Ilgā cīņa ar piena sēni. Kas tā par slimību un kā to uzveikt?

 07. marts 2014 7:20 Raksts

Piena sēne — vārdu salikums, kas nepatiku izraisa daudzām sievietēm. It kā slimība nav bīstama, tomēr ne visai patīkama. Tā ir slimība, ko viegli izārstēt, bet tajā pašā laikā pavisam no tās atbrīvoties nav iespējams. Konsultē Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe Vita Začesta.



Foto: Kaiva Dombrovska, photography.blogspot.com

Svarīgi būtu mēģināt atrast iemeslu, kas izsauca piena sēni. Ja tā ir bijusi, piemēram, antibakteriāla terapija vai vīrusa saslimšana, tad nākamreiz līdzīgā situācijā nevajadzētu gaidīt līdz parādās piena sēnes simptomi, bet konsultēties ar ārstu par piena sēnes profilakses iespējām.


 
 
Kas ir piena sēne?
Piena sēne jeb vaginālā kandidoze ir mikroskopiskas sēnītes izraisīta slimība. Šī sēnīte atrodama vesela organisma makstī, taisnajā zarnā, un tā veido arī daļu no mutes floras. Ja nav saslimšanas simptomu, tā atrodama sporas formā, bet noteiktos apstākļos — sēnīte sāk vairoties un izraisa slimību. Sēnīšu sporas pastāvīgi atrodas gaisā, no tām praktiski nav iespējams atbrīvoties, taču iespējams novērst infekciju un ar to cīnīties. Diemžēl apmēram pusē no gadījumiem pēc ārstēšanas piena sēnīte mēdz atkārtoties. Svarīgi būtu mēģināt atrast iemeslu, kas izsauca piena sēni. Ja tā ir bijusi, piemēram, antibakteriāla terapija vai vīrusa saslimšana, tad nākamreiz līdzīgā situācijā nevajadzētu gaidīt līdz parādās piena sēnes simptomi, bet konsultēties ar ārstu par piena sēnes profilakses iespējām.
 
Kas patīk piena sēnei?
Piena sēnei tāpat kā daudzām sitām sēnīšu slimībām ir noteikti apstākļi, kas veicina to attīstību. Viena no šīm lietām ir antibiotiku lietošana, kuras izjauc normālas intīmās mikrofloras līdzsvaru, bet atvieglo sēnīšu infekcijas izplatību. Tāpat piena sēnei patīk nepareiza intīmā higiēna, kas noved pie pH izmaiņām. Normāli pH līmenis ir nedaudz skābs, kas traucē sēnīšu attīstību. Kā trešā lieta minama zema imunitāte, kas atvieglo sēnīšu attīstību un neļauj organismam pilnīgi izveseļoties, līdz ar to periodiski, pat 1-2 reizes mēnesī, attīstās piena sēnīte. Kā piena sēnei labvēlīgs faktors ir arī prezervatīvu lietošana ar baktericīdām piedevām, kas paredzētas dezinfekcijai dzimumakta laikā, jo baktericīdas piedevas var izjaukt normālas mikrofloras līmeni, kura cīnās pret sēnītēm. Tas, protams, nenozīmē, ka šādus prezervatīvus nevar lietot, tomēr to nevajadzētu darīt pārāk bieži.
 
Vai piena sēne ir seksuāli transmisīvā slimība?
Šo slimību neuzlūko par seksuāli transmisīvo slimību, taču tā rada gan fizisku, gan psiholoģisku diskomfortu. Biežākā izpausme ir pastiprināti izdalījumi, kas sākumā ir niecīgā daudzumā, šķidri, bāli pelēcīgi, vēlāk kļūst biezāki, masīvāki, it kā biezpienveida. Izdalījumiem pievienojas nieze un dedzināšanas sajūta ārējo dzimumorgānu apvidū, vēlāk veidojas apsārtums, pietūkums, kā arī var būt sīkas plaisiņas uz ādas un gļotādām. Lai arī piena sēne netiek pieskaitīta pie STS slimībām, ir neliela iespēja inficēt partneri un pēc atveseļošanās varētu atkārtoti inficēties  pat tad, ja viņam nav slimības simptomu, jo vīriešiem sēnīšu infekcija bieži noris bez simptomiem. Tomēr arī viņiem tā var izpausties kā nieze, ādas apsarkums, biezi izdalījumi, dažreiz dzimumloceklim var būt sāpīgas plaisiņas.
Lai arī piena sēne netiek pieskaitīta pie STS slimībām, ir neliela iespēja inficēt partneri un pēc atveseļošanās varētu atkārtoti inficēties  pat tad, ja viņam nav slimības simptomu, jo vīriešiem sēnīšu infekcija bieži noris bez simptomiem.
Grūtniecība un piena sēne
Grūtniecības laikā pastiprināti izdalījumi no maksts vairākumā gadījumu ir normāla parādība. Taču nereti topošā māmiņa sūdzas, ka izdalījumu dēļ rodas arī nepatīkamas sajūtas maksts apvidū. Sievietei nav jāciešas, bet jāizstāsta par to savam ārstam, jo visticamākais cēlonis ir piena sēnīte, kas, izvēloties pareizos medikamentus, ir viegli novēršams. Pieredze rāda, ka šī sēnīšu slimība piemeklē līdz 50% grūtnieču. Tās vairošanos grūtniecības laikā izraisa sievietes vājinātā imunitāte, nereti mazasinība. Slimība jāārstē, lai izvairītos no bērniņa inficēšanas dzemdību laikā, kā arī lai samazinātu maksts un starpenes plīsumus dzemdībās. Piena sēnītes ārstēšana padodas labi, bet grūtniecības laikā tā nereti var atkārtoties. Daļa medikamentu nav ieteicami tikai pirmajā grūtniecības trimestrī, tāpēc ārstēšanu bieži vien sāk pēc 12.grūtniecības nedēļas. Medikamenti lietojami gan lokāli, ievadot makstī, gan arī perorāli. Vajadzīgās zāles katrā gadījumā tiek izvēlētas individuāli atkarībā no infekcijas izraisītāja un ņemot vērā arī grūtniecības laiku un norisi.
 
Kādi ir slimības simptomi?
Ar piena sēnes klātbūtni liecina dedzinoša sajūta un nieze ārējo dzimumorgānu apvidū, balti vai dzeltenīgi biezpienveidīgi izdalījumi no maksts, sāpes urinējot un dzimumakta laikā. Tomēr, ja ir aizdomas par maksts infekciju, nebūtu pareizi pašai noteikt diagnozi „piena sēne” un doties uz tuvējo aptieku, lai iegādātos kādas bezrecepšu zāles. Apmēram 2/3 gadījumu pacientes kļūdās, domājot, ka viņām ir piena sēne. Iespējams, ka pastiprinātu maksts izdalījumu cēlonis ir bakteriālā vaginoze vai kāda seksuāli transmisīva slimība, piemēram, hlamidioze, trihomoniāze, arī gonoreja.
 
Kā ārstēties?
Biežāk ieteiktie ārstēšanas līdzekļi ir makstī ievadāmās svecītes. Tomēr pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar savu ārstu. Pretsēnīšu preparātu efektivitāte ir pietiekami augsta, bet ārsts var nozīmēt arī stiprākas iedarbības preparātus. Gandrīz visi pretsēnīšu līdzekļi ir recepšu medikamenti. Ir pieejami arī baktēriju preparāti vaginālai lietošanai, kas palīdz normalizēt vaginālo mikrofloru. Šīs svecītes iesaka lietot vienmēr, kad attīstījusies piena sēnīte, kā arī periodiski profilakses nolūkos, kad ir jūtams kāds diskomforts makstī. Šie preparāti ir pieejami bez receptes un nav kaitīgi veselībai, tie dara tikai labu organismam.
Apmēram 2/3 gadījumu pacientes kļūdās, domājot, ka viņām ir piena sēne. Iespējams, ka pastiprinātu maksts izdalījumu cēlonis ir bakteriālā vaginoze vai kāda seksuāli transmisīva slimība, piemēram, hlamidioze, trihomoniāze, arī gonoreja.
Kā izvairīties no atkārtotas saslimšanas?
Viena no pirmajām lietām — svarīga ir pareiza higiēna. Tas nozīmē, ka dzimumorgāni jāmazgā virzienā no priekšpuses uz anālo atveri, jo tur biežāk sastopami dažādi slimību izraisoši mikrobi. Ieteicams lietot speciālās intīmās ziepes vai želejas, kas ir labas, jo neizjauc veselīgas mikrofloras līdzsvaru, uzturot vajadzīgo pH līmeni, un traucē sēnīšu infekcijas attīstību. Parastas ziepes padara pH līmeni sārmaināku un tādējādi rada vidi sēnīšu attīstībai. Dabisko maksts mikrofloru palīdz atjaunot arī kumelīšu tējas novārījums, tāpēc vismaz reizi nedēļā to var izmantot dzimumorgānu apmazgāšanai. Ne mazāk svarīgi ir valkāt brīvu kokvilnas, nevis pieguļošu sintētisku veļu, kas rada sēnītei labvēlīgus apstākļus. Ieteicams lietot nearomatizētus, kokvilnas šķiedru saturošus biksīšu ieliktnīšus, kas gatavoti tikai no dabiska materiāla un ir gaisa caurlaidīgi. Liela nozīme ir arī uzturam. Ieteicama ar B grupas un A vitamīnu bagāta diēta, kurā maz ogļhidrātu, jāierobežo cukura lietošana. Ir arī dažādi baktēriju preparāti iekšķīgai lietošanai. Tie galvenokārt normalizē zarnu trakta mikrofloru, bet tāpat ietekmē arī intīmās mikrofloras uzlabošanos. Šie preparāti ir domāti ilgstošai lietošanai, efekts parādās pēc 1-3 mēnešiem. Baktēriju preparāti organismam nekaitē, bet papildus tikai uzlabo zarnu trakta darbību, vēdera izeju un dažu vitamīnu, tāpēc var droši lietot ilgstoši. Baktēriju preparāti ir ieteicami, ja lieto antibiotikas, jo antibiotikas bojā zarnu trakta mikrofloru un daudziem cilvēkiem izraisa ļoti daudz nepatīkamu problēmu. Un galvenais — vienmēr ieteicams domāt par imunitātes stiprināšanu, gan ēdot sabalansētu uzturu, gan nodarbojoties ar kādām fiziskām aktivitātēm, gan izvairoties no pārlieku liela stresa, gan arī regulāri labi izguļoties.

 

 

 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas