Ziemassvētki latviešu tradīcijās. Trīs dienu scenārijs

Klāt ir Ziemas saulgrieži – mūsu senčiem vieni no svarīgākajiem gadskārtu svētkiem. Ir gada īsākā diena un gada tumšākais laiks.

Nu tik uz gaismu!

FOTO: Shutterstock.com

Nu tik uz gaismu!

Klāt ir Ziemas saulgrieži – mūsu senčiem vieni no svarīgākajiem gadskārtu svētkiem. Ir gada īsākā diena un gada tumšākais laiks. Simboliski šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, jo tiek veikti rituāli, lai atbrīvotos no visa sliktā un negatīvā, un atbrīvotu ceļu  labajam, jaunajam un gaišajam. Laikā no 21. līdz 23. decembrim, kā arī divas nedēļas pirms un pēc Ziemas saulgriežiem latvieši gavēja, lai attīrītu miesu un prātu, gatavoja tradicionālos rotājumus – puzurus un salmu saulītes.

 

Par to, kā svinēt trīs ziemas saulgriežu dienas, stāsta folkloras grupa “Grodi”  dalībnieki. 

 

21. decembris – Bluķa vakars

Ziemassvētkos jeb ziemas saulgriežos, kas sākas 21. decembrī, iestājas ziemas vidus. Tas ilgst līdz Teņiem un ir ziemas tumšākais laiks. Arī daudzām citām Eiropas tautām šis ir laiks, kad iezīmēja ziemas vidu, jo saimnieciskā ziņā ziema sākas Mārtiņos un ilgst līdz Meteņiem, kas vēsta par pavasara sākšanos. 

Pirmajā ziemas saulgriežu vakarā bija bluķa vilkšanas vakars, kas bija ārkārtīgi svarīgs rituāls, atvadoties no visa vecā iepriekšējā gadā un sagaidot jauno gadu. Bluķi velk pa apli pa māju, lauku un kaimiņu mājām, kur tas savāc visu slikto, negatīvo, strīdus, kašķus, un tad sadedzina. Degot ar spožu liesmu, sliktais sadeg, un vietā nāk gaišais un labais. Bluķa vilcējiem seko trokšņojošu ļaužu pūlis, tādējādi aizbaidot ļaunos garus. Ja bluķis stāv istabā, tad meita izies pie vīra, tāpēc daudzām tautām bluķis stāv istabā jau mēnesi pirms Ziemassvētkiem. No ozolkoka darināts bluķis ir arī ir auglības iemiesojums.
 

Šajā vakarā var gatavot arī rituālo ēdienu koču. Vislabāk, ja to gatavo uz dzīvas uguns un no pašu gādātiem produktiem. Kočai jābūt irdenai.
 

Sastāvdaļas:

  • 300 g grūbu,
  • liels sīpols,
  • 200 g žāvēta speķa,
  • 2 l ūdens,
  • sāls

 

Gatavošana:

  1. Grūbas uzber uz sausas pannas un apgrauzdē brūnas.
  2. Sīpolu notīra un sasmalcina, speķi smalki sagriež un apcep kopā ar sīpolu.
  3. Katliņā kārtās liek grūbas un saceptos sīpolus ar speķi. Ūdeni uzvāra, pieber sāli un karstu pārlej grūbām. 1–1,5 stundas sautē cepeškrāsnī.
Reklāma
Reklāma

 

Gatava biezputra ir sausa un irdena. Grūbu biezputru var sautēt arī bez speķa un sīpoliem. Tad biezputru pasniedz ar vidū izveidotu bedrīti, kurā ieliets izkausēts sviests. 

 

22. decembris – zīlēšanas rituāli un rotaļas

Astronomiskās ziemas sākums un Ziemassvētki. Tiek atnesta no meža un rotāta egle. Latviešiem egle ir simbolisks koks, kas nozīmē sākumu un beigas. Ziemassvētkos tas ir gada sākums un beigas, bet tāpat to izmanto arī bērēs un kāzās. Izrotā egli ar pašu darinātiem puzuriem un salmu rotājumiem. 

Liela nozīme Ziemas saulgriežos ir kailumam, tāpēc tiek iets pirtī un pēc tam skriets ar basām kājām pa sniegu. Arī tas ir attīrīšanās rituāls un tuvošanās citai pasaulei. 

Šajā vakarā var iet arī rotaļās. Rotaļās galvenie tēli ir Saule, Mēness, Kaza, Vilks. Vilks simbolizē vīrišķo, bet Kaza – sievišķo pasaules sākumu. Rotaļas, ko spēlē Ziemas saulgriežos, simbolizē auglības rituāls, vecā aiziešanu un jaunā atnākšanu. 

Ļoti svarīgs latviešu Ziemassvētku rituāls ir zīlēšana. Zīlēšana piesaista veiksmi un pareģo nākamo gadu. Pirmie Ziemassvētki ir īpaši svarīgi, jo tieši tad nosaka, cik labs būs nākamais saimnieciskais gads.
Piemēram, tradicionāls zīlēšanas veids ir šāds - saliek zem bļodiņām priekšmetus, kas simbolizē kādu notikumu (maize vai atslēgas - pārticība, gredzens - laulības, lupatiņa - plānāks un trūcīgāks gads), tad ar savu roku, izvēloties bļodiņu, izvēlas savu likteni. Zīlēšana bija vēl viens veids cīņai ar ļaunajiem gariem un veiksmes piesaistīšanai. Sevišķi ar zīlēšanu noņēmās neprecētās meitas, kas vēlējās uzzināt, kurš būs viņu izredzētais.


23. decembris – masku gājieni 

Tiek vilktas maskas, un ļaudis iet maskoties pie kaimiņiem. Pārtapšana citā tēlā, uzvelkot masku, ļauj “izdauzīties” un palaist ārā to, kas ir sakrājies pa gadu. Pēc tam masku var noņemt un atkal dzīvot mierīgu un kārtīgu dzīvi. Senos laikos iešana maskotos tērpos pie kaimiņiem bija veids, kā jaunieši viens otru varēja noskatīt.
Populārākie masku gājiena personāži ir Dzērve, Lācis, Vilks, Kaza Aita, Zirgs, Sietiņš, Rudzu kūlītis, Siena kaudze, Slota, Žīds, Čigāniete. Tipisks Ziemas saulgriežu tēls ir Lācis, kas simbolizē visu, kas ir saistīts ar auglību, Vilks un Kaza ataino pretstatus - gaismu un tumsu, vīrišķo un sievišķo, un Čigāniete, kas latviešu tradīcijās tiek uzskatīta par piederīgu citai pasaulei, ienes jaunu dzīvību un radošumu. Dzērve masku gājienā simbolizē gudrību, apdomību un prātu. 

 

Raksta tapšanā izmantota informācija no LR1 raidījuma "Laika ratu riti"

Saistītie raksti