Tautiets deva simtu mārku par vaiņaga redzēšanu

 15. jūlijs 2009 15:00 Dzejolis  skatījumi: 3543

Ai, vecie bāleliņi,
Man naudiņas aizdodiet:
Rīgā mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.



Foto: Mihails Jazvinskis


Ar Dieviņu, bāleliņi,
Nu bijāt vīlušies:
Saņēmuši vara naudu
Pretī rudzu malējiņu.

Atdar' maku, tautu dēls,
Aizmaksā šūpotājas:
Trīs gadiņus sašūpoja,
Trīs simts baltus dālderīšus.

Brāļi sauca līkaupiņus,
Ko tie pirka, ko izdeva?
Izdevuši sav' māsiņu,
Nopirkuši tautu meitu.

Devu naudu, nežēloju,
I par mazu malējiņu:
Ne naudiņa dzirnus velk,
Velk mazā malējiņa.

Kā, māsiņa, tevi pirka
Šiliņiem, vērdiņiem!
Mani pirka pērnruden
Veseliem dālderiem.


Ko tie tēva suņi rēja,
Uz kupaču tupēdami?
Nāk no Rīgas precinieki,
Siekiem naudu mērīdami.

Kur bij man lūku plēst,
Maza liepu atvasīte;
Kur bij man naudu dot,
Maza tautu dzeltenīte.

Luste, prieki tautiešam,
Kad es augu sīka, maza:
Lēti pirka no māmiņas
Viegli cēla kumeļā.

Mārku dota līgaviņa
Ne uguni neiepūte.
Kam, brāliņ, mārku devi,
Kam svīdēji kumeliņu?

Mazs bērziņis, sīki zari,
Būs man kuplu slotu griezt?
Maza tautu zeltainīte,
Būs man lielu naudu dot?

Met, tautieti, pagalmā
Divi zelta gabaliņi,
Lai netrūka māmiņai
Mūžam jaunas malējiņas.

Nāca, nāca tautu meita,
Bet nenāca nevedama;
Lika nesta rupju naudu,
Sviedrēt savu kumeliņu.

Nenākat, sveši ļaudis,
Tukšajām kabatām;
Ja būs tukšas kabatiņas,
Mēs māsiņas nedosim.

Pate nāca gaisumiņa,
Ne pirkama, ne vedama;
Bāliņam līgaviņa,
Tā pirkama, tā vedama.

Šļāc, brāliņ, tautu naudu
Par galdiņa galiņu;
Lai iet māsa druviņēi
Jale šādu vakariņu.

Šovakaru meitu māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Tu meitiņu pārdevuse.

Šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī,
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpulīti.

Steidzies, mana māmuliņa,
Ar valodu istabā,
Jau tautiņas naudu skaita
Pāri manu augumiņu.

Tautas šķelmis naudu skaita
Par māsiņas augumiņu;
Ka tas šķelmis neieskaita
Kādu alvas gabaliņu!

Tautiets deva simtu mārku
Par vaiņaga redzēšanu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādīš' pašu valkātāju.

Tautiets lūdza raudādams,
Viltus nauda saujiņā.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu lapu ceļu klāja;
Klāj, tautieti, mātei galdu
Ar baltiem dālderiem.

Tautu dēls lielījās
Par manim naudu dot.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu.

Tautu dēls māmiņai
Trīs grašiņus vien iedeva.
Tas nebija aizmaksāts,
Vienas naktes šūpojums.

Trīs gadiņi kalpu gāju,
Trīs vērdiņi nopelnīju.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk