Kādas sajūtas tevi sagaida uzreiz pēc dzemdībām. Skaidro dūla

Dzēsts lietotājs

Ieprieks pirms piedalijos sievas dzemdibas tas ko domaju par dzemdibam bij ziedini. tikai tagad saprotu kas tas isti ir. pirmsdzemdibas sanaca ta ka nevis es mierinu sievinu bet sievina miernaja mani lai es tik loti neuztraucos, es atceros ka man teceja asaras un loti pardzivoju par sievas grutibam. iesaku viriesiem nepiedalities ne dzemdibas ne but kopa tanis pirmsdzemdibu stundas tas ir loti loti gruti!

Dzēsts lietotājs

Bet mirklis kad tev uzliek uz krūtīm,mazu,slaju kunkulīti ir vissforšākais!Kad piedzima pirmā meita ar traki intereseja redzēt kada vina izskatas! :*

Dzēsts lietotājs

Kaspar, bet vai tas ir godīgi šajās grūtībās sievieti atstāt vienu? Vai tad jūs to bērniņu neieņēmāt kopā..? kad viss skaisti un labi, tad esam kopā, kad uznāk grūtie brīži - "sorry, mīļā, man tas par smagu! piekāpšu, kad tas būs garām!" khm, laba loģika.

Dzēsts lietotājs

nu sajūta ir tāda kad tu itkā tiko būtu piedzimis

Dzēsts lietotājs

Kaspar- tev gruuti? :D paldies dievam beerni dzimst sievieteem nevis taadiem ņuņņām kaa tev :D tad pasaule izmirtu. a ko sievieteem neieteiksi arii nepiedaliities dzemdibaas, jo tas ir gruuti? uj, vinjaam jau laikam NAV IZVĒLES

Dzēsts lietotājs

Atceros savas dzemdības,par laimi bija vieglas,bet vīs arī nepiedalījās dzemdības,jo nevarēja izturēt kā mokos,bet visu pirmsdzemdību sāpju laikā bija līdzās un mierināja,pats interesantākais bija tas,kad man sākās pirmsdzemdību sāpes viņš smaidīja,jo zināja ka ilgi gaidītais nitikums ir klāt:) Patīkamas atmiņas par brīdi kad man piedzima meitiņa:)) (love)

Dzēsts lietotājs

mans draugs bija kopa ar mani kad bija sapes ,es vinam nelavu no sevis nekur iet..vienigi no dzemdibu zales izmuka jo nesaprata kas notiek jo vis notika parak atri..kad piedzima mana meitina uzlika men virsu uzreiz aizmirsu visu ta bija laimigaka diena mums abiem.to dienu nevar aizmirst

Dzēsts lietotājs

es uzskatu, ka mūsu dzemdības bija ļooti smagas. to apzinos tikai tagad. bet tajā mirklī gribēju vnk nomirt. jo izspiest vairāk kā 4 kg no sevis un ja tev nepārtraukti iet zvaigznītes gar acīm dēļ paaugstinātā spiediena...tas nav viegls darbs. un...spiedu meitiņu ārā 1,5 h....tas ir daudz par ilgu...viņa bija zila zila un bez elpas. bet viss beidzās labi. vīrs arī piedalījās dzemdībās...un tas bija kolosāli, jo kamēr man bija tikai kontrakcijas (kas es uzskatu bija pupu mizas saliidzinot ar spiešanu), mēs abi bijām pārsmējušies...gribējām spēlēt pat kārtis kamēr intervāls jau bija ik pēc2 min kontrakcija... bet teikšu kā ir. kamēr spiedu. esīsti neizjutu vīru. jā, viņš man palīdzēja, mani tuēja, teica,lai klausu vecmāti un lika pie lūpām glāzi ūdens. viņš centās no sirds. un kad mazā bija pilnīgi ārā, un mēs izdzirdējām klusus kunkstus...es redzējukā vīrs raud. un tas bija tik skaisti!!!viņs bija pirmais, kas paņēma viņu uz rokām, pēc tam aiznesa uz bērnuistabu... bet man..manās sāpēs...domāju,ka palīdzēt varēju vien pati. tā ir fizioloģija. te bija maz psiholoģijas, jo mazulis nebija viens no mazākajiem..un , lai ka runāju ar mazo, lai kā centos un domāju pozitīvi..to mazo rausi dabūja ārā brīnums. bet...zinu,ka viņš ir lepns.par to, ko redzēja, par meitu un mani. un otru mazuli grib pēc iespējas ātrāk.vienīgi...otru bērniņu dabiski dzemdēt atsakos. esmu pret dabiskām dzemdībām, ja dzimst lieli bērniņi. bet nu..redziet..āsri bija iedomājušies,ka mans vēders nemaz neizskatās tik liels, ka mans mazais būs virs 4 kg..un to, ka man ir diabēts ar īsti neņēma vēra. saku paldies Dievam,ka ar meitu viss ir kārtībā un navdzemdību traumas.
1 2 3

Saistītie raksti

Kategorijas