Leģionāru slimības jeb legionelozes izplatība un kontrole Latvijā. Simptomi, ārstēšana un profilakse

 15. marts 2017 10:05 Raksts  skatījumi: 2053

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) stāsta par legionelozes izplatību Latvijā un profilakses pasākumiem. 



Foto: Shutterstock.com

2016. gadā Latvijā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, 2015. – 22, 2014. – 38 gadījumi, 2013. – 34 gadījumi. Šogad līdz martam SPKC reģistrējis 8 apstiprinātus legionelozes gadījumus.



Legioneloze Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība, kuras izplatību un saslimšanas gadījumus monitorē SPKC. 


SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā un pēdējos piecos gados nav novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. 2016. gadā Latvijā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, 2015. – 22, 2014. – 38 gadījumi, 2013. – 34 gadījumi. Šogad līdz martam SPKC reģistrējis 8 apstiprinātus legionelozes gadījumus. 


“Ar legionelozi biežāk slimo gados vecāki cilvēki un paaugstināts risks saslimt ir iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas slimības (piem., elpceļu slimības), kā arī smēķētājiem. Tāpat ir pierādījies, ka ne visi iedzīvotāji, kuri saskaras ar legioneozi, saslimst, jo visbiežāk organismam ir pietiekošas spējas pretoties izraisītājam,” uzsver SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.


Katrs legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, t.sk. arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās. Piemēram, inficētās personas dzīvesvietā vai darba vietā. Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus. Par katru šādu gadījumu SPKC informē Veselības inspekciju, kura kontrolē ierosināto pasākumu izpildi. 

Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus.

“Lai gan Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to, gadījumā, kad krāna ūdenī tiek konstatēta legionellas baktērija, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju” skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.


Latvijā noteiktie legionelozes profilakses pasākumi atbilst starptautiskajai praksei un pierādīti kā efektīvi legionelozes izplatības ierobežošanai. Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties, lai viņiem pieejamās vietas mājoklī (dušas un krānu gali) regulāri tiek attīrīti no organiskā un neorganiskā  aplikuma. Tāpat pēc vairāku dienu prombūtnes, kad ūdens caurulēs ir sastāvējies, gan karsto, gan auksto ūdeni notecināt vairākas minūtes, savukārt gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kuru lietošanai ir tajās jāielej ūdens, vienmēr liet svaigu ūdeni (ja iespējams - vārītu).

 

Slimības simptomi

  • straujš sākums;
  • temperatūras paaugstināšanās līdz 39 – 40,5 0C;
  • novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju.

 

Ārstēšana

  • Minēto saslimšanas simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties vērsieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā.
  • Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus gadījumu.
  • Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu 5 stundas līdz 3 dienas. Simptomi neārstējot, izzūd pēc 2 – 5 dienām.
  • Inficēšanās ar legionellozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām saslimšanām – piemēram, respiratorām slimībām un kopumā novājinātu imūnsistēmu.


Profilakse

  • Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos.
  • Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem+200C, bet karstā – virs +500C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim).
  • Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
  • Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.


Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Viedokļi