Kādiem ēdieniem jābūt galdā tradicionālajos latviešu svētkos - Mārtiņdienā, Ziemassvētkos un Vecgada vakarā

 10. novembris 2014 14:00 mammamuntetiem.lv Padoms

Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti  graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas,  svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu.  Te ir daži noderīgi fakti, ko der zināt, rudenī un ziemā klājot tradicionālo svētku svētkos.



Foto: mammamuntetiem.lv


 

Salīdzinot ar citu tautu virtuvi, latvieši svētkos galdā cēluši graudaugu ēdienus, pākšaugus. Latviešu gaumē bijuši maigi ēdieni bez asām garšvielām. Bagātīgākie galdi vienmēr klāti pēc ražas novākšanas - Mārtiņos. 


Mārtiņdiena
Latviešu svinamās dienas vienmēr bijušas saistītas ar darbiem attiecīgajā gadalaikā. Mārtiņi latviešu folklorā ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz 10. novembrim visiem āra darbiem jābūt padarītiem un ražai novāktai.

  • Mārtiņos klāja baltu galdautu, tādējādi sveicot ziemu. Savukārt, rudeni pavadot, galdu rotāja ar mārtiņrozēm un dažādiem salmu rotājumiem.
  • Mārtiņdienas mielastam kauj gaili vai zosi, kas ir ziedojums Mārtiņam – zirgu aizgādnim. Mārtiņdienas putna cepeti bagātina ar kartupeļiem, sautētiem kāpostiem un ceptiem āboliem.
  • Tā kā ražas svētkos parasti kauj lopus, tad neatņemama mielasta sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu.
  • No tikko novāktiem graudiem Mārtiņdienai tiek gatavots kvass un medalus, ko svētku galdā ceļ īpašā goda vietā.

 

 

Ziemassvētki
Tāpat kā visā pasaulē arī latvieši Ziemassvētkos dāvina dāvanas. Tomēr ir vēl citas tradīcijas, ko daļēji ievēro arī mūsdienās – ēd 9 ēdienus, iet budēļos, ķekatās, kaldeniekos vai čigānos. Tāpat velk bluķi, kas palīdz atbrīvoties no likstām un nelaimēm.

  • Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, lai mājās būtu saticība un bagātība, Ziemassvētkos uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem.
  • Tradicionāli latviešu Ziemassvētku ēdieni ir cūkas cepetis ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, kāļiem, rāceņiem, bietēm, kā arī šķovētiem kāpostiem.
  • Ziemassvētkos tika gatavota koča, ķūķis jeb grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem. Šis ēdiens simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem. Grūbu ēdieni sāk atgūt popularitāti arī mūsdienās.
  • No rupjmaizes gabaliņiem, kas pārlieti ar dzērveņu vai citu ogu atšķaidītu sulu, Ziemassvētkos tradicionāli gatavo saldo ēdienu biguzi, jeb rupjmaizes kārtojumu.
  • Svētku laikā uz galda vienmēr bija dažādas smalkmaizītes, pīrādziņi un rauši, taču medus rausis bija neaizvietojams starp citiem gardumiem – tā apaļā forma simbolizē Sauli.
  •  Alus, rūgušpiens un paniņas vienmēr bijuši tradicionāli dzērieni Ziemassvētku laikā, kas rosina apetīti pirms vērienīgas svētku svinēšanas.


 

 

(Spied uz bildes, lai ieraudzītu to lielākā izmērā)

 

 

Vecgada vakars:

Vecgada vakaru aizvadot, galdam jābūt bagātīgi klātam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā. Seno latviešu ticējumos vecgada vakarā jāēd divpadsmit ēdieni, lai nākamajā gadā visi mēneši būtu veiksmīgi.

Ēdienu nozīme uz Vecgada vakara galda:

  •         Zirņi – nebūs jāraud;
  •         Skābi kāposti – salda dzīve;
  •         Pīrāgi – mājīgums un omulība;
  •         Āboli – skaistums;
  •        Pupas – daudz bērnu;
  •         Bietes – karstas asinis;
  •         Dzērvenes – sārti vaigi;
  •         Rutki – laba veselība;
  •         Piparkūkas – grezna dzīve;
  •         Zivis – bagātība;
  •         Cūkas ribas un šņukurs – spēks un laime;
  •         Zāļu tēja ar medu – svētība.

 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas