Foto: Shutterstock.com

Ja sieviete ir stājusies uzskaitē pie vecmātes, kura konstatē kādas no problēmām, viņa topošo māmiņu nosūta pie ginekologa, kurš veic nepieciešamo ārstēšanu un tālāku grūtniecības uzraudzīšanu.


Ko topošajai māmiņai vajadzētu zināt par augļūdeņiem

 21. septembris 2017 15:00 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Augļūdeņi nav tikai siltais ūdens, kurā mazulis plunčājas deviņus mēnešus. Tie arī satur būtisku informāciju par gaidāmā bērna stāvokli un veselību, tāpēc ārsti īpaši rūpīgi seko to daudzumam, krāsai un citiem parametriem. Ko par šo brīnumaino šķidrumu vajadzētu zināt topošajām māmiņām, stāsta ārstu prakses „Quartus” ginekoloģe Daiga Baranovska un Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vecākā vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska.



Kas ir augļūdeņi, kā un kāpēc tie veidojas? 
Kad sieviete paliek stāvoklī, daloties šūnām, no vienas daļas attīstās auglis, no otras – placenta, un attiecīgi pamazām veidojas arī augļūdeņi, kuros mazulis aug un attīstās. Augļūdeņi pamatā sintezējas no mātes plazmas caur placentu. Tiem ir ļoti būtiska funkcija – tie pasargā gaidāmo bērniņu no ārējās vides traumām, triecieniem, vibrācijas, nodrošina mammas un mazuļa vielmaiņu, savukārt dzemdību laikā mazina kontrakciju sāpes, jo amortizē bērna galvas un māmiņas iegurņa saduri. 
 

No kā sastāv augļūdeņi? 
Augļūdeņi ir biezāki par ūdeni, un to sastāvā ir imūnglobulīns, kas sargā mazuli no infekcijām. Augļūdeņos ir arī nedaudz augļa urīna. Kamēr bērns attīstās mammas vēderā, viņš virina muti, līdz ar to ūdeņi nonāk mazuļa kuņģī. Tā kā augļūdeņu apvalkā ir sterila vide, šāds šķidrums bērnam nekādu kaitējumu nenodara.


Cik daudz augļūdeņu jābūt?
No 10. līdz 20. grūtniecības nedēļai augļūdeņu daudzums pieaug no 25 līdz aptuveni 400 mililitriem. Bērna dzimšanas brīdī, grūtniecības 40. nedēļā, to ir nedaudz vairāk par litru. Ir gadījumi, kad augļūdeņi tik daudz neveidojas, tāpat gadās, ka to ir vairāk nekā divi litri. Tikai fakts vien par vairāk vai mazāk augļūdeņiem neliecina par konkrētu diagnozi, taču tā ir pazīme, ka jāveic papildu izmeklējumi. 


Ja augļūdeņu ir par daudz
Ja augļūdeņu ir par daudz, tas var liecināt par kādām infekcijas slimībām vai augļa patoloģijām.
Palielināts augļūdeņu daudzums var norādīt uz mātes un augļa asins nesaderību jeb rēzus sensibilizāciju, cukura diabētu mammai, intrauterīnu infekciju, piemēram, STS, herpes vīrusa, citomegalovīrusa u. c. klātbūtni, placentāro audu apvalku iekaisumu vai augļa infekcijām. 

Ja augļūdeņu ir daudz, tuvojoties dzemdībām, mazulim var būt grūtības nostabilizēt guļu ar galvu uz leju, turklāt ir papildu risks sapīties nabassaitē.

 

Ja grūtniecības laikā – vienalga, kurā nedēļā – parādās kādi asiņaini izdalījumi, nedomā par somas krāmēšanu vai nomazgāšanos, bet nekavējoties sauc ātro palīdzību vai arī dodies ar savu automašīnu uz tuvāko medicīnas iestādi. Šādās situācijās dažkārt minūtēm ir nozīme. 


Sākoties dzemdībām, īpašs risks – ja augļūdeņi noplūst strauji, var izslīdēt nabassaite vai bērna rociņa. Ja tā noticis, topošajai māmiņai jāatguļas un uzreiz jāizsauc ātrā palīdzība. Šāda taktika jāievēro, jo mamma, pati staigājot, var veicināt bērna galviņas piespiešanos nabassaitei.

Ja augļūdeņu ir daudz, pat rekomendē, ka speciālists pārdur augļūdeņu apvalku, lai šis process notiktu vadīti un kontrolēti, uzreiz pārliecinoties, vai viss ir kārtībā, un vajadzības gadījumā nabassaiti atbīdītu. 

Tāpat var gadīties, ka situācijā, kad augļūdeņu ir daudz, dzemdību kontrakcijas ir vājas un neizteiktas. Tas skaidrojams ar to, ka dzemde ir ļoti nostiepta un tai ir grūti uzsākt dzemdību darbību. Līdzīgi var novērot pie daudzaugļu grūtniecības. Tāpēc dažkārt, nedaudz nolaižot ūdeņus, var stimulēt dzemdes darbību, taču tas tiešām jādara pamazām, lai neizraisītu placentas atslāņošanos. 

Ja topošajai māmiņai ir cukura diabēts, tas auglim var izraisīt hiperglikēmiju, kas ir diabēta izpausme ikvienam cukura diabēta slimniekam. Auglim aizkuņģa dziedzeris nespēj neitralizēt cukuru, līdz ar to gaidāmais bērns čurā vairāk. Tieši tāpat kā mamma. 

Ja augļūdeņu ir par maz
Ja augļūdeņu ir par maz, ir apgrūtinātas bērna kustības un attīstība vispār, pastāv priekšlaicīgu dzemdību draudi. Šos ūdeņus nav iespējams pavairot mākslīgā veidā, tajā pašā laikā līdz zināmai robežai tie var nedaudz atjaunoties. 

Ja ir maz vai ļoti maz augļūdeņu iznestas grūtniecības gadījumā, pastāv risks, ka nebūs pilnībā attīstījušās gaidāmā mazuļa plaušas. Ja nav pietiekami daudz telpas, kur kustēties, bērnam var veidoties šķības pēdas vai rokas. 

Ja grūtniecei gaidību pēdējā trimestra beigās konstatē salīdzinoši maz augļūdeņu, nav tehniku, kā veicināt to būtisku pavairošanu, taču ir iespējams sekmēt placentāro asinsriti, tā uzlabojot ūdeņu vairošanos. Tas nozīmē lietot adekvāti daudz šķidruma atbilstoši reālajam grūtnieces svaram arī tad, ja negribas vai ir mānīga sajūta, ka šķidruma patēriņa dēļ veidojas tūska. Turklāt būtiski ir šķidrumu uzņemt tīra ūdens veidā. Rekomendējamais apjoms – 30 mililitru uz katru ķermeņa reālo kilogramu. Vajadzētu ievērot striktu miera režīmu (tas obligāti nenozīmē gultas režīmu), jo aktīva darbošanās padara „nervozāku” gan mammas, gan placentāro asinsriti. Normāls, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs arī būtiski iespaido kopējo veselības stāvokli. Ievērojot šīs lietas, var ja ne būtiski uzlabot, tad vismaz nepasliktināt situāciju. 

Savukārt dzemdību laikā ir lielāks risks, ka bērns var saspiest nabassaiti, radot asinsrites problēmas, tā traucējot skābekļa padevi un radot sev distresu, kas savukārt veicina mekonija noplūšanu. Ja ir izteikts augļūdeņu apjoma samazinājums, tas var būt iemesls dzemdību inducēšanai jeb ierosināšanai, lai novērstu potenciālos riskus. 

Dzemdības šādos gadījumos noris smagāk, jo augļa pūslis nepalīdz vērties dzemdes kaklam. Ja radības notiek ar ļoti maz augļūdeņiem un ir skaidrs, ka šim procesam būs vajadzīgs vēl laiks, tad ar katetru garām bērna galvai dzemdē var ievadīt siltu fizioloģisko šķidrumu. Šī taktika ir lietojama situācijā, kad ūdeņi ir nogājuši. To dara ar mērķi, lai bērns būtu kustīgāks, mobilāks, lai tik ļoti nesaspiestu nabassaiti.
 

Augļūdeņu krāsa - ko tā vēsta par grūtniecību un dzemdībām
Augļūdeņu krāsu precīzi var konstatēt tikai tad, kad tie sākuši noplūst dabiskā ceļā vai pēc augļūdeņu apvalka pārduršanas jeb atvēršanas. 


Zaļi augļūdeņi
Zaļi augļūdeņi rodas, ja bērnam kādā situācijā ir radies distress, piemēram, hipoksija jeb skābekļa trūkums. Rezultātā atslābinās visa bērna muskulatūra, tai skaitā anālās atveres ārējais slēdzējmuskulis jeb sfinktera muskulis, un no zarnas daļa mekonija nokļūst augļūdeņos. 

To, ka augļūdeņi varētu būt zaļi, bieži vien var secināt pēc bērna sirdstoņiem. Normāli mazuļa sirdsdarbība ir 120–160 sitienu minūtē. Ja ir virs 160 sitieniem minūtē, tas var norādīt, ka ir sākušās kādas komplikācijas.

Ja nedaudz zaļu augļūdeņu ir pie pilna atvēruma, var lietot dažādas metodes, lai dzemdības pabeigtu ātrāk. Taču, ja zaļi ūdeņi parādās pie vājas, nekvalitatīvas, lēni progresējošas dzemdību darbības jau radību pašā sākumā, tad risks ir pietiekami augsts, lai mediķi pieņemtu steidzamu lēmumu par labu ķeizargriezienam. Situācijas, kad augļūdeņi ir ļoti zaļi, ir nopietnas, jo tas nozīmē, ka stress gaidāmajam bērnam ir bijis liels un, iespējams, arī ilgstošs. 


Tīri augļūdeņi
Tīrie augļūdeņi bērna plaušās nenodara nekādu kaitējumu, taču ūdeņi ar mekonija daļiņām traucē plaušām normāli atvērties uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas, radot mekonija aspirācijas pneimoniju jeb, tautas valodā sakot, plaušu karsoni, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai. 


Dzelteni augļūdeņi
Dzelteni augļūdeņi visbiežāk liecina par augļa asins nesaderību jeb rēzus sensibilizāciju. Asins nesaderība mammai un auglim rodas, ja pēc iepriekšējām grūtniecībām nav veikta D antiimunglobulīna ievadīšana vai tā sensibilizācija nav bijusi kvalitatīva. Šādā gadījumā grūtniecības laikā rūpīgi jāvēro, kā antivielu apjoms mainās, kā arī jāseko līdzi bērna sajūtām. Kas notiek? Antivielas, kas veidojas mātes organismā caur placentāro asinsriti, nonāk augļa asinsritē. Ja šo vielu ir ļoti daudz, tās līp klāt augļa eritrocītiem jeb sarkanajiem asins ķermenīšiem, šūnas iet bojā un asinīs pazeminās hemoglobīns, kas izraisa augļa anēmiju – nepietiekamu apgādi ar skābekli.


Ir bērni, kuriem, esot mammas vēderā, veic asiņu pārliešanu, lai paaugstinātu hemoglobīna līmeni. Asinīs pieaug bilirubīna daudzums, kas iekrāso augļūdeņus dzeltenus. Ne krāsa ir tā, kas satrauc ārstus, bet tas, ka bilirubīns izgulsnējas centrālās nervu sistēmas zonās, radot neiroloģiska rakstura traucējumus. Agrāk, kad nebija tik attīstītu sonoskopiskās izmeklēšanas metožu, grūtniecēm regulāri veica amniocentēzi un laboratoriski mērīja bilirubīna daudzumu. Kad tas sasniedza noteiktu koncentrāciju, pieņēma lēmumu par dzemdību pasteidzināšanu. 


Asiņaini augļūdeņi
Asiņaini augļūdeņi visbiežāk liecina par placentas atslāņošanos. Ja grūtniecības sākumposmā parādās asiņaini izdalījumi, hematomas, arī tas klasificējas kā placentas atslāņošanās. Ja, piemēram, grūtniecības 8. līdz 10. nedēļā mazāk tiek domāts par gaidāmā bērna vajadzībām, bet primārā ir mammas veselība, tad, sasniedzot 22 un vairāk grūtniecības nedēļas, ir citi apsvērumi, pēc kuriem izvēlas ārstēšanas taktiku placentas atslāņošanās gadījumā. Grūtniecības 28. un nākamajās nedēļās jau ļoti nopietni izvērtē gan gaidāmā mazuļa, gan topošas māmiņas vajadzības. 
 

Augļūdeņu apvalka pārduršana
Nav tiešu izmeklējumu, kā citādi (ne pārdurot ūdeņu apvalku) varētu konstatēt augļūdeņu krāsu. Dažkārt sonoskopijā redzams, ka augļūdeņi ir nedaudz biezāki, ar tādiem kā graudiņiem, bet tikpat labi tā var būt baltā kazeoza masa, kas ir nolobījusies un peld. Tas var būt arī mekonijs, kas izskatās līdzīgi. 


Sonoskopiski iespējams veikt doplera izmeklējumus, kas uzrāda, vai ir augļa distress un hipoksijas pazīmes. Ja ir, tiek vērtēta klīniskā situācija un pieņemts lēmums tālākai darbībai. Ja doplerometriski visi parametri ir normāli, nav pamata augļūdeņu apvalka pārduršanai. Tajā pašā laikā ārsti vienmēr patur prātā, ka situācija dzemdību laikā var mainīties ļoti strauji. Visbiežāk minēto apvalku pārdur, ja dzemdību darbība apstājas, un šis ir viens no veidiem, kā to stimulēt, jo pēc augļūdeņu apvalka atvēršanas dzemdē mainās spiediens. Ja ir aizdomas par zaļu augļūdeņu esamību, par ko var liecināt mazuļa izmainītā sirdsdarbība, var tikt pieņemts lēmums par ūdeņu apvalka atvēršanu. 
Ja sievietei procesa laikā rodas jautājumi vai bažas, viņa vienmēr var personālam vaicāt, kas un kāpēc ar viņu tiek darīts.  
 

Noplūst augļūdeņi 
Grūtniecības laikā ir vairāk izdalījumu nekā parasti, un tas ir normāli. Taču, ja sievietei ir aizdomas par augļūdeņu noplūšanu, ir šķidri, ūdeņaini izdalījumi, par kuru izcelsmi topošajai māmiņai nav pārliecības, ir jādodas uz slimnīcu, lai veiktu pārbaudes. Var gadīties, ka situācija nav bīstama un pēc pārbaudes grūtnieci palaidīs mājās, bet šādu lēmumu pieņemšanu tomēr vajadzētu atstāt mediķu ziņā. Ir īpaša uztriepe, ar kuru var ļoti precīzi noteikt, vai izdalās augļūdeņi. Ja būs urīnceļu infekcija, tā pārsvarā ir komplektā ar nepatīkamām sajūtām, dedzināšanu dzimumorgānu apvidū. Ja tek augļūdeņi, parasti nav nekādu blakus sajūtu, tiek vienkārši konstatēts fakts, ka biksīšu ieliktnītis, veļa kļūst slapji. Turklāt šo tecēšanu atšķirībā no urīna noplūdes sieviete nekādi nespēj kontrolēt. 

 

Gaidāmais mazulis sāk čurāt ļoti agrā attīstības stadijā. Jau grūtniecības 12. nedēļā, kad veic pirmā trimestra skrīningu, urīnpūslis ir izveidojies kā orgāns. Lai arī tā tilpums ir niecīgs, tas aptuveni devītās, desmitās grūtniecības nedēļas veic savu funkciju. 

 

Ja augļūdeņi ir sākuši plūst, būtiski apturēt vai atjaunot sākotnējā apjomā tos nav iespējams. Ja tas notiek pirms noteiktā dzemdību datuma, tālākā taktika atkarīga no grūtniecības nedēļas, kurā tie noiet, kā arī no katra individuālā gadījuma izvērtējuma un analīžu veikšanas, lai saprastu, kāpēc šāda problēma ir radusies, jo nevienai veselai mammai augļūdeņi bez iemesla nenoplūst. Iespējams, ir kādi apstākļi, kam netika pievērsta uzmanība vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Pieredze rāda, ka bieži tā ir kādas STS infekcijas slimības klātbūtne vai augļa attīstības traucējumi. Runājot par STS, ir dažādi medikamenti, kurus izmantojot ar šīm slimībām cīnīties. Tomēr jāpatur prātā, ka vienmēr pirms zāļu izrakstīšanas tiks izvērtēts, vai to lietošana nenodarīs kaitējumu gaidāmajam mazulim.  

 

Mazulis var nākt pasaulē arī augļūdeņu pūslī, ja neiejaucas dzemdību gaitā, taču tikai ar nosacījumu, ka bērns un mamma jūtas labi. 



Var mēģināt ar medikamentu, īpašas terapijas un gultas režīma palīdzību augļūdeņu noplūšanas procesu nedaudz apturēt ar mērķi novilcināt laiku, dodot iespēju gaidāmajam mazulim vēl kādas dienas, nedēļas vai pat mēnesi attīstīties. 

Tomēr vairumā gadījumu brīdī, kad noiet ūdeņi, dzemdības ir sākušās. Tās var sākties arī citādi – vispirms ir dzemdes kontrakcijas, bet augļūdeņu pūslis neplīst līdz pat dzemdes kakla vēršanās brīdim. Ja augļūdeņi noplūst pirms kontrakciju sākšanās, radības visbiežāk sākas 6–12 stundu laikā. Ja bērns un mamma jūtas labi, dzemdību darbību var gaidīt līdz 96 stundām. Tomēr vienmēr rūpīgi jāseko, vai dzemdību darbību nevajag pasteidzināt. Ja augļūdeņi noplūst pirms pilna dzemdes atvēruma, bērna galviņa jūtami piespiežas dzemdes kaklam. Līdz tam augļūdeņi amortizēja un izlīdzināja spiedienu dzemdē, tāpēc kontrakcijas šķita vieglāk izturamas. Mazulis var nākt pasaulē arī augļūdeņu pūslī, ja neiejaucas dzemdību gaitā, taču tikai ar nosacījumu, ka bērns un mamma jūtas labi. Augļūdeņu pūslis saplīsīs, kad mazulis būs piedzimis. 


Kas notiek ar augļūdeņiem plaušās, kad bērns piedzimst?
Plaušu struktūra mazulim grūtniecības laikā nav tāda kā dzimušam bērnam. Alveolas ir sakļautas, un, kamēr bērns atrodas mammas vēderā, augļūdeņi ir tikai plaušu lielajos bronhos. Pēc piedzimšanas, alveolām atveroties, tajās ieplūst gaiss, savukārt ar mazuļa pirmajiem elpas vilcieniem augļūdeņi, ja tie ir gaiši un normāli, tiek izklepoti. 

Kamēr bērns attīstās mammas vēderā, viņš virina muti, līdz ar to ūdeņi nonāk mazuļa kuņģī. Tā kā augļūdeņu apvalkā ir sterila vide, šāds šķidrums bērnam nekādu kaitējumu nenodara.

 

 

Ārsti aizvien var pieteikties bezmaksas žurnāla “Mammām un Tētiem” saņemšanai, rakstot signe@mammam.lv.

 

Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Preiļu, Madonas, Jūrmalas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Jēkabpils, Gulbenes, Jelgavas dzemdību nodaļās un aprūpes iestādēs, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Brīvības iela 40; pagalmā).


Par žurnālu „Mammām un Tētiem”

Ģimenes portāls „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem” 2014. gada nogalē sāka izdot izglītojošu bezmaksas žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem – „Mammām un Tētiem”. Žurnāls iznāk četras reizes gadā – nākamais (ziemas) numurs gaidāms decembrī. Izdevumu vecāki bez maksas var saņemt ārstu praksēs un dzemdību iestādēs visā Latvijā, kā arī to var lejupielādēt internetā un lasīt viedtālruņos adresē: www.mammamuntetiem.lv/zurnals. Projekta mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselības rādītājus Latvijā, tai skaitā zīdīšanas rādītājus, veikt mātes pēcdzemdību depresijas profilaksi, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos. Žurnālu izdod ģimeņu organizācija „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem”. Kontaktinformācija, lai atbalstītu projektu vai izvietotu reklāmas informāciju žurnālā, – e-pasts: fonds@mammamuntetiem.lv; tālr.: 26466250.

 



0 Pievienot komentāru


Kategorijas