Intervija ar psihiatru: kas notiek ar mūsu ķermeni un prātu, ja ilgstoši jāsadzīvo ar spriedzi 2

 14. decembris 2018 8:00 Intervija

Psihiatru Gunti Kalnieti, kuram ir četrdesmit gadu pieredze un kurš pacientu ārstēšanā ļoti daudz izrakstījis sintētiskos ārstniecības līdzekļus, redzējis to daudzās blakus parādības, vienmēr ir urdījis jautājums: kādas vēl būtu iespējas palīdzēt pacientiem?

 



Foto: Shutterstock.com

Psihiatrs Guntis Kalnietis labi zina, cik postošas sekas var būt emocionālajam distresam jeb tā saucamajam sliktajam stresam


Tāpēc viņš centies vadīt gan daudzas autogēno treniņu grupas, gan mācījis praktiskus paņēmienus elpošanas nomierināšanai un muskulatūras atslābināšanai, gan izmantojis ājurvēdas metodes un līdzekļus. Tāpat, lai ārstētu emocionālā stresa jeb spriedzes izraisītās problēmas – neirozes, depresijas, psihosomatiskos traucējumus –, viņaprāt, ir labi lietot ārstniecības augus. “Pasaulē pieaug interese par psihiatrisko fitoterapiju, un ir arvien vairāk zinātnisko pētījumu, piemēram, ir pierādīts, ka asinszāle palīdz ārstēt lielāko daļu depresijas gadījumu,” stāsta ārsts.


 

Kā krājam stresa punktus?
Kādā pētījumā zinātnieki, kas ilgus gadus sekoja līdzi izvēlēto cilvēku dzīvei un salīdzināja dzīves notikumus ar viņu slimību vēsturēm, secināja: ja viena gada laikā cilvēkam sakrājās vairāk nekā 300 stresa punktu, tad nākamo divu gadu laikā viņam ir 80 % iespējamība saslimt ar smagām somatiskām vai psihiskām saslimšanām. Sakrājot 150 līdz 300 punktus, saslimšanu iespējamība ir 50 procenti. Kā smagāko traumu dzīvē viņi atzina dzīvesbiedra nāvi, ko nosacīti izteica ar 100 punktiem. Visu traumējošo notikumu kopējās iezīmes ir zaudējums un izmaiņas. Starp citu, daļai cilvēku arī Ziemassvētki vai kārtējais atvaļinājums var būt kā traumējošs stress, jo tās ir izmaiņas viņu dzīvē. 

 

Emocionālo stresu, kā jau to norāda nosaukums, izraisa pārāk spēcīgas emocijas, pie tam ne tikai tikai negatīvas

 


Lai kāds cēlonis arī būtu izraisījis emocionālo stresu, ar tā sekām nevajadzētu jokot, norāda psihiatrs Kalnietis: “Protams, cilvēka nervu sistēma ir būvēta ar rezervi un lielām adaptācijas jeb pielāgošanās iespējām, pastāv tā saucamā stresa rezistence – organisms sākumā pretojas pārmērīga stresa izraisītajiem fizioloģiskajiem un psihiskajiem traucējumiem. Emocionālo stresu, kā jau to norāda nosaukums, izraisa pārāk spēcīgas emocijas (ne tikai negatīvas). Šīs emocijas var būt vienreizējas, bet biežāk hroniskas.” Piemēram, pastāvīgs hronisks emocionālais distress sastopams ģimenēs, kurās ir alkoholiķis un kur tādēļ cieš arī visi pārējie ģimenes locekļi.


Kas notiek, ja ilgstoši jāsadzīvo ar spriedzi?  
Līdzīgi kā bieži lietots nazis kļūst neass, vienā brīdī arī stresa rezistence sāk samazināties un organisma fizioloģisko un psihisko iespēju līkne iet uz leju. “Iestājas izsīkuma stadija, un rodas dažādi traucējumi, sākot ar preneirotiskajiem traucējumiem, kas vēl nav slimība, un beidzot ar jau īstām diagnozēm: astēniskajiem traucējumiem (cilvēks ātri nogurst, ātri satraucas, viņam ir miega traucējumi), depresiju vai psihosomatiskajiem traucējumiem, kas izpaužas ar fizioloģiskiem simptomiem no iekšējo orgānu puses. Tās visas ir stresa sekas,” norāda ārsts.

Piemēram, cilvēkam var būt sāpes vēderā, muguras sāpes, aizcietējumi, caureja, sāpes krūtīs, sirdsklauves, sirds darbības traucējumi, reibonis, elpošanas traucējumi, galvassāpes, nemaz nerunājot par neveiksmēm intīmajā dzīvē, taču neviens no daudzajiem ārstiem, pie kuriem parasti dodas pacients, un neviens no daudzajiem izmeklējumiem, kas viņam veikti, neliecina par fizisku vainu. To parasti ir ļoti grūti saprast – kā, man regulāri piemetas tāāāda caureja, bet ar zarnām un kuņģi viss kārtībā? Patiesībā šie fiziskie simptomi ir uz nervu pamata, tie ir emocionāla distresa (sliktā stresa) fizioloģiskas izpausmes.


Kā atrisināt emocionālas dabas problēmas?
Cik vien iespējams, vajadzētu mainīt situāciju, kas radījusi hronisko emocionālo pārslodzi. Ja, piemēram, tā ir psiholoģiska spriedze darbā, ģimenē, savstarpējās attiecībās, jācenšas sakārtot attiecības, izrunāties, kaut vai mainīt darbu. Ne vienmēr tas ir iespējams, tad jāmēģina pielāgoties dažādām distresa situācijām.


Kas var palīdzēt?   
1. Labs psihologs vai psihoterapeits.
Speciālists līdzēs mainīt attieksmi pret radušos situāciju, atrast atbildes, palīdzēs veseļoties un turpmāk strādāt ar problēmu, neļaujot to bezspēcīgi risināt ķermenim ar slimošanu.


2. Papildus jebkura veida psihoterapijai var lietot ārstnieciskos augus (fitoterapija), tas ļaus samazināt hroniska distresa izpausmes, saglabāt nervu šūnas. “Laikus sākot izmantot fitoterapiju kursa veidā, cilvēks saglabā psihes materiālo pamatu – nervu šūnas –, norūda un nostiprina savu nervu sistēmu, un tad stress ir vieglāk pārvarams,” skaidro ārsts, piebilstot, ka augi lietojami gan profilaksei, gan pat kā papildu līdzeklis, jau ārstējoties ar antidepresantiem – pēdējos tad vajadzēs mazāku devu. Ir pierādīts, ka tā saucamo fitoantidepresantu iedarbības mehānismi ir līdzīgi sintētisko antidepresantu darbībai. Šie augi ir asinszāle, lavanda, gurķene, kumelīte, rodiola, žeņšeņs un garšviela safrāns. Tiesa, ne visi ārsti ir labi ārstniecības augu pazinēji, tāpēc ieteicams vērsties pie fitoterapeita pēc konsultācijas.  

3. Elpošanas nomierināšana un muskulatūras atslābināšana. Ja cilvēks ir mierīgs, viņš elpo lēni un ritmiski, bet, ja ir uztraucies, elpa kļūst ātra un neritmiska. Savukārt, ja iemācās apzināties un kontrolēt savu elpošanu, arī negatīvās emocijas pierimst. Lai mājas apstākļos trenētu elpošanas sistēmu un iemācītos elpot ar diafragmu, dara tā: ieelpo caur nāsīm, piepūš vēderu un, strūkliņā izelpojot caur muti, pievelk nabu pie mugurkaula. Tā desmit reizes ieelpojot un izelpojot (vēlams – labi vēdinātā telpā, kur ir svaigs gaiss), cilvēks arī nomierinās. Efektīvs paņēmiens pret stresu ikdienā.

4. Pozitīvā pašiedvesma, piemēram: “Ar katru dienu es jūtos arvien labāk un labāk”; šāda smadzeņu datorā ievadīta programma darbosies arī dienā.

5. Norūdīšanās (stiprina gan organisma aizsargspējas, gan asinsvadu un nervu sistēmu). Visvienkāršākais paņēmiens, lai, piemēram, no rīta veicinātu tonusu un enerģijas pieplūdumu, ir norīvēšanās ar vēsā ūdenī samitrinātu frotē dvielīti. Veic apļveida kustības no tālākām ķermeņa daļām uz sirds pusi, kārtīgi norīvē rokas, kājas, muguru, vēderu, sēžamvietu, līdz āda kļūst sārta. Ja galīgi nav laika, norīvē kaut vai plaukstas un pēdas, pakausi, ausis.

 

Informācija no portāla Jauns.lv




2 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas