Nedēļas nogalē vasaras lielākais karstums! Kā pasargāt sevi un bērnus

 20. jūlijs 2011 13:10 mammamuntetiem.lv Ziņa

Pašlaik Latviju šķērso siltā atmosfēras fronte, aiz tās no dienvidaustrumiem ieplūst tveicīgs gaiss, tāpēc ceturtdien un piektdien valsts lielākajā daļā temperatūra pārsniegs +30 grādu atzīmi, brīdina sinoptiķi.



Foto: mammamuntetiem.lv

Karstās vasaras dienās īpaši ir jāizvairās no pārkaršanas vai karstuma dūriena!


Naktī uz ceturtdienu un piektdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +17..+22 grādiem, dienas laikā gaiss sakarsīs līdz +29..+33 grādiem, par dažiem grādiem zemāka temperatūra gaidāma vienīgi Kolkā un Mērsragā, kur vējš nesīs vēsāku gaisu no Rīgas jūras līča.
Augstākā gaisa temperatūra, visticamāk, tiks reģistrēta Liepājas, Pāvilostas un Ventspils novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš var pakāpties līdz pat +34 grādiem. Otra augstākā gaisa temperatūra gaidāma Vidzemes piekrastē un Zemgalē.
Ceturtdien un piektdien būs lielākoties saulains laiks, tomēr var izaugt atsevišķi negaisa mākoņi, kas virzīsies no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Pūtīs mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš.
Brīvdienās no dienvidiem ieplūdīs vēsāks gaiss. Iespējams, sestdien gaisa temperatūra vēl paaugstināsies līdz +25..+30 grādiem un vietām plosīsies pērkona negaiss. Savukārt svētdien, iegriežoties dienvidu, dienvidrietumu vējam, mākoņiem aizklājot debesis un palaikam līstot, gaidāmi vairs tikai +18..+24 grādi.
Nākamnedēļ Krievijas dienvidos pieņemsies spēkā svelme, un pastāv liela varbūtība, ka tā atkal sasniegs Latviju.
 

Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz vairāk nekā plus 25 un pat vairāk nekā plus 30 grādus pēc Celsija, ir īpaši svarīgi neaizmirst par pamatnosacījumiem savas un savu tuvinieku veselības saglabāšanai.
Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:
• galvassāpes,
• slikta dūša,
• intensīvas slāpes,
• miegainība,
• apsārtusi un sausa āda,
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
• apjukums,
• agresivitāte,
• krampji un samaņas zudums,
• karstuma dūriens iestājas, ja netiek ārstēts karstuma radītais nespēks, bet tas var parādīties arī pēkšņi un bez brīdinājuma. Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus, vai pat nāvi.

Sevišķi jūtīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars. Īpaša riska grupa ir zīdaiņi, mazi bērni un vecāka gājuma cilvēki.

Karstās vasaras dienās īpaši ir jāizvairās no pārkaršanas vai karstuma dūriena!
Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums. Īpaši svarīgi tas ir, ja cilvēkam ir fiziska slodze! Nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām. Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvas sāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Lai izvairītos no pārkaršanas, karstā laikā speciālisti iesaka:
• Klausies paziņojumus radio un televīzijā un seko veselības aprūpes speciālistu sniegtajiem ieteikumiem.

• Plāno savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma.

• Neatrodies ilgstoši saules iedarbībā!

• Ja iespējams, izvairies doties ārā no mājas laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11 līdz plkst. 15).

• Ja tomēr jādodas ārā, uzturies ēnā. Valkā cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ja kādu laiku plāno uzturēties ārpus telpām, paņem līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.

• Ej vēsā dušā vai vannā, vairākas reizes dienā apslapini ķermeni ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu.

• Atceries, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī!

• Ēd kā parasti. Centies vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens. Dienā izdzer vismaz 1 līdz 2 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos nepieciešamā ūdens daudzums var būt lielāks!

• Regulāri lieto šķidrumu, pat gadījumā, ja nejūties izslāpis — ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens ir labākais risinājums.

• Centies nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.

• Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās!

 

Īpaši acinām parūpēries par bērnu drošību un veselību, tāpēc izlasi:

SAULĒ PĀRKARSIS BĒRNS. KĀ PALĪDZĒT?

VAI KARSTĀ LAIKĀ BĒRNAM OBLIGĀTI JĀVELK CEPURE?

 

Ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv izdevis grāmatu par bērnu drošību, ko mammas un tēti pie saviem ģimenes ārstiem un dzemdību namos saņems bez maksas. Lai apskatītu un lejupielādētu grāmatu, SPIED ŠEIT.

 

Raksta tapšanā izmantota Veselības ministrijas sniegtā informācija.



0 Pievienot komentāru

Kategorijas