Apgūstam pirtī karsēšanās mākslu. Pamatu pamati pirtīs gājējiem

 13. augusts 2009 13:05 Raksts  skatījumi: 19028

Karsēšanās pirtī dod iespēju gluži kā sīpolam atbrīvoties no vecajām miziņām, kļūt aizvien stiprākam un izturīgākam.



Foto: Shutterstock.com

Lai karsēšanās laikā mēs nepiedegtu kā dārzeņi, jāievēro divi likumi: pirmais – mērenība, otrais – jānokāpj no lāviņas tad, kad vēl mazliet gribas uz tās pakarsēties.


Pirtī var iet jebkurā vecumā – bērni, viņu vecāki, vecvecāki un pat vecvecvecāki. Ja cilvēks visu mūžu reizi nedēļā gājis pirtī, tad arī 98 gadu vecumā viņa veselībai tā ir vajadzīga. Tomēr, lai pirts procedūras varētu baudīt, organisms un sirds jātrenē regulāri.

 

Kāpēc mums to vajag

Pirts ir lielisks treniņš sirdij, jo karsēšanās rada tai lielu slodzi, paātrina sirdspukstus, paaugstinās asinsspiediens un kā pie fiziskas slodzes paātrinās asinsrite.

Otrs iemesls, kādēļ pirts ir vajadzīga – ne tikai čūskām un ķirzaciņām, arī cilvēkiem ik pa laikam ir jānomet vecā ādā jeb atmirušie audi, tos vienkārši noberžot nost. Tā kā karstajā gaisā ādas poras atveras, mirušie audi vieglāk noārdās un cilvēks pēc pirts patiesi var justies, ja ne kā no jauna piedzimis, tad jaunāks noteikti.

 

Ne tikai čūskām un ķirzaciņām, arī cilvēkiem ik pa laikam ir jānomet vecā ādā jeb atmirušie audi, tos vienkārši noberžot nost.

 

 

Ir izpētīts, ka infrasarkano staru pirtī ķermeņa temperatūra jau pēc pusstundas paaugstinās vidēji par diviem grādiem. Cilvēka sajūtas ir līdzīgas tām, kādas ir saaukstējoties vai saslimstot ar kādu akūtu infekciju. Kad ķermeņa temperatūra ir 38 grādi, organisms aizsardzības nolūkos izdala vairāk leikocītu, kas ķer vīrusus, izšķīdina tos un izvada no organisma. Tā kā pirtī mēs nonākam veseli, tad paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā organisms no infekcijām vai baciļiem atbrīvojas profilakses nolūkos, un tādējādi cilvēka imūnsistēma tiek stiprināta. Iespējams, ka, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, limfocīti atrod un iznīcina audzēja šūnas.

 

 

Ir uzskats, ka vislabākais pirts gars ir “melnā pirtiņā”, kad pirtiņas vidū ir akmens kaudze, zem kuras kurina uguni, un dūmi iet ārā pa durtiņām un lodziņu. Šāda pirts ir bez skursteņa. Dūmi ir ļoti dezinficējoši, jo faktiski gaiss ir sterilāks nekā operāciju zālē. Somu zinātnieki ir izpētījuši, ka, ja operāciju zālē ir pieļaujami 500 mikrobi uz kubikmetru, bet ar bērzu slotu dzenātā pirts gaisā ir kādi 400 mikrobi. Tādēļ senos laikos pirtī sievas laida pasaulē bērnus un slimnieki ārstējās.

 

 

Karsēties, bet neapdedzināties!

Sausā un slapjā pirtī vistīkamākā gaisa temperatūra ir atšķirīga. Sausajā pirtī, ko saucam par saunu, temperatūrai jābūt 80–90 grādiem un termometra stabiņā sārtā svītriņa nedrīkstētu pārsniegt 95. Ja uz lāviņas noliktā ūdens traukā olas sākt vārīties, cilvēks ātri var iegūt apdegumus. Ļoti karstā gaisā ir arī risks apdedzināt deguna vai mutes gļotādas receptorus, iespējami bronhu gļotādas bojājumi, kas veicina audzēju šūnu veidošanos. Ļoti nepareizi ir aiziet uz somu pirti un 120 grādu temperatūrā spēlēt kārtis.

Tvaika jeb turku pirtī, kas atgādina lielu tējkannu, kura vārās un no kuras visu laiku nāk tvaiki, milzīgā mitruma dēļ optimālā temperatūra ir aptuveni 50 grādi. Šādā pirtī labi tiek mitrināta un attīrīta āda.

 

Kad ķermeņa temperatūra ir 38 grādi, organisms aizsardzības nolūkos izdala vairāk leikocītu, kas ķer vīrusus.

Slapjajā pirtī gaisa temperatūra ir samērojama ar mitruma blīvumu. Jo mazāks mitruma saturs, jo temperatūra varētu būt augstāka, piemēram, 80–85 grādi. Ja mitrums ir lielāks, karsēšanās sagādās baudu, ja temperatūra būs ap 60 grādiem. Latviešu tradicionālajā pirtī karstumam jābūt 60–70 grādus lielam. Daudzi dod priekšroku slapjajai pirtij, jo tajā ir daudz plašākas iespējas ar slotiņām, pirts garu, masāžām, medus masku vai kafijas biezumu skurbi palielināt baudu. Ja pirtiņā cilvēki iet ar mērķi kārtīgi nomazgāties, liekot lietā šampūnus un ziepes, pietiks, ja temperatūra būs ap 30 grādiem, un pirtiņas priekštelpā, kur līdzās dvielim nolikts tīrs krekls, visjaukāk, ja nav karstāks par 20 grādiem.

Cik ilgi karsēties pirtiņā un cik bieži no tās izskriet ārā atvēsināties – tas jāizšķir katram pašam. Jo zemāka temperatūra, jo ilgāku laiku var gulēt uz lāviņas, jo mazāk jāvirina pirts durtiņas. Ja patīk augsta temperatūra, tad uz lāviņas jāpavada īsāks laiks un jāatgriežas krietni vairāk. Vislabāk, ja cilvēks vienā vakarā pirtiņā ieiet no trim līdz piecām reizēm.

 

 

Guli un baudi!

Vislabāk karsēties un pērties guļus, jo tad viss ķermenis sasilst vienmērīgi. Sēdus stāvoklī starpība starp kāju un galvas temperatūru var būt 20 un pat vairāk grādu. Taču tieši galva ir jāsargā, jo kājas tik viegli nevar pārkarsēt, kamēr galvu – pat ļoti viegli. Neuzliekot galvā cepuri, var iedzīvoties ne tikai sliktā pašsajūtā, bet arī reiboņos līdz pat samaņas zaudēšanai vai vemšanai. Pārlieku lielas karstuma slodzes ietekmē ir iespējami arī smadzeņu bojājumi. Tādēļ visiem pirtī gājējiem jāievēro galvenais pirts bauslis, kas skan šādi – tev jānokāpj no lāvas, kamēr vēl gribas uz tās sēdēt, jo, kad negribas, tad karsēšanās ir bijis par daudz. Sacensības pirtī ir nevajadzīga lieta, tās noder tikai un vienīgi veselības bojāšanai.

Vēl viens iemesls, kādēļ uz lāviņas būtu nevis jāsēž, bet jāatguļas – šādā pozā cilvēks var pilnībā atslābināt visus muskuļus, kamēr sēžot tomēr ir muskuļu grupas, kuras ir saspringtas, bet karsēšanās pirtī ir jābauda.

 

 

No karsta – aukstā

Kas sagādā vēl lielāku baudu par karsēšanos? Skrējiens plikiņam līdz ezeram vai upītei, un – plunkš – dzestrajā ūdenī iekšā. Tikpat labi prieku var gūt, ar lielu blīkšķi un uzvarošu kliedzienu ielecot aukstā baseinā vai atvēsinoties zem aukstas dušas. Daži pat izmēģinājuši temperatūras svārstības aptuveni 100 grādu amplitūdā, kad uz lāviņas ir 80 grādu, bet laukā, sniega kupenā – 20 grādu. Straujā temperatūras maiņa trenē cilvēka termoregulācijas mehānismus un samazina saaukstēšanās riskus, dod impulsu visiem iekšējiem orgāniem un ir labs stimuls ādas elastības palielināšanai.

Tomēr, lai gan šādi kontrasti ir ļoti veselīgi, pie tiem jāpierod pamazām. Pirtī asinsvadi siltuma ietekmē paplašinās un asinsspiediens krītas. Brīdī, kad cilvēks iekrīt aukstajā āliņģī, viņa asinsvadi sašaurinās, spiediens strauji palielinās, un tas ir pamatīgs trieciens sirdij un asinsvadiem. Nesagatavots cilvēks vai tie, kuriem bieži ir paaugstināts asinsspiediens, šādi var viegli iedzīvoties infarktā vai insultā. Arī pilnīgi veselam cilvēkam sevi pie kontrasta procedūrām ir pamazām jāpieradina.

Ja operāciju zālē ir pieļaujami 500 mikrobi uz kubikmetru, tad ar bērzu slotu dzenātā pirts gaisā ir kādi 400 mikrobi.

 

Kāpēc pirts nav vientulībai?

Mēs jau zinām divus pirtsmācības likuma pantus, no kuriem viens ir par mērenību, otrs – par spēju laikus pamest lāviņu. Trešais likums pants vēsta, ka pirtī cilvēks nedrīkst iet viens pats. Lai cik stiprs viņš arī būtu, jāatceras – ir zināmi gadījumi, kad pirtiņas baudītājs tā arī palicis uz lāviņas. Tā kā karsēties vai pērties vienmēr jāiet vismaz divatā.

Paradumu vīriešiem un sievietēm pirtī iet atsevišķi pie mums ieviesa kristietība. Pirms tam visa saime gāja kopā mazgāties. Un ne tikai mazgāties, bet arī dziedināties un psiholoģiski atskurbt. Kad visas emocijas, kas pa nedēļu sakrājušās, vīrs ar slotu izliek uz sievas muguras, sieva – uz vīra muguras, bet pēc tam abi kopā ar mīkstu slotiņu nosukā bērnus par visiem viņu grēkiem, tad visi ir emocionāli atpūtušies un var sestdienas vakarā uzvilkt baltus kreklus un paēst vakariņas.

 

 

Bez slotiņas neiztikt

Karstajā gaisā no slotiņu lapām sāk iztvaikot ēteriskās eļļas, kas ir ļoti dziednieciskas, ar spēcīgu iedarbību uz cilvēku. Kā uzlejot karstu ūdeni liepziedu tējai, tajā atraisās visas bioloģiski aktīvās vielas, tā pirtī tās atbrīvojas slotiņā.

Svaigi sietas slotiņas uzreiz ir gatavas lietošanai, taču sausās slotiņas pirms pēršanās vienmēr jāatlaidina aukstā ūdenī. Ja pirtiņā sāks vicināt sausas slotiņas, to lapiņas vienkārši sadrups. Lai karstajā gaisā slotiņas visu labo enerģiju atdotu cilvēkam, sausas slotiņas pirms pirts jāatlaidina aukstā ūdenī. Karstā ūdenī tas notiek momentā, bet slotiņa paliek tukša. Aukstā ūdenī slotiņa kļūst mīksta, vienlaikus saglabājot visas labās vielas.

Straujā temperatūras maiņa trenē cilvēka termoregulācijas mehānismus un samazina saaukstēšanās riskus.

Pirts nav ieteicama, ja ir

  • sirds, nieru vai aknu mazspēja;
  • elpceļu patoloģijas, hronisks bronhīts, elpošanas orgānu mazspēja;
  • ļaundabīgs audzējs, jo paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā tā šūnas var sākt strauji vairoties;
  • leikēmija;
  • ātri augošs labdabīgais audzējs;
  • kaheksija jeb liels svara zudums;
  • ekzēma – akūts vai hronisks neinfekciozs ādas iekaisums.
  • Grūtniecības laikā pirtī nav aizliegts iet. Ja sieviete ieradusi karsēties uz lāviņas, arī gaidot bērniņu to var turpināt darīt. Tomēr topošajai māmiņai uzmanīgi jāseko savai pašsajūtai un bērna kustībām, lai nepieļautu, ka viņam sāk trūkt skābekļa.

 

Bērns pirtī

Zīdaiņus un mazuļus nav ieteicams vest pirtī – viņu āda ir pārāk maiga, plāna un daudz jutīgāka nekā pieaugušo āda, tādēļ iespējami ādas apdegumi.

Bērni pirts procedūras var sākt ar ūdens bļodu pirts priekštelpā un patīkamu laika pavadīšanu – šļakstīšanos un spēlēšanos, kamēr vecāki karsējas.

Pirts karsēšanos uz apakšējās lāviņas var sākt aptuveni piecu gadu vecumā, ja pirtī ir neliela temperatūra un ja neviens viņu nespiež ilgi karsēties. Bērni paši jūt, kad viņiem jāiet ārā. Ja bērni grib skriet ārā, viņiem jāļauj tas darīt.

 

Ar kāda koka malku kurināt pirti

Izmantojot dažādus malkas veidus, var iegūt atšķirīgus pirts garus. Katram kokam ir noteiktas vibrācijas un noteikts frekvenču lielums. Sadegot tas atbrīvo savu enerģiju.

Bērzs ir klasiska pirts malka, jo dod dzīvespriecīgi uzmundrinošu enerģiju.

Alksnis tiek uzskatīts par ģimenes saišu stiprinātāju, tādēļ gadījumā, ja pirtiņā iet visa ģimene, kurināsanai var izmantot alkšņa malku.

Kļava sniedz līdzsvaru un palīdz karjeras veidošanā.

Priede tiek uzskatīta par saules enerģijas nesēju, tā veicina visus dziednieciskos procesus.

Īstai sieviešu pirtiņai ļoti noderētu vītola malka, jo vītols ir sieviešu maģijas koks.

Apse atbrīvo cilvēku no negatīvām emocijām. Daudzi cilvēki beidz pirti kurināt ar apses malku, jo tai ir liesa liesma, un, ja uz akmeņiem ir sodrēji, tad tie tiek likvidēti un akmeņi atkal kļūst glīti un tīri.

 

 

Autore: Gunita Nagle, žurnāls VESELĪBA

Konsultējuši: fizikālās medicīnas ārsts, RSU asociētais profesors Ints Zedlers un biedrības Latvijas pirts savienība valdes loceklis, sertificēts dziednieks Ziedonis Kārkliņš
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Veselība.
 www.veseliba.lv



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk