā.

Latvijā sabiedrības novecošana ir vēl daudz asāka problēma nekā pasaulē, atklāj demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs, kurš iesaka pielāgoties, veicinot senioru nodarbinātību.

“Pie mums to senioru skaits, kuriem ir vismaz 65 gadi, trīs līdz četras reizes pārsniedz bērnu skaitu līdz piecu gadu vecumam. Arī bērnu skaits līdz 15 gadu vecumam ir ievērojami mazāks par senioru skaitu vecumā virs 65 gadiem,” "Kas Jauns Avīzei" teic Mežs.


Bērni mazākumā kopš 2004. gada
Prognozes liecina, ka ar katru gadu šī disproporcija palielināsies, tātad jācenšas piemēroties, norāda demogrāfs. Vēl 1995. gadā situācija Latvijā bija pilnībā pretēja – bērnu vecumā līdz 15 gadiem bija 20,9%, bet 65 gadu vecumu sasniegušo – 13,4 procenti.

Pērn bērnu vecumā līdz 15 gadiem bija 15,8%, senioru no 65 gadu vecuma – 20,1 procents. Veco ļaužu skaits Latvijā pirmo reizi pārsniedza bērnus 2004. gadā – 16,2% pret 15,5 procentiem. Tautas novecošanu izraisa gan zemā dzimstība, gan jauniešu aizbraukšana, gan arī mūža ilguma palielināšanās.


Ilgāks mūžs, bet ne uz pasaules fona
“Mēs katrs taču vēlamies dzīvot vismaz 100 gadus un neviens negribam mirt priekšlaikus. Pamazām arī Latvijā mūža ilgums pagarinās,” teic Mežs.

Pēdējos 10 līdz 15 gados tas ir pieaudzis gandrīz par pieciem gadiem. Vīriešu dzīves ilgums sasniedz gandrīz 70 gadu, sieviešu – par desmit gadiem vairāk.

“Un tieši šī lielā starpība liek aizdomāties – kāpēc Latvijas vīrieši mirst par desmit gadiem agrāk? Tas nav bioloģiski noteikts liktenis, tā ir Latvijas vīriešu dzīves izvēle – mazāk rūpēties par veselību, daudz dzert, neveselīgi ēst, maz kustēties. Pirms Otrā pasaules kara Latvija bija pirmo 20 valstu vidū pasaulē ar vislielāko mūža garumu, bet tagad ir pirmā simta beigu galā,” turpina demogrāfs.


Novecošanai jāpielāgojas
Neiepriecina arī citi skaitļi. Piemēram, Latvijā ir vairāk 75 gadus vecu sieviešu nekā jaundzimušu meiteņu, kurām vēl nav pienākusi pirmā dzimšanas diena.

Tomēr eksperts apgalvo, ka ar sabiedrības novecošanu nav obligāti jācīnās. Lai neciestu valsts attīstība, ar to iespējams arī sadzīvot un pielāgoties.

Ja ir vēlme novecošanas tendenci palēnināt, nepieciešams paaugstināt dzimstību, taču tam vajag lielus ieguldījumus no valsts un pašvaldībām ģimenes atbalstā, ko politiķi nesteidzas gādāt. To varētu uzlabot arī ar atvieglotu migrācijas politiku selektīvai jauniešu imigrācijai – taču to politiķiem neļauj darīt vēlētāji, atgādina Mežs.


Sudraba ekonomika ar senioriem
Atliek trešā iespēja – attīstīt tā saukto sudraba ekonomiku, lai aizvien vairāk senioru sasniegtu pensijas gadus pie labas veselības un ar labvēlīgu finansiālu stimulu turpinātu strādāt daļējā slodzē.

“Jo normāls cilvēks vēlas būt sabiedrībai noderīgs arī pēc pensijas gadu sasniegšanas. Ir jāsaprot, ka arī pensijas vecumu sasniegušie var būt labi darbinieki, un ir būtiski piemēroties senioru vēlmei nestrādāt pilnu slodzi, bet tikai daļēju,” uzsver demogrāfs.

Kā piemēru Mežs min Latvijas Radio žurnālistu Gunāru Jākobsonu: “Jau ir pāri 80 gadiem – taču vai viņš nav lielisks savā darbā? Viņa balsi ar interesi un prieku uzklausa tūkstošiem klausītāju visā Latvijā – un vai tad nav brīnišķīgi, ka cilvēks, arī 80 gadu slieksni pārkāpis, joprojām var būt vajadzīgs un pieprasīts darbinieks?”

 

No portāla Jauns.lv



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas