Trīs svarīgi attīstības posmi, par kuriem jāzina visiem zēnu vecākiem

Katra diena bērna dzīvē ir kaut kas jauns un nepieredzēts. Viņš aug un mainās, bet vecākiem nākas piemēroties savas atvases izmaiņām un elastīgi atrast arvien jaunas pieejas audzināšanā. Zēnu un meiteņu audzināšanas pamata principi atšķiras, jo abu dzimumu psiholoģija ir atšķirīga.

Pusaudžu vecumā turpiniet rūpēties par dēlu, bet ļaujiet kļūt arvien patstāvīgākam, ļaujiet pieņemt lēmumus un būt pašpietiekamam.

FOTO: Shutterstock.com

Pusaudžu vecumā turpiniet rūpēties par dēlu, bet ļaujiet kļūt arvien patstāvīgākam, ļaujiet pieņemt lēmumus un būt pašpietiekamam.

Ar kādām vecumposma īpatnībām jārēķinās, ja ģimenē aug zēni, stāsta psiholoģe Jekaterina Hodjuk.

 

Pirmais posms – no dzimšanas līdz 6 gadu vecumam

Visi mazi zīdainīši ir diezgan līdzīgi savā uzvedībā. Šis ir laiks, kad dzimuma psiholoģija vēl īsti neizpaužas. Bēbīšiem patīk, kad ar viņiem rotaļājas, samīļo, ņem rokās un atsaucās uz raudāšanu un citiem kreņķiem. Mamma ir svarīgākais cilvēks bērnam līdz gada vecumam, viņa ir ēdiens, siltums, un drošība.

 

Zēni kopumā sliktāk pārdzīvo šķiršanos no tuviem ģimenes locekļiem un grūtāk adaptējas jauniem apstākļiem, tāpēc pārāk agri palaižot puiku dārziņā, viņā var parādīties agresijas iezīmes.


Ar mazu zēnu ir ļoti svarīgi komunicēt, atsaucoties uz viņa emocijām. Puisēns mācās komunicēt, skatoties uz mammu un klausoties viņas balsī. Sliktāk ir, ja mammai sākas pēcdzemdību depresija un viņa nespēj atsaukties uz bērna vajadzībām. Zemapziņā bērns to uztver kā savu nevērtību, sāk skumt un vēlāk mammas emocionālā nepieejamība var radīt noturīgu sajūtu par savu nevērtību.

 

Mamma ir pirmais cilvēks, kas māca, kas ir maigums un mīlestība.

Tēta loma šajā vecumā ir mīlēt mazuli, ļaut viņam justies pasaules centram, kas vēlāk dzīvē dod drošības un paļāvības bāzes sajūtu.

 

Pētījumi atklāj, ka labākais scenārijs  zēna attīstībai ir iespēja palikt mājās ar vienu no vecākiem līdz pat trīs gadu vecumam. Zēni kopumā sliktāk pārdzīvo šķiršanos no tuviem ģimenes locekļiem un grūtāk adaptējas jauniem apstākļiem, tāpēc pārāk agri palaižot puiku dārziņā, viņā var parādīties agresijas iezīmes.

 

Pirmie seši dzīves gadi paiet ļoti ātri. Svarīgākais, ko šajā laikā var iedot dēliņam, ir mīlestību, rūpes, labsirdīga un iejūtīga attieksme.
 

Otrs posms – no 6 līdz 13 gadiem

Vētrains pārmaiņu laiks, jo zēnam mostas intereses par īstām vīru lietām – mašīnas, ieroči, supervaroņi... Ļoti svarīga ir tēva figūra, ko šķirtā ģimenē var aizvietot kāds cits vīrietis, kas zēnam liekas apbrīnošanas vērts. Puikam gribas darboties un būt kopā ar tēvu, mācīties no viņa.


Tētim aktīvi jāiesaistās audzināšanas procesos. Ja tēvs ir aizņemts un viņam nav laika būt kopā ar dēlu, tad uzmanības pievēršanai puika var sākt darīt blēņas un nedarbus. Tētis dusmojas, bet tiek iegūt negatīvā uzmanība. Pat enurēze jeb čurāšana gultā šajā vecumā var būt viena no pazīmēm, ka zēnam trūkst ikdienas komunikācijas ar tēvu.

Reklāma
Reklāma

 

Ja tēvs ir aizņemts un viņam nav laika būt kopā ar dēlu, tad uzmanības pievēršanai puika var sākt darīt blēņas un nedarbus. Tētis dusmojas, bet tiek iegūt negatīvā uzmanība.

 

Tas nenozīmē, ka puikam vairs nevajag mammu, bet šis ir laiks, kad maigā un mīlošā māte nedaudz attālinās. Dažreiz mammas mēģina ņemt grožus savās rokās un kļūst par stingrajām mammām. Kļūda! Mammas lielākais devums dēlam joprojām ir maigums un mīlestība, atbalsts un rūpes.

 

Ko darīt vientuļajām māmiņām, kas vienas audzina dēlu? Nekas nelabojams tas nav! Tūkstošiem gadu mātes vienas audzināja dēlus. Atrodiet dēlam “'vīrieša figūru”. Tas var būt vectēvs, pulciņa treneris, skolotājs, kaimiņš, kas iesaista zēnu vīriešu lietās.

 

Šajā vecumā zēni apgūst prasmes, zināšanas un uzvedības normas, kas ir raksturīgas vīriešiem, tāpēc vīrišķajam paraugam ir ļoti liela nozīme.   Turpiniet rūpēties par dēlu, bet ļaujiet kļūt arvien patstāvīgākam, ļaujiet pieņemt lēmumus un būt pašpietiekamam. Izmantojiet visas iespējas pavadīt laiku kopā, jo pavisam drīz, iestājoties pusaudža vecumam, prioritāte būs draugi, nevis mamma un tētis. Šis ir vecums, kad bērns krāj vissiltākās bērnības atmiņas, kas būs labs resurss visu pārējo dzīvi.

 

Trešais posms – 14 un vairāk gadu

Zēni strauji aug, organismā ir vētrainas hormonu maiņas. Vienlaikus ar acīmredzamām fizioloģiskām izmaiņām mainās arī uzvedība. Zēni var kļūt nemierīgi, viegli uzbudināmi, nervozi, ietiepīgi. Šķiet, ka lieliskais bērns ir kļuvis vienkārši neciešams. Tā nav! Viņš meklē savu identitāti un veidojas personība.


Ir daudz jautājumu, uz kuriem ir jāatrod atbildes. Ir jāapgāž vecāku dotās vērtības, jāmeklē savas un jāizvērtē, ko no ģimenes dotā tomēr atstāt savā vērtību skalā kā nozīmīgu atziņu.


Vecāki no augošā bērna  prasa labas atzīmes un iesaistīšanos mājas darbos, kamēr pats tīnis to uzskata par laika tērēšanu. Viņam taču ir jāiepazīst pasaule un jāatklāj tik daudz kas jauns! Bet vecāki viņu joprojām uzskata par 'bēbi”. Rodas paaudžu konflikti – vecāki pret bērnu.

 

Vecāki no augošā bērna  prasa labas atzīmes un iesaistīšanos mājas darbos, kamēr pats tīnis to uzskata par laika tērēšanu


Ir ļoti svarīgi šajā periodā jaudīgo dzīves enerģiju pavērst pareizā, auglīgā gultnē. Nevajadzētu spiest nodarboties ar hobijiem, kas, iespējams, zēnam vairs neliekas interesanti. Iepriekš viņš to darīja, jo vecāki lika, bet tagad viņš aug un domā pats! Mācās pieņemt lēmumus un sadzīvot ar to sekām.


Topošajam jaunajam vīrietim joprojām ir ļoti svarīgi apgūt vīrietim svarīgas iemaņas, bet vecumposma dēļ tēvs vairs nav autoritāte. Ar tēvu šajā laikā var būt vētraini konflikti, toties par autoritātēm var būt skolotājs vai sporta treneris.

Vecāku loma joprojām ļoti nozīmīga. Iespējams, ka mājās ir strīdi un konflikti, tomēr pusaudzim joprojām vajag robežas un atbalstu, uzslavas un konstruktīvu kritiku. Tēvam un mammai pamazām “jāatlaiž” dēls, lai viņš kļūtu par vīrieti.

Saistītie raksti