Saldētavā liekam augļus, sēnes, gaļu un citus produktus. Kā to vispareizāk darīt

 13. jūlijs 2010 10:20 mammamuntetiem.lv Padoms

Ziemā svaigas, aromātiskas mellenes uz kūkas, koši zaļas dilles mērcītē — to iespējams panākt, vasarā piepildot savu saldētavu. Atceries, ka sasaldēt var arī gatavus ēdienus, piemēram, kad dodies uz laiku ceļojumā, bet ledusskapī paliek daudz gardumiņu.



Foto: Shutterstock.com

Pēdējais brīdis sākt uzkrāt krājumus ziemai.


Noteikti izlasi arī SALDĒTU PRODUKTU GLABĀŠANAS ILGUMS UN CITI PADOMI

Ogas un augļi
Ogas un augļus var sasaldēt neapstrādātus, cukurā vai cukura sīrupā.
•    Ogas un augļus vislabāk lasīt sausā laikā. Avenes var lasīt uzreiz saldēšanas trauciņos. Ogas un augļi jāsasaldē tūlīt.
•    Ogas pārlasa. Noplūc kātiņus. Ķiršu kauliņus var atstāt. Ogas sašķiro. Mīkstās ogas sastampā.
•    Ja ogas jāskalo, to veic pirms kātiņu vai lapiņu noplūkšanas. Tā labāk saglabājas ogu garša un sulīgums. Noskalotās ogas rūpīgi notecina.
•    Cietas ogas, piemēram, ērkšķogas, liek plastmasas maisiņos, bet mīkstas, piemēram, zemenes, — trauciņos.
•    Dažas ogas ieteicams sastampāt un sasaldēt trauciņos. Piemēram, no svaigu upeņu biezeņa var pagatavot ķīseļus, parfē vai pildījumus.
•    Sasaldēt var arī veselas ogas, piemēram, vīnogas. Var, protams, izvārīt sulu vai ievārījumu, kurš saglabāsies svaigs.
•    Augļus var sasaldēt, sagrieztus gabalos vai cukura sīrupā. Bumbierus un ābolus nomizo. Sagriež daiviņās. Mizot var arī persikus un plūmes. Miza nonāk vieglāk, ja augli iemērc verdošā ūdenī.

Ogas cukurā
Cukurs pasargā ogas no oksidēšanās, tādējādi labi saglabājas to krāsa, aromāts, struktūra un vitamīni. Cukuru ņem 40-340 g uz litru ogu. Daudzums atkarīgs no ogu skābuma: jo skābākas ogas, jo vairāk cukura. Sausas vai notecinātas ogas kārtām liek saldētavas trauciņos. Katru kārtu apkaisa ar cukuru.

Sastampātas ogas
Mīkstas vai ieplīsušas ogas kopā ar cukuru sastampā biezenī: uz litru ogu ņem 80-120 g cukura.


Cukura sīrups
Cukura sīrupā ieteicams sasaldēt, piemēram, ķiršus. Ogas notīra, uzvāra sīrupu, kurā uz
1 litru ūdens ir 340-680 g cukura. Sīrupu uzvāra un atdzesē. Ogas liek trauciņos. Pārlej ar sīrupu, tā lai ogas būtu nosegtas. Trauciņu nevajag pieliet līdz pašai malai, jo šķidrums sacietējot izplešas.
Sīrupā sasaldē arī plūmju, ābolu vai persiku pusītes. Uz 2 kg augļu ņem 1 litru ūdens un 120-170 g cukura. Augļus sīrupā nedaudz apvāra. Ar putu karoti liek plastmasas maisiņos vai trauciņos. Augļus un sīrupu atdzesē. Augļiem uzlej atdzisušo sīrupu. Ar mizu un kauliņiem sasaldētas veselas plūmes var izmantot džemu, sulu un ievārījumu gatavošanā.

Dārzeņi
Visus dārzeņus, izņemot garšaugus, noplaucē, lai to fermenti neizraisītu garšas un krāsas izmaiņas.
•    Pupiņām un cukurzirņiem novelk pākšu šķiedriņas.
•    Svaigas bietes rūpīgi notīra ar suku. Saknes nav jānogriež. Pēc applaucēšanas bietes nomizo.
•    Jaunos kartupeļus nokasa. Trauciņos liek vienāda lieluma kartupeļus, lai pēc atkausēšanas tie izvārītos vienā laikā.
•    Nātres, spinātus, lapu bietes un lapu kāpostu noskalo. Lapas atdala no kāta, applaucē un sasmalcina. Svaigas spinātu lapas var sasaldēt veselas.
•    Zupas dārzeņus un puravus sagriež sloksnītēs un samaisa.

Mazie padomi
Brūklenes, avenes, mellenes, lācenes, jāņogas un upenes notīra un apber ar cukuru. Ogas nav ieteicams skalot. Zemenes var sagriezt šķēlītēs un tad apbērt ar cukuru. Visas ogas var iecukurot veselas vai sagrieztas.

Dārzeņus plaucē 2-6 minūtes, ātri atdzesē un liek saldētavā. Lai saglabātos garša, krāsa un vitamīni, dārzeņus vajadzētu sasaldēt iespējami drīz pēc novākšanas. Var sasaldēt gatavus dārzeņu maisījumus zupām un sautējumiem.

Plūmju, ābolu, bumbieru vai persiku pusītes vāra cukura sīrupā. Augļus liek trauciņos, aplej ar atdzisušo sīrupu. Lai augļi nezaudētu krāsu, pa virsu var likt citronškēlītes.
Lapu dārzeņus, zirņus un pupiņas plaucē. Spinātus, nātres, lapu bietes un lapu kāpostus applaucē un sasmalcina. Nelielas zirņu pākstis sasaldē mazos trauciņos. Pētersīļus, dilles un maurlokus sagriež kastītēm atbilstošā garumā — kad tie ir sasaluši, tos viegli salauzīt mazītiņos gabaliņos.

Applaucēšana
1 kg dārzeņu 3-4 l ūdens
1 tējk. sāls uz litru ūdens
1. Puskilogramu dārzeņu liek verdošā sālsūdenī. Dažas minūtes plaucē. Applaucē arī atlikušos dārzeņus
2. Dārzeņus notecina. Atdzesē tekošā ūdenī, tādējādi saglabāsies krāsa, garša un vitamīni.

Sēnes
Tikko lasītas sēnes pirms sasaldēšanas applaucē vai uz pannas savāra savā sulā vai taukvielās. Sēnes var sasaldēt gan pa šķirnēm, gan sēņu maisījumos.
Sēnes notīra un noskalo. Vajadzības gadījumā izmērcē. Lielās sēnes sagriež gabalos. Sēnes, kuras pirms izmantošanas jāvāra, applaucē lielā ūdens daudzumā un notecina. Plaucēšanas ūdeni pēc tam nedrīkst izmantot pārtikā. Sēnes, kuras nav jāvāra, liek uz pannas un sautē savā sulā vai taukvielās. Taukvielas ik pa brīdim papildina, lai sēnes nepiedegtu. Šķidrumu vai nu iztvaicē, vai sasaldē kopā ar sēnēm. Sēnes atdzesē. Liek plastmasas maisiņos vai trauciņos.

Piens, siers, olas
Ja piena vai kefīra paka ir neatvērta, var sasaldēt arī pienu vai kefīru, tas saglabāsies
3 mēnešus. Atkausēto pienu pirms izmantošanas sakrata.
•    Sasaldētu krējumu var izmantot mērču un sautējumu gatavošanai. Lai to būtu vienkāršāk lietot, krējumu sasaldē nelielās devās.
•    Saldētu sieru atkausē istabas temperatūrā, lai tas nesadruptu. Rīvētu sieru saglabā porciju trauciņos. Var sasaldēt arī svaigos sierus.
•    Olas pirms sasaldēšanas viegli sakuļ. Olu dzeltenumus un baltumus var sasaldēt atsevišķi. Saldētas olas saglabājas sešus mēnešus.

Gaļa
Var sasaldēt gan cūkas, liellopa, jēra un medījuma galu, gan putnu gaļu.
•    Gaļai jāsasalst ātri, tādēļ gabaliem nevajadzētu būt lieliem. Jau 3-4 kg smags gaļas gabals sasalst pārāk lēni, un gaļā veidojas ledus kristāliņi, kas bojā gaļas šūnas. Pēc pagatavošanas šāda gaļa ir sausa un bezgaršīga.
•    No svaigas gaļas pēc iespējas izņem kaulus. Tie aizņem daudz vietas un var sabojāt iepakojuma materiālu.
•    Šķēlēs sagrieztu gaļu var sasaldēt uz paplātes. Starp šķēlītēm liek sviestpapīru vai foliju, lai no saldētavas vienmēr varētu izņemt tieši vajadzīgo gaļas daudzumu.
•    Maltā gaļa visātrāk sasals, ja to ieliks plastmasas maisiņā un saplacinās plakanu. Tā arī kūst ātrāk nekā vesels gaļas gabals. Vajadzības gadījumā saplacinātajā gaļas plāksnītē var ievilkt rūtiņas, lai vieglāk būtu atlauzt vajadzīgo gaļas daudzumu.
Sasaldēšanai piemēroti arī daudzi gaļas ēdieni — zupas, cepeši ar mērci un eskalopi. Ēdienu liek porciju traukos.


Zivis
Sasaldēt var gan jēlas, gan gatavas zivis. Treknas zivis saglabājas ilgi, ja tās sasaldētas ūdenī.
•    Zivi iztīra, vajadzības gadījumā notīra zvīņas, noņem galvas un spuras. Zivis var arī filēt. Svarīgi, lai zivju iepakojums nelaistu cauri gaisu, citādi zivis sakalst un sasmok.
•    Saldētu zivi var izmantot sasalušu vai daļēji atkausētu. Zivju ēdienus sasaldē, kad tie ir pilnīgi gatavi. Izņēmums ir ēdieni ar siera glazūru, ar sieru tos apcep tikai pēc atkausēšanas. Arī pastētes gatavo pēc atkausēšanas.


Maize
Var sasaldēt gan maizi, gan smalkmaizītes. Tā kā svaigā maizē ir ūdens, tā rūpīgi jāiepako, lai uzglabāšanas laikā maize nesakalstu. Produkti ar lielu tauku saturu (piemēram, smalkmaizītes), saglabājas ne ilgāk par 3 mēnešiem, savukārt parasta baltmaize būs garšīga arī pēc 6 mēnešiem.
•    Maizi sasaldē piemērotās devās. Grauzdēšanai paredzēto maizi sasaldē sašķēlētu.

Mazie padomi
Gaļas šķēles sasaldē folijā un arī starp šķēlēm liek foliju. Malto gaļu saplacina plāksnītē un sagriež rūtiņās. Tādējādi vienmēr varēs izmantot vajadzīgo gaļas daudzumu.
Treknu zivi sasaldē ūdenī. Zivi liek traukā, uzlej ūdeni un liek saldētavā. Kad ūdens sasalis ledū, visu "lāsteku" izņem no trauciņa un iepako saldējamā maisiņā.
Var sasaldēt izmīcītu, taču neraudzētu mīklu. No mīklas veido nelielas maizītes un sasaldē uz plāts. Sasalušo mīklu liek saldējamā maisiņā. Atkausē un cep 25 °C zemākā temperatūrā nekā parasti.

Ievārījumi
Ievārījumus var vārīt no gandrīz visām ogām. Ievārīšanas veids atkarīgs no ogu sulīguma. Ļoti gardi ir ievārījumi, kuros apvienotas dažādas ogas.
Tas ir svarīgi
•    Ja nav ievārījumu uzglabāšanai piemērotu telpu, ogas var sasaldēt un ievārījumus vārīt tieši pirms lietošanas.
•    Vislabāko ievārījumu iegūsiet no tikko lasītām un gandrīz gatavām ogām. Vārot ievārījumu no mīkstām un pārgatavām ogām, ieteicams lietot pektīnu.
•    No pavirši iztīrītām ogām labu ievārījumu neiegūt. Ievārījums var sarūgt vai appelēt.
•    Ievārījumā būs veselas ogas, ja vārīšanas laikā to nemaisīsiet, bet katliņu sakratīsiet.
•    No gatava ievārījuma jānoņem putas. Tajās ir netīrumi, kas var veicināt pelēšanu.
•    Ja lietojat konservantus, kas aizkavē rūgšanu un pelēšanu, piemēram, nātrija benzoātu un kālija sorbātu, tos jāņem apm. 1/4 —1/2 tējk. uz 1 kg ievārījuma. Lai nemazinātu to iedarbību, ievārījumu pēc tam vairs nedrīkst vārīt.
•    Izmantojiet stikla burkas, aizvākojot tās ar metāla vāciņiem.
•    Karstais ievārījums jālej tīrās, sakarsētās burkās.
•    Burkas tūlīt aizvāko.

Marmelādes
Kas gan var būt labāks par pēcpusdienas tēju ar grauzdētu baltmaizi, kas apziesta ar pašu gatavotu marmelādi! Neparastākas marmelādes var pasniegt arī kā ciemkukuļus.
Marmelades vārīšana
Marmelādi gatavo no ogām un augļiem, kuru sastāvā ir daudz pektīna un kuri ir skābeni, piemēram, no apelsīniem, citroniem, greipfrūtiem, jāņogām, upenēm, plūmēm un skābeniem āboliem. Ja izmantojat ogas, kurās ir maz pektīna, marmelādei jāpievieno pektīns vai kāda cita sarecinoša viela.
Pirms vārītām ogām vai augļiem pievieno cukuru, var pārbaudīt, vai biezeņa sastāvā ir pektīns. Samaisa 1-2 tējk. biezeņa un 1-2 tējk. degvīna. Pēc minūtes maisījumā izveidojas želejveida kunkuļi. Ja tādi neizveidojas, jāvāra vēl 5-10 minūtes un jāveic jauna pārbaude. Ja kunkuļi vēl aizvien neveidojas, biezenim jāpievieno kāds sarecināšanas līdzeklis, lai marmelāde būtu stingra.
Pēc cukura pievienošanas marmelādi nedrīkst ilgi vārīt. Citādi pektīns izgaro un marmelāde kļūst sīksta un tumša. Pilnīgi pietiks ar 10-15 minūtēm. Pārbauda marmelādes gatavību, kā norādīts lapas otrā pusē.

Sarecinašanas vielas
Pektīna daudzums dažādās ogās un augļos ir atšķirīgs. Visvairāk pektīna ir pazaļās vai nepārgatavojušās ogās. Ja ogas un augļi satur maz pektīna, tas jāpievieno, vārot marmelādi. Sarecināšanas vielas ir dažādas, to sastāvā ir pektīns vai citi recinātāji. Vienmēr jāievēro instrukcija uz iepakojuma.
Tīru pektīna pulveri gatavo no citrusaugļiem un to pārdod aptiekās. Pektīnu var izmantot, gan vārot marmelādes, gan lai padarītu stingrākus šķidrus ievārījumus.

 

IZLASI ARĪ:

Kas jāzina pelmeņu cienītājiem

Padomi ogu saldēšanai




0 Pievienot komentāru

Kategorijas