Izaicinājuma spēlēs iesaistās tīņi ar vājām sociālām prasmēm un nespēju apliecināties

Aprunājoties ar savu 13 gadus veco meitu, kuras aktīvā komunikācija notiek viedtelefonā, uzzinu, ka par šo tēmu aktīvi diskutē arī paši jaunieši. “Bet mēs jau neesam tik stulbi, lai ticētu, ka neizdarot to, ko liek, nogalinās vecākus.”  Re kā, izrādās, ka arī šādi nosacījumi ir izskanējuši spēļu sakarībā!

Klīniskā psiholoģe Sabīne Vilciņa, kas ir pētījusi arī sociālo tīklu izmantošanas ieradumus tīņiem un jauniešiem, stāsta, ka bērnu vidū visas idejas izplatās zibenīgi, tieši izmantojot vecāku acij nepieejamos Snapchat un Watsapp programmas.  “Pēc teorijas skaitās, ka tehnoloģija ir izplatījusies sabiedrībā, ja to izmanto vismaz 50 miljoniem lietotāju. Televīzijai un radio to sasniedza 50 gadu laikā, vēl pavisam nesen tik ļoti populārā spēlē Pomekon GO šo skaitli sasniedza 19 dienās. Viena, divas nedēļas un mūs var sasniegt kāda nupat radusies spēle. Šis brīdis nav “uzķerams” un kontrolējams. Vienīgais veids, kā vecāki var pasargāt savus bērnus no bīstamām situācijām, ir savlaicīgi un pārdomāti veidojot uzticības pilnas attiecības”.  

• Nesāciet moralizēt, tiklīdz dzirdat, par kādu no izaicinājuma spēlēm. Iespējams, ka vecākiem tas ir šokējoši, bet teikums “Nu bet tu tā nedari!” pusaudzi sarunai neatvērs. Viņš tikai secinās, ka jums nevar uzticēties. 
   
• Ja uzreiz bērnu neizdodas atvērt sarunai,  parunājiet vismaz par spēlēm, ko viņš spēlē telefonā vai datorā. Iespējams, ka tas liks viņam sajusties drošāk un tālāk izdosies izveidot atklātu sarunu par būtiskākām lietām.
   
• Svarīgi ir izglītot. Ja bērns kaut kur redz aizdomīgus, nesaprotamus linkus, aicinājumus, idejas, ja ir aizdomas, ka viņa klasesbiedriem kaut kas nav kārtībā, tad viņam vajadzētu par to ziņot kādam pieaugušajam. Vislabāk, protams, ja tie būtu vecāki. Vecākiem ir jābūt aktīvajiem moderatoriem, kas iespēju robežās seko tam, ko bērs dara tehnoloģiju vidē. 
   
• Pusaudzim ir svarīgi parādīt citiem vienaudžiem, ka viņš ir labāks, ka spēj to, ko citi. Visiem tīņiem piemīt sacensību gars. Svarīgi ir tas, kā šī vēlme sevi pierādīt izpaužas.  “Droši vien arī agrāk, kad nebija interneta un viedtālruņu, tīņi pieņēma izaicinājumus, kāpa augstās jaunbūvēs vai uz deviņstāvu māju jumta, tikai nebija tehnoloģiju, lai par to informētu pārējos. Tagad viedtelefoni ļauj parādīt citiem, ko nu katrs spēj. Vide ir pieejamāka visiem,” tā  psiholoģe. 
   
• Tie bērni, kas uz šādām spēlēm parakstās, parasti ir ar vājākām sociālajām prasmēm. Viņi neprot pateikt “Nē”, lai nezaudētu statusi citu acīs. Pašapzinīgāks tīnis, kam ir sasniegumi - sportā, dejās, hobijos, var izcelties ar citām prasmēm. Ir bērni, kuriem šādas vides un prasmju nav, viņi cenšas iekļauties tajā vidē, kura viņus pieņem, pat ja tie ir šādi dzīvību apdraudoši izaicinājumi.
   
• Tieši 10 – 15 gados veidojas prasme pateikt nē, pārvērst muļķīgu izaicinājumu par joku, aiziet no situācijas, kurā nevajadzētu iesaistīties. 
   
• Radiet mājās vidi, kurā pusaudzis jūtas līdzīgi kā savā draugu kompānijā. Jokojiet, smejaties, sarunājaties, tiklīdz viņš ir gatavs komunikācijai. Aizliegt vai izsekot bēra aktivitātes virtuālajā vidē ir gandrīz vai neiespējami, tāpēc vienīgais veids, kā tiešām pasargāt savus bērnus no destruktīvām aktivitātēm, ir beidzot viņus pa īstam sadzirdēt. 
   

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga vērš uzmanību tam, ka, lai arī atsevišķi uzdevumi šajās spēlēs var nebūt dzīvībai bīstami, taču fakts kā tāds, ka bērni šādās grupās organizējas, ir jāņem vērā. I. Kronberga arī min dažus iespējamos iemeslus, kādēļ bērni šādās interešu grupās iesaistās, proti, ja bērnam ir nesadalīts, nesastrukturizēts brīvais laiks, ja nav vienotu ierīču lietošanas noteikumu ģimenē, vai arī, ja bērniem ģimenē ir kādas problēmas, kas kādu laiku nav risinātas. 

Līga Brūvere, portāla mammamuntetiem.lv redaktore

Lasi arī: 
Policija mierina: nav pierādījumu, ka Latvijā kāds bērnus mudinātu izdarīt pašnāvības
Modē jauniešiem nāk veselību postošs "sāls un ledus izaicinājums"