Artūrs Šulcs: Lai iemīlētos, ir jābūt gatavībai. Un iemīlēšanās mazliet sāp…

 15. maijs 2018 7:00 Raksts  skatījumi: 1618

Apskurbis, noreibis, apdullis – tā mēdz raksturot iemīlējušos cilvēkus, kuri tiecas viens pēc otra tik ļoti, it kā pasaulē nekā cita vairs nebūtu. Pārīši apskaujas parkos, skūpstās trolejbusos un kinoteātros, mīlējas automašīnās. Seksologs Artūrs Šulcs priecājas par ļaudīm, kuri viens otru atrod un ļaujas šīm spēcīgajām izjūtām. Tām tuvas viņš pats atrod, dejojot tango.



Foto: Shutterstock.com

Iemīlēšanās vienmēr ir arī nedaudz smeldzīga – pat tad, ja tā ir abpusēja.


 

Kāpēc tieši pavasarī redz tik daudz mīlas pārīšu?
Lielā mērā mūsu izjūtas un emocijas nosaka hormoni, tomēr būtisks ir arī cikliskums. Cilvēka organismā un pasaulē vispār konstatēti apmēram 300 dažādi cikli, no kuriem apzināmies vien daļu, piemēram, sievietes izjūt mēnešreižu cikla ietekmi, ikviens cilvēks – dzīves ciklus, bērnību, jaunību, briedumu utt. Ir arī gada cikli, un tie visi ietekmē seksualitāti un iemīlēšanos. Ikviens kaut ko vairāk tiecas izjust, kad arī dabā notiek pārmaiņas. Iestājoties pavasarim, kad viss zied un plaukst, pamostamies arī mēs.

Senatnē priestera, raganas, zintnieka, dziednieka funkcija bija pavasarī dzīt cilvēku ārā no siltās migas, rosināt meklēt partneri, mīlēties, priecāties vai atjaunot attiecības ar to, kurš jau ir blakus. Šodien tas būtu jādara seksologam, psihologam vai kādam sabiedrības vadītājam. Savstarpējā saskare mudina dzīvot, nevis aiziet bojā, iegult depresijā un nīgrumā.


Vieni iemīlas viegli, ātri un bieži, citi – vien reizi vai pāris reižu mūžā. Kāpēc tā?
Ja visi būtu vienādi, nebūtu interesanti! Viens iemesls ir psiholoģiskās īpatnības, bet otrs jautājums ir par ļaušanos. Vai ļaujamies, lai notiktu kaut vai tā viena reize mūžā, un kad – jaunībā, briedumā vai sirmā vecumā?
 

Iemīlēšanās vairāk saistās ar pēkšņumu, to, ka tā atnāk negaidīti, nevis ar iespēju to ieslēgt, jo nu ir īstais brīdis, kad tai ļauties!

Ir jābūt gatavībai. Tāpat kā bērni, kad piektdienas pēcpusdienā beidzas stundas, ir gatavi piedzīvojumiem. Viņiem ir pilnīgi vienalga, vai viņi ies pa labi vai pa kreisi, kopā ar tiem vai citiem, bet priekšā ir piedzīvojumi!

Mēs, pieaugušie, esam pazaudējuši bērna rotaļāšanās prieku, atvērtību jautrībai, piedzīvojumam, kaut kam interesantam. Tad jau redzēs, kas būs! Ja kāds ir vientuļš, uz ballīti var doties ar atvērtību piedzīvojumam. Būs iespēja – padejošu, būs iespēja – kaut ko sajutīšu, varbūt iemīlēšos. Kaut kas notiks! Nevis aiziet ar uzstādījumu – man jau nekas nespīd, nav paredzēts. Nē! Esmu atvērts tam, kas ar mani var notikt, un tas būs kaut kas interesants un labs. Ļauties pozitīvajam.

Ja esi viens, neprecēts, tad jau var ļauties!
Iemīlēties var arī jau aizņemts cilvēks, un tas nav nekas traks. Protams, iemīlēšanās lielākoties ir saistīta ar kādu konkrētu cilvēku, bet galvenais ir šī pacilātības, ballītes sajūta.

 

Iemīlēties var arī jau aizņemts cilvēks, un tas nav nekas traks. Protams, iemīlēšanās lielākoties ir saistīta ar kādu konkrētu cilvēku, bet galvenais ir šī pacilātības, ballītes sajūta.

 

Es pats nu jau dažus gadus dejoju tango, kas ir sociālā deja. Tango pasākumi ir gan lokāli, gan starptautiski, lielās pilsētās – arī Rīgā, Jūrmalā, Viļņā notiek tango maratoni – lielās ballītes. Tās var ilgt, teiksim, no ceturtdienas vakara līdz pirmdienas vakaram. Ceturtdienas vakarā sāk un beidz divos naktī. Nākamajā dienā vienos dienā sāk un dejo līdz astoņiem vakarā. Tad neliels pārtraukums, kurā paguļam, paēdam, pamasējam kājas, ja vajag, un atkal nākam kopā un dejojam. Un tā – reizes četras piecas gadā, kad sabrauc no 30 valstīm 200 – 300 cilvēku. Tur valda liela atvērtība un ir iespējams piedzīvot iemīlēšanās sajūtu.

 

To arī grasījos jautāt, kāpēc iemīlēšanās ir salda un sāpīga vienlaikus un gribas gan smieties, gan raudāt.
Grūti pateikt, vai tās ir ilgas vai bailes, ka mīlestību neizdosies saglabāt. Priekšā grūtas izvēles.

Bet šī sāpe ir patīkama! Daudz runājam par emocionālo pusi, bet vilina arī fiziskais, kurā ir gan daudz maiguma, gan arī sāpju elementi. Dzimumdzīves uzsākšana sievietei ir sāpīga, vīrietim arī – ja sēklas saitīte nav izstaipīta, tad mīlēšanās uzsākšana ir sāpīga un tāda var būt gadiem. Arī parasts mīlas akts nejauši var iznākt sāpīgs, gadās nobrāzumi, kāds kādam drusku iekož. Vīrietim arī ļoti sāp, ja viņš ir uzbudināts, bet nevar pamīlēties, jo varbūt sieviete vēl nav tam gatava. Oliņas sāp, jāstaigā ieplestām kājām! Katram dzimumam ir sava veida mīlestības sāpes, sievietēm vēl pēc tam jāiznēsā bērns un jādzemdē.
 

Vai iemīlēšanās neizbēgams nobeigums ir sekss?
Drīzāk tas ir nenovēršams turpinājums. Agrāk vai vēlāk cilvēki viens otru sajūt, ieelpo viens otra smaržu, iekāro, un viss notiek. Un kaisles virsuzdevums nebūt nav uzreiz radīt bērnus. Ja runājam medicīniskās kategorijās, tā ir potēšana pret nīgrumu. Ja kaut vienu reizi ir justs, kas ir mīlestība, tad šo sajūtu vairs nevar atņemt. Esi iesvētīts kaislē un mīlestībā un izpotēts pret kļūšanu par nīgru veci vai veceni. Zini, ka tas varbūt nebūs mūža garumā – šādas garantijas neviens nevar iedot. Mīlestību arī nevar ielikt burciņā un noglabāt ziemai. Tā ir gaistoša substance, jo lidināties virs zemes ilgstoši nav iespējams. Bet šai sajūtai var ļauties, kad tā ir klāt!

Nevar teikt, ka es būtu atradis kādu universālu formulu, bet dejojot iespējams baudīt ko ļoti tuvu iemīlēšanās sajūtai. Dejojot ķermeņi saskaras, bet katrai dejai katrā ziņā nav jābeidzas ar dzimumaktu tumšā stūrī. Sieviete ar deju var gūt pat orgasmam tuvas izjūtas, it īpaši salsas deju sistēmā, kurā ietilpst salsa, kizomba un bačata, kā arī Argentīnas tango ciešā apskāvienā. Ja tās ieliktu augstskolu programmu obligātajā daļā pēdējā kursā, demogrāfiskā situācija mūsu valstī radikāli uzlabotos!
 

Ir priekšstats, ka tango vispār nav iespējams dejot ar partneri, kurš nav tuvs.
Drīzāk dejojot var saprast, vai vispār vēlies, lai viņš kļūtu tuvs. Otru var sajust, apostīt, novērtēt, kā viņš vada – grūsta, stumda vai navigē, ar ķermeni pavēsta signālus, uz kuru pusi kustēties. Ar sociālo dejošanu var otram pavēstīt, kāds cilvēks esi, smalki jūtošs vai ne visai. Tas satvēriens, kā vīrietis aptver sievietes muguru, būtībā ir tas pats, kā viņš apiesies ar viņas klēpi. Arī sieviete dejā vīrietim bez vārdiem var ļoti daudz pateikt.

Tāpēc man ir sāpe par to, ka valstiskā līmenī sociālā dejošana un sociālā dziedāšana ir izstumta. Mums ir lielie svētki reizi piecos gados, kas ir kā izrāde. Procesā piedalās tikai tie, kas tur nonākuši pēc atsijāšanas – ja neesi labākais, tad nemaz nevari to darīt. Visus saliek pēc auguma, bet vajadzētu būt tā, ka kopā dejo gan īsais, gan garais, gan resnais, gan tievais! Tā ir īstā integrācija.
 

Saka jau arī, ka nav šķēršļu, lai iemīlētos – ne garums, ne resnums, ne vecums.
Man ir kāda kliente vecumā pāri 70. Reiz viņa atnāk tādā gaisīgā kleitā, cepurē ar plīvuru un interesējas par prezervatīvu lietošanu, jo viņai drīz atbrauks draugs no Amerikas un gribēs anālo seksu. Viņa zina, ka tā var dabūt AIDS, tāpēc vēlas izsargāties. Tad nu šī dāma interesējas par izsargāšanos, par higiēnas jautājumiem – īsi sakot, grib sagatavoties.

Tas ir mīts, ka cilvēki lielos gados ir aseksuāli. Viņi ar seksu nodarbojas tāpat un vēl vairāk, jo viņiem vairs nav jābaidās no nevēlamas grūtniecības. Un tad skaidri zina, ko grib un ko negrib, kas patīk un kas nepatīk.

Un arī iemīlēšanās var atnākt lielos gados! Cita lieta, ka cilvēki tai neļaujas. Šī ir pirmā novecojošu cilvēku paaudze, kurai vairs nav tik izmisīgi jādomā par izdzīvošanu. Var novecot ar godu – nevienu neizved uz Sibīriju, nenošauj, ļaudis nav spiesti bēgt vai slēpties. Bet kā vecumā pozitīvi piepildīt laiku? Viena daļa ir pietiekami sportiski, veselība turas, nav iekšējas orientācijas uz slimošanu vai ciešanām. Citiem joprojām ir darbs vai sava saimniecība. Bet ko darīt tajā laikā, kad nesporto un nestrādā? Mīlestība, jūtas, sadzīvošana… Nebūtu jau slikti to izjust arī šajā vecumā, bet kā to darīt?
 

Un tad vēl mūžīgais jautājums – ko citi teiks!
Jā, vēl viens jautājums, kas grauj sabiedrības garīgo veselību! Ko citi teiks, ja es mīlēšu. Ticiet man, ka citi priecāsies! Tie, kuri paši to ir izjutuši, jutīs prieku! Ja redzu, ka izveidojies jauns pārītis, man par to prieks, ka cilvēki ir atraduši viens otru. Tie, kas nosoda, paši nav vakcinēti pret nīgrumu – tie, kuri paši ne reizi nav ļāvušies jūtām.

Bet tas nenozīmē, ka tad, ja esi iemīlējies, kādam noteikti jācieš – kādam kaut kā tiks mazāk vai tiks atņemts! Var visu sakārtot tā, ka ir tikai ieguvēji.


Cik iemīlēšanās ir ilga un kad tā beidzas?
Nav tāda noteikta laika. Tas ir individuāli katram pārim un atkarīgs no tā, cik intensīvi attiecības veidojas, kā tiek koptas un uzturētas. Var būt, ka mīlestību palīdz uzturēt atstatums, piemēram, ja vīrs ir jūrnieks un spiests zināmu laiku būt prom. Tad atšķirtība jūtas it kā uzkarsē, bet, no otras puses, attālums ir saistīts ar zināmu risku.

Ir pāri, kuriem iemīlēšanās ir mūža garumā, jo abi māk to pastāvīgi kurināt. Sildīt otra cilvēka emocijas. Tas lielā mērā atkarīgs no sievietes, bet arī no vīrieša, kāda saspēle abu starpā veidojas. Kā viens otru prot pārsteigt – arī jutekliskajā, seksuālajā ziņā. To nevar atstāt novārtā vai padarīt abstraktu, ir jābūt konkrētām darbībām – pieskārieniem, masāžām, glāstiem, ko visu laiku izkopj un attīsta, iepazīstot un atzīstot savas un otra cilvēka seksuālās īpatnības, fetišus, uzdrošinoties atklāt ēnas puses – slepenās kaislības. Iezied otra cilvēka ķermeni ar krēmu – tās būs citādas izjūtas! Paņem eļļu – atkal citādas! Ar lubrikantu vai siekalām – radikāli atšķirīgas! Visu laiku jājūt otra pieskārieni, tas dod spēku mīlestībai turpināties.



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk