Skolotājs: ko nozīmē - lasīt 1.klasē un vai tas ir vajadzīgs 1

 26. marts 2015 13:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Tuvojoties bērnudārzos izlaiduma laikam kopā ar laba vēlējumiem, princešu kleitām un smalkajiem uzvalciņiem vecāki aizdomājas arī par to, kas sagaida viņu mazo pirmklasnieku skolā. Vai viņš prot lasīt pietiekami labi, lai pats saviem spēkiem lauztos cauri grāmatu džungļiem? 



Foto: Shutterstock.com


 

 

Bieži vien septembrī  pirmklasnieks, viņa skolotāji un vecāki saskaras ar ne visai patīkamu situāciju – maijā bērns lasīja, taču  septembra otrajā nedēļā vairs to neprot!? Tiek meklēti risinājumi un skaidrojumi, kur gan palikušas iepriekš apgūtās zināšanas?


Pirmsskolas izglītības paraugprogrammā latviešu valodas apguves sadaļā „lasīšana” paredzēts,  ka, apgūstot pirmsskolas izglītības programmu, skolēns izrāda interesi par burtiem un lasīšanu, atrod tekstā un nosauc pazīstamus burtus, ar pieaugušā palīdzību lasa dažādus uzrakstus, pazīst iespiestus burtus (5 – 8 gb.), kā arī mācās lasīt dažus īsus vārdus un savu vārdu. Tas nozīmē, ka  izrāda interesi, atrod un nosauc burtus, pazīst un mācās lasīt. Skolēns var tehniski izpildīt lasīšanas funkciju sākuma līmenī, taču ne vienmēr tas nozīmē, ka skolēns uztver tekstu un prot strādāt ar šo informāciju, t.i. prot lasīt pēc būtības. 
 

Protams, drīkst palikt pie tā, kas iestrādāts valsts apstiprinātā pirmsskolas izglītības programmā un atlikt lasīšanu pēc būtības uz 1.klases sākumu, tās apguvi nododot vispārizglītojošo skolu skolotājiem. Taču tad jārēķinās, ka mazais skolnieks var justies visai apjucis - vieni bērni lasa, bet viņš - nē. 


Kāpēc ir labi, ja pirmklasnieks prot lasīt?
Pirmklasniekam, uzsākot mācības pirmajā klasē, lasīšana nav nepieciešama, lai lasītu  daiļliteratūru, taču tā ir vajadzīga, lai viņš varētu veiksmīgi funkcionēt jaunā, citādā, nepierastā izglītības sistēmā un telpā. Kā tieši?

Skolēnam būs jāvar izlasīt mācību priekšmetu nosaukumus savā dienasgrāmatā. Ja vecāki būs pacentušies un kaligrāfiski rokrakstā ar rakstītajiem burtiem dienasgrāmatu būs aizpildījuši, bērns nespēs izlasīt uzrakstīto.

Katras stundas sākumā nepieciešams no somas izņemt atbilstošo grāmatu. Prakse rāda, ka, piemēram, latviešu valodas grāmatas vietā lielākā daļa skolēni izņems visas citas mācību grāmatas, izņemot vajadzīgo, jo neprot izlasīt nosaukumu uz grāmatas vāka.

Lasīšana būs nepieciešama arī visos citos mācību priekšmetos. Piemēram, matemātikā – jālasa teksta uzdevumi un citi nosacījumi; dabas zinībās – jāizlasa informācijas apjoms viena grāmatas atvēruma ietvaros, kuros ietilpināti ilustratīvie materiāli ar komentāriem un jāizpilda tabulas u.c.; sociālajās zinībās un ētikā jāizlasa īss teksts, lai apspriestu par problēmu un izteiktu savas domas. 
 

Tas nozīmē, ka jau pirmās klases pirmajās nedēļās nepieciešams ne tikai tehniski izlasīt tekstu, bet arī spēt ar to strādāt. 



Uz pirmo klasi bez lasītprasmes
Lai izprastu nelasoša pirmklasnieka izjūtas, jāiedomājieties kādu svešvalodu, kurā protat izlasīt 5 - 8 vārdus un dažus nosaukumus. Kā ir izdzīvot ar šo zināšanu krājumu, atrodoties svešā zemē? Tehnsiki mēs prastu izlasīt svešos vārdus, taču tos nesaprastu.  Līdzīgas izjūtas ir pirmklasniekam, kurš tika maldināts, ka prot lasīt, ka ir pilnīgi gatavs skolai, taču netika mudināts attīstīt savu lasītprasmi pēc būtības.


Ko darīt, lai uzlabotu lasīšanas prasmes?

  • Lasīšanas pamatprasmes (burtu pārvēršana skaņā, savienošanu zilbēs, vienkāršu vārdu lasīšanu), iespējams apgūt aptuveni 10 – 15 nodarbībās, kad tiek apgūti visi burti un lasīšanas pamatprincips.
     
  • Treniņa procesam katru dienu jānotiek aptuveni 10 -15 minūtes.
     
  • Nodarbības laikā jālasa gan daiļliteratūras materiāli (vēlams adaptētu dažādiem līmeņiem), gan arī tekstus, kas noderīgi ikdienā (uzraksti, nosaukumi, frāzes u.tml.).
     
  • Svarīgākai burtus un zilbju lasīšanu apgūt noteiktā, zinātniski pamatotā sistēmā, tādejādi novēršot, ka bērns nevarēs kādā posmā ar kaut ko tikt galā. Jāatceras, ka „tehniskā lasīšana” ir vērtīga tikai procesa pašā sākumā, bet tiklīdz ir apgūti visi burti un ir bijušas daži treniņi „tehniskajā lasīšanā”, nepieciešams veikt lasītā materiāla skaidrošanas procesu, tādejādi attīstot lasītprasmi augstākajā burtiskajā un mazliet analītiskajā līmenī (augstākais lasītprasmes līmenis noteiktā vecumposmā).
     

Lasītprasmes apgūšana un tās attīstīšana nav sarežģīts process tad, ja to veic pakāpeniski, ar mērenību un pēc noteiktas sistēmas.


Raksta autors: Rīgas Franču liceja sākumskolas skolotājs Andris Krieķis, skolotājs izglītības iestādē "Rize


 




1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas