Nemēri kamieli ar savu mērauklu!

 17. augusts 2009 17:00 Emuāri  skatījumi: 4572

Tas bija tik satraucoši — Rakšu saimnieks svelmainajā pirmdienas dienvidū piezvanīja un teica: sveiks, krusttēv, lido šurp — tavs krustbērns beidzot ir piedzimis!



Foto no personīgā arhīva


Kamielēns, kura nākšanu pasaulē gaidījām jau kopš Jāņiem (kamieļiem grūtniecība ilgstot NO 13 LĪDZ 15 mēnešiem!), beidzot bija piedzimis. Visi par to bija sajūsmā. Visi, izņemot, kā likās, — kamielēna mammu Fatimu, kas uz zālē mierīgi guļošo bērnu rūca un ik pa laikam mēģināja satvert ar zobiem bērna galvu vai iekost mugurā. Tika nolemts bērnu no mātes pirmajā diennaktī pasargāt, pienu atslaukt un iebarot no pudelītes. Tas izdevās, un kādu brīdi sākotnējais satraukums norima. Tomēr problēma palika — ja nu bērns tā būs jābaro visu nākamo gadu?
Un — nākamajā dienā mamma bērnu pieņēma.
 
Iepriekšējie Fatimas saimnieki Vācijā ieteica nogaidīt. Un tad, ja nekas cits nelīdzētu, uzmaukt mammai galvā maisu un kārtīgi noslānīt — lai kļūst rāmāka un bērnu varētu piedabūt pie pupiem. Reizēm kamieļiem tā esot — bez saimnieka autoritātes atjaunošanas neko nevarot panākt... Rakšu ļaudis tomēr nolēma meklēt citus risinājumus. Un — nākamajā dienā mamma bērnu pieņēma. Turklāt mēs ievērojām, ka tā „košana” atkārtojas periodiski — ik pēc pāris stundām. Izrādījās, ka jaunā māmiņa, kā nu mācējusi, vienkārši centusies piedabūt guļošo bērnu piecelties, lai viņš varētu paēst....



Autors:
Valdis Melderis
,
Radio Skonto
programmu direktors, raidījuma Mans Mazais vadītājs un trīs meitu tēvs



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk