Kā sargāt savu bērnu: Septiņi padomi par zīdaiņa drošību

 08. aprīlis 2016 15:00 Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv Raksts

Par bērna drošību vecākiem ir jāsaņem informācija jau grūtniecības laikā, jo maldīgi domāt, ka šis temats aktuāls kļūst tikai, kad mazais sāk rāpot. Kad mazulis piedzimis un to atstājat pieskatīšanā citiem pieaugušajiem, arī viņiem stāstiet par riskiem, kas jāņem vērā. Latvija citu Eiropas Savienības valstu vidū joprojām ir topa augšgalā pēc bērnu traumu statistikas, tāpēc sargā savu mazuli! 



Foto: Shutterstock.com

Nepieskatītu uz pārtinamā galdiņa vai dīvāna nedrīkst atstāt pat jaundzimušu mazuli. Pavērojiet, cik patiesībā kustīgs ir jaundzimušais! Tas rada risku nokrist no augstuma.


Kritieni no augstuma.
Šī problemātika attiecas ne tikai uz tiem zīdaiņiem, kas jau sākuši rāpot. Vecākiem mēdz šķist: ja bērns vēl neveļas, viņš nevar nokrist un ka pāris mēnešu vecs mazulis ir praktiski nekustīgs. Taču žiperīgi kustas pat jaundzimušais! Tāpēc atceries – pat tikko dzimušu mazuli nepieskatītu nedrīkst atstāt uz pārtinamā galda, dīvāna vai citām virsmām! Bērna galvaskauss ir trausls kā olas čaumala, un tā ir salīdzinoši smagākā ķermeņa daļa, tāpēc, ja zīdainis krīt, tad parasti uz galvas. Visdrošākā vieta zīdainim ir grīda. Lai bērns salauztu galvaskausu, pietiek ar 30 centimetru augstumu!
 

Vismaz līdz gada vecumam bērnam drošāk ir sēdēt ar skatu pretēji braukšanas virzienam, kā arī aizmugurējā, nevis priekšējā sēdeklī.

 


Ja šobrīd jūsu mājoklī norit remontdarbi un izvēlaties grīdas segumu, izvairieties no lieliem slidenu flīžu laukumiem –mazulim sākot staigāt, šis ir papildu risks kritieniem. Ja izraugāties trepes mājai, ņemiet vērā, ka margu un citu redeļu atstarpes nedrīkst būt platākas par 10 centimetriem – lai bērns tajās nevarētu iebāzt galvu vai izspraukties cauri. Ja mazulim pa logu rādi, kas notiek ārā, turi viņu rokās, nevis sēdini uz palodzes – pieradis, ka sēdēt uz palodzes ir atļauts, bērns uz tās var uzkāpt arī, kad logs ir atvērts. Ja zīdainis ir nokritis, noteikti jādodas pie ārsta. Jādodas arī tad, ja bērns uzvedas kā parasti, nevemj, neraud, taču ir parādījies liels, mīksts puns. 


Apdegumi, applaucējumi.
Ar nožēlu jāatzīst, ka joprojām viena no biežākajām zīdaiņu traumām ir applaucēšanās. Mazo ķiparu prasmes vecāki nereti novērtē par zemu, domājot, ka viņš to priekšmetu neaizsniegs, viņš pie tā netiks. Mazās, kustīgās roķeles un ķermenis darbojas zibenīgi, tāpēc, vecāki, nedzeriet karstus šķidrumus, turot rokās zīdaini! Novietojiet karstās krūzes tālu no galda malas un atgādiniet par to arī ciemiņiem! Svarīgi ir saprast, ka nelielais krūzes tilpums bērna mazajam augumam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam, tāpēc šādas nelaimes gadījumā vienmēr jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, jo pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas sekas. Līdz brīdim, kad ierodas mediķi, apdeguma vieta ilgstoši jādzesē zem vēsa (ne ledaina), tekoša ūdens – vismaz 15–20 minūtes. Pēc tam var turpināt dzesēt apdegušo vietu, apklājot to ar slapju vēsu dvieli.

Gadījumā, ja apdegusī vai applaucētā ķermeņa daļa ir apsegta ar apģērbu, to nedrīkst atraut no ķermeņa. Uz apģērba vai starp apģērbu un ādu lej dzesējošu ūdeni. Ja parādās tulznas, tās nedrīkst pārplēst. Ādas slānītis cietušo vietu pasargā no baktērijām. Nekādā gadījumā uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu vai ziedes un smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai. Pēc apdeguma dzesēšanas mazuļa ķermenis var atdzist, tāpēc līdz brīdim, kad ierodas mediķi, jācenšas saglabāt ķermeņa siltums.


Gulēšanas vieta, poza. Visā pasaulē ir sastopams tā sauktais pēkšņās nāves sindroms zīdaiņiem (sudden infant death syndrome). Ir pierādīts, ka sindroma iespējamību mazina, ja tiek ievēroti zīdaiņa drošas guldināšanas noteikumi. Ja šobrīd esat mazuļa gultas matrača meklējumos, izvēlieties cietāku, nevis mīkstāku. Ja jaundzimušo plānots ņemt vecāku gultā, atcerieties, ka to nedrīkst darīt, ja blakus guļošais vecāks ir pārguris vai ir apreibinošo vielu ietekmē. 

Zīdainim drošākā gulēšanas poza ir uz muguras, un bērnu nepieskatītu uz vēdera nedrīkst atstāt. Citkārt vecāki domā, ka, guļot uz muguras, mazulis var aizrīties, taču tā nav – noguldot uz muguras, bērns galvu pagriež uz sāniem. Kad zīdainis sāk velties un naktī pats izvēlas gulēt uz vēdera, jāatceras, ka lielākiem bērniem pēkšņās nāves sindroma riski ir jau mazinājušies. 
 

Pat tikko dzimušu mazuli nepieskatītu nedrīkst atstāt uz pārtinamā galda, dīvāna vai citām virsmām! 



Jālūko, lai sega mazulim ir uzklāta līdz krūtīm un viņam nav iespēju to uzvilkt uz deguna vai mutes. Spilvens bērnam līdz gada vecumam nav nepieciešams, un citus priekšmetus, izņemot segu, zīdaiņa gultā turēt nedrīkst – nedz pūkainās rotaļlietas vai rotaļlietas ar aukliņām, nedz autiņus, nedz arī bērnu rācijas u. c. lietas. Guļamistabai vienmēr ir jābūt labi vēdinātai un tādā temperatūrā, kas ir patīkama, nav pārmērīgi augsta vai zema.


Bērna nēsāšana slingā.
Pēdējos gados Eiropā populāri kļuvis zīdaiņus kopš dzimšanas nēsāt slingā – vecāku tuvums bērnam rada emocionālu labsajūtu un drošību. Slings ir arī palīgs tiem vecākiem, kam mazulis ratos nevēlas ilgstoši uzturēties. Taču, domājot par slinga iegādi un izmantošanu, noteikti ir jāiemācās tā pareiza lietošana – vislabāk, ja to darāt pie mācīta konsultanta. Teorētiski slinga lietošana nav sarežģīta un to var ātri apgūt, tomēr jāņem vērā drošības aspekti un pastāvošie riski. 

Atceries, ka, šādi pārnēsājot mazuli, viņam vienmēr jāatrodas vertikāli! Lielākais risks ir, ja mazulis slingā ieņem tā saukto C pozu, kad bērna zods pieskaras krūškurvim, tādējādi bloķējot elpceļus, – tā var notikt nosmakšana. Tāpat pareiza slinga lietošana pasargās no riskiem, kas saistās ar bērna izkrišanu no slinga vai viņa savainošanu, ievietojot vai izņemot no slinga. Ja jums ir priekšlaikus dzimis bērns, par piemērotāko slingu un kas jāņem vērā, pārnēsājot šādu mazuli, jautā speciālistam. Regulāri pārbaudi, vai bērns nav ieslīdējis dziļāk slingā un vai nav aizsegta viņa seja un mute. Pievērs pastiprinātu uzmanību mazulim, ja viņam ir iesnas, ja viņš ir nemierīgs, pēkšņi pārstāj raudāt vai izdveš jocīgas skaņas. 


Aizrīšanās.
Dažkārt vecāki maldīgi domā, ka aizrīšanās iespējama tikai ar lieliem ēdiena gabaliem. Taču mazulis var aizrīties arī ar mātes pienu vai piena maisījumu. Tāpēc neatstājiet mazuli vienu, kad viņš ēd no pudelītes! Neatstājiet bērnu nepieskatītu, kad viņš guļ uz vēdera, – mazais var aizrīties ar savu atraudziņu. Uzmaniet, lai zīdainim nav pieejami sīki priekšmeti, piemēram, rotaļlietu detaļas. Bērns pasauli iepazīst caur muti, tāpēc aizrīšanās mazuļu vidū ir bieži sastopama, taču tā ir ļoti bīstama, jo iespējama smakšana. Ja bērns svešķermeni nespēj atklepot, viņam trūkst elpas, lūpas kļūst zilas, izteikti sarkana seja, jārīkojas operatīvi.

Sev jāatgādina – lai spētu mazulim palīdzēt, ir nepieciešams saglabāt mieru. Kā palīdzēt bērnam, kurš aizrijies, ir jāzina katram vecākam! Ja zīdainis ir aizrijies ar svešķermeni, ievieto viņa mutē pirkstu, lai tā stāvētu vaļā un svešķermenis varētu izkrist. Uzguldi mazo uz rokas vai cita balsta tā, lai dupsis būtu augstāk par galvu, raugi, lai mazulis nevar nokrist. Veic piecus sitienus starp lāpstiņām uz galvas pusi. Ja ar iepriekšējo metodi palīdzēt neizdodas, noliec bērnu guļus stāvoklī un ar diviem pirkstiem uz krūškurvja vidus, elpceļos radot spiedienu, mēģini atjaunot gaisa plūsmu. Ja zīdainis ir bezsamaņā, apstājas elpošana, mutē nav svešķermeņa (vizuāli nav redzams), tad veic mākslīgo elpināšanu. Tā kā šajā situācijā nepieciešama ļoti operatīva rīcība, ātrās palīdzības brigādes gaidīšanai nav laika, tomēr tai var zvanīt (tālr. 113), lai saņemtu instrukcijas telefoniski.

Bērna dzīvībai bīstami ir arī magnēti un baterijas – mazulis itin viegli var norīt mazās, tabletes formas baterijas! Ja bērns norijis bateriju vai arī vecāki norīšanu nav redzējuši, taču ir radušās aizdomas par to, nekavējoties jāvēršas pēc mediķu palīdzības – šajā situācijā svarīga ir katra minūte, jo pāris stundu laikā baterijās esošās ķimikālijas var radīt orgānu neatgriezeniskus bojājumus un pat nāvi. 


Drošība ratiņos.
Izvēloties ratus, pievērsiet uzmanību drošības aspektiem – vai rati gatavoti no elpojoša materiāla, vai to kulba ir pietiekami plata, lai arī ziemas apģērbā bērns tajā justos ērti, vai rati ir stabili un, braucot pa nelīdzenu virsmu, ievērojami nepalielinās to apgāšanās risks. Ņemiet vērā – jo lielāki ratu riteņi, jo vieglāk braukt pa nelīdzenām virsmām. Atcerieties lietot ratu bremzes, jo īpaši, apstājoties pie ielu krustojuma vai tamlīdzīgās bīstamās vietās. Uzmaniet ratus, ja tos uzticēts stumt vecākajam brālim vai māsai, un par mazuļa drošību stāstiet arī šim mazajam palīgam. Tāpat lūkojiet ar atstarotājiem aprīkot arī ratus! Ratu kulbu neizmantojiet auto sēdeklīša vietā, izņemot, ja tā ir specializētā kulba. Arī bērnu ratos nedrīkst atrasties dažādi priekšmeti, piemēram, rotaļlietas, mutes lupatiņas. Izmantojot sēžamos ratus, bērns noteikti jāpiesprādzē.


Autokrēsliņa izvēle.
Pārvietojoties auto, vienmēr bērnu lieciet autokrēsliņā – pat ja jums nav savas mašīnas, tomēr pārbraucieni notiek, ir jādomā par krēsliņa iegādāšanu. Maldīgi ir domāt, ka bērnam mašīnā būs droši arī mammas klēpī – tas traumu risku tikai palielina. Izvēlieties autokrēsliņu atbilstoši jūsu bērna vecumam un, piesprādzējot to, ievērojiet instrukciju. Vismaz līdz gada vecumam mazulim drošāk ir sēdēt ar skatu pretēji braukšanas virzienam, kā arī aizmugurējā, nevis priekšējā sēdeklī! 

Izvēloties lietotu autokrēsliņu, ir jābūt pārliecinātam, ka tas iepriekš nav cietis kādā ceļu satiksmes negadījumā, ir jāzina tā „vēsture” – tiklīdz krēsliņš vienreiz ticis bojāts, tas kļūst potenciāli bīstams jūsu mazulim. Diemžēl ne vienmēr vizuāli ir nosakāms, ko krēsliņš iepriekš ir vai nav piedzīvojis, tāpēc lietotu autokrēsliņu vajadzētu iegādāties tikai no sev labi pazīstamiem cilvēkiem. 

Tāpat pārbaudiet, cik vecs ir krēsliņš, – ražošanas datumam jābūt atrodamam uz uzlīmes. Ja tas ir vecs (ražotāju ieteicamais krēsliņa mūža ilgums ir 6 gadi, bet ne vecāks par 10 gadiem), to nevajadzētu lietot. 



Tālruņa numuri, kas jāzina katram vecākam
112 –
glābšanas dienesta tālrunis, pa kuru var izsaukt ugunsdzēsējus un policiju; ja nepieciešams, dispičere operatīvi savienos ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sazvanāms gan no fiksētajiem, gan no mobilajiem tālruņiem.
113 – neatliekamās medicīniskās palīdzības tālrunis, pa kuru visātrāk (tieši, nepastarpināti) iespējams sazvanīt mediķus. Sazvanāms gan no fiksētajiem, gan no mobilajiem tālruņiem.


Ārsti var pieteikties bezmaksas žurnāla “Mammām un Tētiem” saņemšanai, rakstot signe@mammam.lv.


Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Preiļu, Madonas, Jūrmalas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Jēkabpils, Gulbenes, Jelgavas dzemdību nodaļās un aprūpes iestādēs, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Brīvības iela 40; pagalmā).


Par žurnālu „Mammām un Tētiem”
Ģimenes portāls „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem” 2014. gada nogalē sāka izdot izglītojošu bezmaksas žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem – „Mammām un Tētiem”. Žurnāls iznāk četras reizes gadā – nākamais (ziemas) numurs gaidāms decembrī. Izdevumu vecāki bez maksas var saņemt ārstu praksēs un dzemdību iestādēs visā Latvijā, kā arī to var lejupielādēt internetā un lasīt viedtālruņos adresē: www.mammamuntetiem.lv/zurnals. Projekta mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselības rādītājus Latvijā, tai skaitā zīdīšanas rādītājus, veikt mātes pēcdzemdību depresijas profilaksi, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos. Žurnālu izdod ģimeņu organizācija „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem”. Kontaktinformācija, lai atbalstītu projektu vai izvietotu reklāmas informāciju žurnālā, – e-pasts: fonds@mammamuntetiem.lv; tālr.: 26466250.

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas