10 gadu vecumā mani mēģināja seksuāli izmantot brālēns; sekas izjūtu tagad

Dzēsts lietotājs

Laikam jau nepareizi uztveru, bet man šis raksts radīja dusmas... uz autori!

Nav viņa ne pirmā, ne pēdējā, kurai ir tāda pieredze dzīvē, bet pārējie kaut kā tiek ar to galā. Man arī skolā bija nepatīkamas situācijas... Biju nedaudz vecāka nekā autore, bet nu tāpat divi puikas (apm.mana vecuma) man seksuāli uzmācās. Tāpat kā autorei, man sāpēja un nekas vairāk nenotika. Pateicu skolotājai un mammai (lai gan man arī teica, ka nedrīkst teikt) un vairs nekas nenotika. Nesaprotu, kāpēc autore nesūdzējās. Pēc tā visa es negribēju viņiem pat garām iet, bet nu pēc tam sapratu, ka hormoni trako u.t.t. Vidusskolas pēdējās klasēs pat kopā tusējāmies un nerunājām par to visu, jo visi cilvēki mainās un pieaug (nemaz nevar zināt, ko autores brālēns tagad domā). Puikas tādā vecumā tikai iepazīst savu ķermeni un viņiem nav izskaidrojuma, kāpēc viņi paši tā jūtās (un, iespējams, kaut ko saskatījušies).

Vēl nav skaidrs, kāpēc autores vīrietis nedrīkst vēlēties seksu?! Tas ir kaut kas nenormāls? Un ja reiz viņš viņai kaut ko pārmet, tad varbūt tiešām autorei nav svarīgas ģimenes vērtības u.t.t.? Praksi arī var atrast tādu, kur maksā... Nedomāju, ka tik baltai un pūkainai sievietei vīrietis tāpat vien var sākt kaut ko pārmest.

Ai, kopumā šķiet, ka tagad no mušas tiek uzpūsts zilonis. Varbūt vienkārši tracina tas, kā tas pasniegts. Neatbalstu tādu brālēna rīcību, bet arī nedomāju, kas ir tik milzīgs noziegums, kā viņai šķiet.

Tās ir tikai manas domas!



Dzēsts lietotājs

Nu,tagad tak ir modē visas savas dzīves neveiksmes un neizdošanās ,un savu tizlumu novelt uz bērnības traumām.
Un šis gadījums,tiešām,ir no mušas uzpūsts zilonis.Ja jau par to tagad vislaik ir jādomā,varbūt sakontaktēties ar to brālēnu un visu mierīgā garā pārrunāt.

Dzēsts lietotājs

Šo stāstu esmu lasījusi jau pāris gadus atpakaļ,nesaprotu,kādu mērķu vadīts portāls mammamuntētiem to publicē vēl un vēl

Dzēsts lietotājs

Pirmkārt, katam laikam ir bijis, ka bērnībā vai nu skolā kāds brunčus paceļu vai prasa paradit kas apaksā, man jau kaimiņpuika 5 gados prasija - Paradi kas tev, es paradišu kas man.
Ja tas butu bijis pieaudzis virietis - tas butu tiesam noziegums liels, jo pieaugushais saprot kas tas ir un ko nozime.
Puika, bija kaut kur redzējis kaut ko, bet domaju vins neapzinajas , ka tas ir noziegums vai kas tads. Akts nenotika un puika ar varu ari neuzbāzās, vienkarsi paprasija, pameginaja, bet uz atbildi - sāp - mitējās. Pielauju, ka autorei par to situaciju, tagad saprotot, ko tas nozimeja, ir aizvainojums , dusmas ari par savu muļķibu un naivumu un iespejams par brālēna nekaunību.
Tas kas tagad galvā.. ja ilgus gadus dzivoja un nekadu seku nebija, tad visticamak, nekadas baigas retas tas nav atstajis.
Jautajums autorei - kapec vispar sieviete dzivo ar virieti? Lai ertak, letak butu, vai inkstintiva limeni - veidotu ģimeni un ražotu bērnus? Ja tomer otrais, tad piedien ari sekss. NEgribi seksu - dzivo viena. Parim ir jaizrunajas un javienojas par gultas aktivitatem, un jā, dzivojot kopā ir jāpiekāpjas ari dažreiz, kad negribās. Vai tad tas ir tik gruti? Doma viram vienmer gribas dēl tevis ko darit, doma viņš vienmer uzskata, ka naudu ko VINS nopelna, tu izlieto lietderigi un pec vina uzskatiem. Domaju, ka ne, bet viņš piekāpjas. Esot attiecibas, nevar but egoists un tikai domat par to ko man gribas un ko negribas. Jareķinās arī ar otru. Un ja jau vīrieti mīl, ers nezinu, kā var būt NEvēlēšanās papriecāties ar viņu gultā! Man tas sagada lielu baudu un ari citreiz, kad man ne tik ļoti gribās, bet redzu - viņam ir iekāriens - es ļaujos.. jo zinu, ka vislielako baudu var sasniegt TAD, kad tiesam ir šī dzirkstele.. un tad mans virietis murrā.. un JEBKURŠ virietis to novertes.. un kad man gribas, bet vinam varbut nav noskanojuma vai ka - NEKAD nesanemu atteikumu.. un vins manis del gultā dara da jeb ko, lai tikai mani vestu pa baudas virsotnem. Ar to visu gribēju teikt, ka NAV iespejams izveidot tuvas, mīļas attiecibas - velkot segu katram uz savu pusi, SADARBOJATIES! Un beidz sev piebāzt galvu un citus vainot savas nelaimēs. Ta ir tava dzive un tikai tu veido situācijas un apstākļus..
un vispar.. man vecmamiņa teica labu sakamvardu - negribi lai virišķis pa kreisi staigā, vienmēr no mājas laid ārā ar pilnu vēderu un tukšām olām! :))

Dzēsts lietotājs

stulba sieviete,ko lai saku. Ko tad lai saka tās,kuras ir grupveidā dienām ilgi izvarotas,sistas,spīdzinātas,pazemotas? Autore nudien uzpūš ziloni no mušas. ieteiktu vairāk mīlēties ar vīru,sekss ir fantastisks,tad arī nebūs jādomā par muļķībam. Vienīgais,kuru man šai stāstā ir žēl-tas ir vīrs. :D

Dzēsts lietotājs

Mila.
Nu man ir gajis vel trakak bet ne par to tagat runa.
Saproti vai savu viru mili un ja ta tad nu gan sanemies jo citadi zaudesi.

Ja es Tevi saprotu ka gruti bet pie ta nau vainigs ne taus virs ne bernins.
Atrodi kaut ko tadu kas tev loti patik.Precizak kads valas prieks.
Un varbut saksi ari sevi atrast.
Novelu izdosanos .
Un piedod sev,dzivo talak.
Jo skiet tiesi sev nevari piedot un tapec ari ir ta ka ir.

Dzēsts lietotājs

 Jā protams..un tad brīnamies,kāpēc vīrieši atļaujas palaist rokas.
Tieši tapēc,ka ir daudzas,kas uzskata "ai,tas jau nekas nav..nu notika,notika"
Un visvairāk kaitina,ka šādus rakstus komentē personas,kas nav piedzīvojušas neko tamlīdzīgu.
Ļoti žēl,ka Tu to nevienam nepastāstīji... ja jūti,ka tas tevi sak traucēt tagad,aizej pie psihologa un izrunā to sāpi ārā,lai vari dzīvot tālāk.
Mainīt neko nevar,tā situācija ir bijusi,bet tu vari neļaut tam tevi sagrauzt un izpostīt tavu dzīvi.
Nekautrējies,un piesaki vizīti pie psihologa (var arī kādā citā pilsētā,lai nav neerti stāstīt).Jo TEV kaunēties nav par ko.Tas ir TAVS ķermenis un neviens nedrīkst bez tavas piekrišanas to aizskart.

Es biju iemīlējusies džekā(vairāk jau tā platoniski),kurš bija nedaudz vecāks par mani,viņš gan mani tā īsti neievēroja,jo biju par sīku viņam (man tā likās)..un biju jau arī..naiva meitene,kura saskatījusies pārāk daudz romantiskās filmas,kur viss notiek skaisti..kur seksa nav,ir tikai mīlestība..
Kādu vakaru viņš uzprasījās pie manis ciemos.Pēkšņi..Es biju tik priecīga! Viņš nāks ciemos!..Mums līdz tam nebija nekā vairāk kā "čau! Kā iet?"..un mulsuma pilni smaidi (no manas puses protams).
Viņš atnāca,bija nedaudz iedzēris,parunājāmies.. Un tad viņš mani vedināja uz gultas pusi..Biju šokā..Kāda gulta..ko mes tur darīsim?..
Viņš juta,ka es pretojos..tāpēc viņš satvēra mani kā spīlēs.Un es biju tikai maza,sīka meitene tajā krampī,nobijusies.Nezinaju kā izbēgt no tā,kas notika..nespēju noticēt,ka viņš to dara..Bija bail bļaut..bija kauns,ka kāds uzzinās,ka notiek tas,kas notiek..
Tagad atceroties,liekās tik muļķīgi,ka izjutu tādu kaunu.Vajadzēja kliegt ko spēju,un izskrāpēt tam kroplim acis..jebko,lai apturētu..jo neviens nedrīkst ar cita ķermeni rīkoties kā ienāk prātā.
Tā vēl joprojām neviens par to nezin,tikai mana labākā draudzenīte,kurai zstāstīju,jo vnk vajadzēja ar kādu parunāt.Un vairāk par to nepiedomāju,jo tas cilvēks (ja viņu vispār var saukt par cilvēku),atņēma man nevainību (lai gan biju izsapņojusi,ka tas notiks pavisam savādāk) un atņēma ticību skaistai mīlestībai uz krietnu laiku.Domāju,ka ar to pietiek..viņš nav manu domu vērts,un nav ta vērts,lai es tērētu savu dzīvi graužot sevi par to,kas noticis.Biju naiva..un guvu skarbu mācību savos knapi 17.
Bet pēc kara visi gudri.
Tev,mīļā,iesaku,ja nespēj to aizmirst vai vismaz neļaut tam ietekmēt tavu ikdienu,tad tev jāmeklē profesionāla palīdzība vai vismaz atrodi kādu,ar ko var izrunāties..varbūt tev ir kāda uzticības persona.Citreiz paliek vieglāk,ja vnk par to parunā.

Par tavu otru pusīti.Tas ir egoisms,ja viņš draudu veidā grib piespiest tevi uz biežāku seksu.
Man arī bija tā ar savu otru pusi,ka man seksu gribējās reti.Pat aizdomājos,ka varbūt man vajag kaut kādas zāles..ka neesmu normāla..orgasma vispar man ar viņu nekad nebija..es nemaz nezināju,kas tas ir par zvēru.
Tad,pec vairāk kā pieciem gadiem izšķīrāmies.Un pēc gada iepazinos ar citu vīrieti.Kad nonācām līdz seksam,biju nobijusies,jo negribēju piedzīvot atkal pārmetumus,ka esmu auksta ka zivs utt.
BET...man bija orgasms jau pirmajā reize! Pēc tik daudziem gadiem es sastapos aci pret aci ar šo zvēriņu :).Un jasaka,ka es to tagad sasniedzu katru reizi,un seks man ir vairakas reizes nedēļā.UN es pati to gribu tik pat ļoti cik mans mīļotais vīrietis :).
Tātad,vaina nav tikai tevī,bet arī vīrietī..un iespējams,ka lielākā daļa..jo nez vai var iekārdināt sievieti ar vārdiem,ka nedos naudu,ja nebūs seksa,un ,ka vīrietim tas ir vajadzīgs katru vakaru,jo viņš ir vīrietis utt.
Mans vīrietis pievērš man uzmanību katru mīļu brīdi..katru dienu saka,ka mīl..apčubina,samīļo utt..un līdz ar to,protams,ka man nebūs nekas pretī vakarā pamīlēties.
Domāju,ja tavs vīrs būtu pret tevi uzmanīgs,mīļš..atnestu puķīti vnk tāpat kādreiz,pagatavotu tev vakariņas,nopirktu tavu iemīļotāko dzērienu šad tad,biežāk tev pieietu,apskautu,samīļotu,sabucotu..tu būtu no tām emocijām tik uzlādēta dienas laikā,ka vakarā noteikti gribētu turpinājumu.
Žēl,ka daudzi vīrieši nav tik gudri šajā lietā..viņiem liekas,ka drīkst piespiest sievieti,un tad vēl nesaprot,kapēc viņa ir negriboša.
Parunā ar savu vīrieti,pasaki,ka tev vajag vairāk uzmanības,mīļuma..lai viņš tev palīdz atkal kļūt par karstasinīgu sievieti,kāda droši vien biji,kad sākāt satikties.
Un nepiešķir tam bērnības notikumam tādu vērību.Tas ir pagājis.Tu esi pieaugusi un tagad atbildi pār savu ķermeni pati.Neļauj tam graut tavu dzīvi.Ja spēj,tad vari parunāt ar savu pāridarītāju..varbūt tas tev palīdzēs atgūt sirdsmieru.
Bet uzskatu,ka vajag to vnk atstāt pagātnē un nepieļaut ko tadu tagadnē.Dzīvo tagad un koncentrējies uz savu kopā būšanu ar savu vīrieti.Atrodi variantus kā atgūt kaisli attiecībās.Un ja nesanak,un ja viņš nenāk ne soli pretī,tad apdomā,vai tev tads vīrietis ir vajadzīgs.Es ar bijušo biju kopa gandrīz 6 gadus...nožēloju,ka nepašķīrāmies ātrāk.
Veiksmi tev!

Dzēsts lietotājs

Lilij, es atvainojos, bet tā var 17 gados neko nezināt par seksu? Tu biji gandrīz pilngadīga un naiva - tā nav gluži autores situācija.
1 2 3

Kategorijas