Kas vecākiem jāzina par mazuļa sēdēšanu?

 07. janvāris 2019 0:05 Reklāmas projekts

Neviens speciālists nepateiks tieši kad konkrētais mazulis apsēdīsies. Daudz ko diktē arī paša bērna temperaments – aktīvākie sēdēt sāks ātrāk, bet mierīgie un prātīgie nesteigsies.



Ja vecākiem ir bažas par to, ka bērniņš, salīdzinot ar vienaudžiem, pietiekoši ātri neattīstās, pašu sirdsmieram ir ieteicama speciālista konsultācija


Pampers padoms

Caurmērā mazuļi sāk mācīties sēdēt vidēji astoņu mēnešu vecumā – visbiežāk šai laikā bērna korsetes muskuļi ir kļuvuši pietiekami stipri, lai viņš spētu noturēt līdzsvaru. Par to vairāk stāsta fizioterapeite Sandra Maļinovska. 

Visu pats!
Vecākiem būtu svarīgi apzināties, ka veselam bērnam jau no dzimšanas brīža būtiski ir pašam sasniegt secīgos attīstības posmus –  pats tur galvu, pats veļas, pats rāpo, pats apsēžas, pats staigā. Ja vecākiem ir bažas par to, ka bērniņš, salīdzinot ar vienaudžiem, pietiekoši ātri neattīstās, pašu sirdsmieram ir ieteicama speciālista konsultācija. Vairumā gadījumu speciālisti vecākus nomierina – ir jādod laiks, lai bērniņš var attīstīties savā ritmā. Svarīgi nesteigties notikumiem pa priekšu. 

Piemēram, kamēr bērns pats vēl apsēsties necenšas, sēdināt viņu nevajag, jo tas nozīmē, ka bērns gan fiziski, gan, iespējams, arī psiholoģiski vēl nav gatavs šim solim. Priekšlaicīga bērna sēdināšana mugurai ir liela slodze. Ja bērna muskuļi vēl nav nostiprinājušies, bet viņš tiek mākslīgi sēdināts, nākotnē tam var būtu sekas – pat iespējamas muguras deformācijas. Turklāt, kamēr mazais sēdus pozīcijā vēl nespēj noturēt līdzsvaru, viņš itin viegli var apgāzties. 

Ja ir nepieciešamība turēt bērnu klēpī, vienmēr jāizvērtē, vai slodze mugurkaulam nav par lielu – vai bērns sēž uz dupša (asteskaula), kas radīs pārmērīgu slodzi, vai arī bērns atrodas pusguļus (šajā gadījumā mugurkaulam nav vertikāla slodze).  

 

Kā bērns sāk sēdēt
Pazīmes, ka sēdēšana tuvojas, ir bērna spēja ieņemt četrrāpus pozīciju uz ceļiem un plaukstām. Šajā pozīcijā bērns sākotnēji šūposies uz priekšu un atpakaļ – šis ir svarīgs posms pirms rāpošanas. Kad bērns šo četrrāpus pozīciju būs ieņēmis, atpūtas brīžos viņš sāks ieņemt sāna sēdus pozīciju, atbalstoties uz tās pašas puses plaukstas. 


Lai sekmētu bērna attīstību, ikdienā labi apkārt bērnam radīt interesantu vidi, lai viņam būtu saistoši dzīvoties pa grīdu – lai tur būtu dažādas mantiņas, līdz kurām pašam tikt, dažādi šķēršļi – spilveni, segas, tuneļi, lai bērns varētu kustēties pēc iespējas daudzveidīgākā veidā un viņš pats iemācītos kontrolēt savu ķermeni. Mazajiem ir nepieciešams laiks, lai apgūtu visas tās kustības, kas mums liekas pašsaprotamas. Taču svarīgi atcerēties – jo vairāk darīsim bērna vietā, jo vairāk viņš paļausies uz pieaugušo darbībām, ne savām. 

 

Apsēšanās notiek no rāpus pozīcijas uz viena sāna, balstoties pret grīdu ar tās pašas puses plaukstu. No šī mirkļa vecāki var gaidīt, ka, iespējams, mazulis drīzumā sēdēs patstāvīgi. 

 

Sākotnēji mazulis sēž uz dupša vienas puses, atbalstoties uz rokas, bet ar otru roku brīvi tverot rotaļlietas. Šajā pozīcijā ķermenis gatavojas stabilai sēdus pozīcijai – tiek attīstīta līdzsvara izjūta atrodoties pirmajā paša ieņemtajā vertikālajā stāvoklī. Kāmēr bērna sēdēšanas pozīcija ir šāda, vecākiem jārauga, lai bērns pastāvīgi nesēdētu tikai uz vienu pusi, jo šādi tiek veicināta ķermeņa asimetrija. Ja tā notiek, noderēs fizioterapeita konsultācija, kurš ierādīs, kā mudināt bērnu mainīt sēdēšanas pozas. 

Vairākums mazuļu sēdēt sāk mācīties septiņu, astoņu mēnešu vecumā, bet deviņu mēnešu vecumā jau stabili var nosēdēt līdz pat desmit minūtēm. Parasti vēlmi apsēsties bērnu motivē novērojums, ka šādi ar abām rokām viņš var brīvi aplūkot un rotaļāties ar dažādām mantiņām. Starp citu, ļoti labs korestes muskuļu treniņš ir brīži, kad bērniņš sēž uz viena dupša puses, balstoties uz vienas rokas, bet ik pa brīdim aiz intereses to atlaiž, lai uz mirkli kādu rotaļlietu satvertu ar abām rokām. Tas ir pirmais solis ceļā uz stabilu sēdēšanu. 


Ko der ievērot, kad bērns sāk sēdēt
* Kad bērns sāk sēdēt, vecākiem vēlams pavērot, kā viņš to dara. Pirmkārt, vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai bērniņš sēž ar taisnu muguru. Ja tā nav, ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu. Fiziski gatavs ķermenis sēdēšanas pozīcijā būs stingrs un stabils. 
* Kad bērns sāk sēdēt, jāpievērš uzmanība tam, vai, cik daudz un cik bieži bērns sēž W pozā. Lai spētu noturēt līdzsvaru, intensīvi tiek nodarbināti korestes muskuļi. Jo mazāk attīstīts līdzsvars, jo lielāku sēdēšanas atbalsta laukumu bērns gribēs ieņemt. Veselīgā attīstībā tas ir jau minētais balsts uz vienas vai otras plaukstas, bet daži bērni mēdz ieņemt šo W pozu, kas arī nodrošina lielāku atbalsta laukumu – stabilāku pozīciju, lai varētu brīvi spēlēties ar abām rokām.  Ja tā notiek, bērna kājiņas jānovieto taisnas priekšā. Ja bērns nespēj stabili nosēdēt ar kājām priekšā, jāatkāpjas soli atpakaļ un jāpiedāvā pozīcija ar balstu uz vienas plaukstas. 

Iemesli, kāpēc bērnam ir grūtības patstāvīgi apsēsties:
* Dažādas iedzimtas slimības, neiroloģiski (BCT) un garīgās attīstības traucējumi (autisms). 
* Bērni ar samazinātu muskulatūras tonusu un hipermobilām (izteikti kustīgām) locītavām mēdz apsēsties vēlāk. Šajos gadījumos arī būtu īpaši jāpievērš uzmanība, lai bērns neizlaistu kādu attīstības posmu un tiešām sasniegtu tos paša spēkiem.
* Ja līdz gada vecumam bērnam neizdodas apsēsties pašam, un nosēdināts viņš gāžas, ir vērts meklēt fizioterapeita palīdzību.

 

 

 

 

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas


Notice: Undefined index: articles in /data/web/root/slim/app/views/article_layout.php on line 558