Viss svarīgākais, kas par zīdaiņa redzi jāzina vecākiem

Kā attīstās zīdaiņa redze

“Pilnīgi precīzi to, ko un cik daudz redz jaundzimušais, līdz galam mēs nevaram pateikt, bet 

pavisam noteikti bilde, ko viņš redz, ir pavisam citāda nekā tas, ko redz pieaugušais,” atklāj ārste. Tas varētu būt izplūdis, neizteikts attēls, ko redz mazulis, taču sākotnēji viņš tik tiešām nedod vecākiem atbildi, ka redz vai pat tikai skatās. Ap viena divu mēnešu vecumu vecāki var pamanīt, ka bērns pēta vecāka seju – mammas vai tēta lūpas, smaidu. Vecāku smaids un acis ir viena no pirmajām lietām, ko mazais saskata. Tomēr mazuļa redze attīstās ļoti lēnām. Asuma norma trīs gadu vecam bērnam ir ap 70 % no pieauguša cilvēka redzes. Līdz divu gadu vecumam acs diametrā izaug no 16 līdz 22 mm. [2; 4]

Zīdaiņa redze neattīstās viena pati par sevi, tā jāskatās kompleksi kopā ar citām maņām. “Ne par vienu mazu bērnu mēs nesakām – viņš neredz. Bērna redze ir attīstības procesā. Pats mazulis ir attīstības procesā. Arī tad, ja liekas, ka bērns fiksē slikti vai sliktāk nekā noteiktajā vecumā būtu jābūt, mēs nevaram teikt – viņš neredz. Tas ir jāpierāda ar noteiktiem izmeklējumiem. Ja vecāki atnāk pie oftalmologa un viņiem ir sūdzības, ka bērniņš it kā neredz, mēs to rūpīgi izmeklējam, dažreiz pat izmeklējam vispārējā narkozē. Ja nepieciešams un ir pamatojums, izrakstām mazulim brillītes un mācām vecākiem, kā trenēt redzi. 

Bērns mācās visu kopā – viņš reizē trenē gan redzi, gan tausti, gan dzirdi. Ja viņš saredz lāci, viņš pēc laika cenšas to pataustīt. Ja vecāki pasaka, ka tas ir lācis, bērns mācās to arī saklausīt,” zīdaiņa attīstību skaidro speciāliste. 

Zīdaiņa vecumā izšķir divus redzes attīstības periodus 

1. Laika posmu no dzimšanas brīža līdz astoņu nedēļu vecumam sauc par redzes latento periodu. Tajā bērna redze ir nenobriedusi, tomēr ir svarīgi šajā laikā pievērst uzmanību mazuļa redzei, jo tieši šajā periodā iespējams efektīvi labot potenciālās redzes problēmas.
2. Laika posms no diviem mēnešiem līdz septiņiem gadiem ir redzes sensitīvais periods, kad notiek strauja redzes attīstība. Ja bērnam tiek novērotas redzes problēmas, arī šajā posmā redzi var attīstīt un rehabilitēt.

Kādas redzes pārbaudes paredzētas bērniem

• Lai arī, bērnam piedzimstot, nekāds obligāts redzes skrīnings nav paredzēts, tomēr neonatalogs, kas aprauga jaundzimušo, pievērš uzmanību arī acīm – ieskatās tajās, novērtē, vai tās ir vienādas, vai tajās nav redzams kas aizdomīgs.
• Noteikumi nosaka oftalmologa profilaktisko izmeklējumu bērna viena gada vecumā. Pēc tam ir paredzēta atkārtota redzes pārbaude trijos un sešos gados. Īpaši svarīga šī pirmā vizīte ir riska grupas bērniem (piemēram, priekšlaikus dzimušajiem).
• Pirmajā profilaktiskajā acu ārsta izmeklējumā, kas ir viena gada vecumā, daudzu ļoti nopietnu slimību diagnostika jau ir ļoti novēlota. Ja šajā vecumā bērnam atklāj totālu visas acs lēcas apduļķojumu – kataraktu, viņa redze, arī katarktu labi izoperējot un implantējot acī mākslīgu acs lēcu, būs ne lielāka kā 10 % procenti no normas. Biežākais un nopietnākais acs audzējs, kas bērniņam var attīstīties gan embrionālā periodā, gan pirmā gada laikā, var ļoti nopietni ietekmēt gan redzi, gan būt bīstams mazuļa dzīvībai.
• Tā kā viena gada vecumā nopietnāku acu slimību, kas var izsaukt vājredzību un būt pat bīstamas dzīvībai, atklāšana var būt nokavēta, visiem bērniem, gan piedzimstot, gan vairākas reizes pirmajā gadā būtu obligāti jānosaka sarkanais acs reflekss.

Kas ir sarkanais acs reflekss

Acu sarkanā refleksa izmeklēšana zīdaiņa vecumā var sniegt priekšstatu par vairākām svarīgām acu patoloģijām, no kurām nopietnākās un bīstamākās ir retinoblastoma (iedzimts tīklenes audzējs) un katarakta (lēcas apduļķojums). Šī ir ļoti vienkārša pārbaude, tāpēc būtu vēlams, ka visiem bērniem tā tiek veikta. Pārbaudei nepieciešams oftalmoskops un aptumšota istaba. Ja viss ir kārtībā, gaisma no tīklenes atstarojas un to iespējams redzēt kā sarkanu vai oranžīgu laukumu.

“Ir jāskatās, vai abi acs refleksi (atspīdums no acīm) ir simetriski, vai tie ir sārti. Ja vecākiem nav skaidrs, vai neonatalogs pēc dzemdībām to ir pārbaudījis, pirmie pārbaudītāji varētu būt vecāki, nofotografējot zīdaiņa actiņas, lietojot zibspuldzi un izpētot šo attēlu. Kāpēc svarīgi to atklāt agrīni? Piemēram, iedzimta katarakta var tikt operēta līdz divu mēnešu vecumam, tāpēc ir svarīgi to atklāt agrīni. Sarkanais acs reflekss to var palīdzēt konstatēt laikus,” uzsver ārste. Ja sarkanais acs reflekss uzrāda kādas novirzes no normas (ir pelēks, ir dzeltens vai balts, ir asimetrisks, nav sarkans), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ir prioritārā rinda, uz kuru var novirzīt šos bērnus.

“Protams, tās ir retas slimības, kuras iespējams ar šo refleksu atklāt, un tās nav tik bieži sastopamas. Tomēr tie, kas piedzīvo šīs slimības, ir pelnījuši, ka mēs tās atpazīstam,” uzsver Sandra Valeiņa.

Laba ideja!

Ja nezināt, vai bērniņam ir pārbaudīts sarkanais acs reflekss, nākamajā mēneša vizītē palūdziet pediatram vai ģimenes ārstam, lai pārbauda mazuļa acis. Sarkano refleksu iesaka veikt jaundzimušajiem pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas, trešajā nedēļā, sešu un deviņu mēnešu vecumā vai jebkurā brīdī, kad ārstam vai vecākam rodas aizdomas par bērna redzi. 

Pazīmes, kas var liecināt, ka ar zīdaiņa redzi nav kaut kas kārtībā

• Novirzes sarkanajā acs refleksā – ja tas ir asimetrisks, pelēks, blāvs. Tas var gan norādīt uz kādu slimību, gan izsaukt nākamo problēmu – šķielēšanu.
• Šķielēšana. Ja bērns šķielē, ap sešu mēnešu vecumu vajadzētu ieplānot vizīti pie oftalmologa, nav nepieciešams gaidīt gada vecumu. Ātrāk par sešu mēnešu vecumu arī nevajadzētu iet, ja vien šķielēšana nav ļoti uzkrītoša. “Mazā vecumā šķielēšana ir grūti nosakāma. Šķielēšana nav acis, kas nemāk fiksēt, bet tas ir noteikts nesimetrisks acu stāvoklis. To var novērot no divu mēnešu vecuma,” skaidro oftalmoloģe. Līdzko redze vienā acī kļūst mazāka nekā otrā, var parādīties šķielēšana, kas redzes attīstību aizkavēs vēl vairāk. Bērns ar šķielējošo actiņu neskatīsies vispār, līdz ar to nemācīsies redzēt, tāpēc ir ļoti svarīgi uz to reaģēt.
• Ap divu mēnešu vecumu bērns nefokusē skatienu, neskatās vecākam sejā, nereaģē uz vecāka runāšanu.
• Viena acs lielāka par otru.
• Ja ir ļoti, ļoti lielas acis. Tas var liecināt par iedzimtu glaukomu. Tā ir jāārstē ļoti agrīni. Sākotnēji var tikt piemērota terapeitiskā ārstēšana, tomēr ļoti bieži acu spiediena normalizēšanos, kompensāciju var iegūt tikai ar savlaicīgu ķirurģisku iejaukšanos.
• Dažādi plakstiņu traucējumi, piemēram, plakstiņu noslīdējumi.
• Izmainīta acs zīlītes forma.

Ko sagaidīt no vizītes pie acu ārsta 

Līdz viena gada vecumam pie acu ārsta jādodas tikai tad, ja ir kādas sūdzības vai aizdomas par sarežģījumiem ar redzi. Jo agrākā vecumā atklāta bērna redzes problēma, jo veiksmīgāk tā var tikt risināta. “Latvijā ir lieliski speciālisti, kas var palīdzēt gan iedzimtas kataraktas, gan glaukomas, gan citu slimību gadījumā. Aktīvi notiek sadarbība ar ārvalstu speciālistiem. Ja ir aizdomas par kādu nopietnu acu slimību, darbojas prioritārā rinda pie BKUS oftalmologiem,” uzsver ārste. Noteikti vecākiem jāatgādina ģimenes ārstam veikt bērnam sarkanā refleksa testu. 

Viena gada vecumā riska grupas bērniem noteikti jādodas pie oftalmologa, kas novērtēs bērna redzi, veiks pilināšanu abās acīs, paplašinot abu acu zīlītes un atslābinot acs akomodāciju, izmērīs abās acīs acs refrakciju jeb noteiks staru laušanu un tās kļūdu, novērtēs bērna optiskās vides un acs dibenu, aprakstot redzes nervus, tīkleni un tās asinsvadus. 

Vai acis jātrenē

Reizēm gan ģimenes ārsts, gan kāds speciālists pārbauda, vai zīdainis ar acīm seko līdzi grabulītim. Vai tā tiek pārbaudīta redze? Jā, tas var liecināt gan par to, ka mazulis spēj nofokusēt skatienu un redz grabulīti, kā arī – ka viņš spēj koordinēt savas darbības. Veselam bērnam īpaši acis jātrenē nebūtu, tomēr ir lietas, ko vecāki var darīt mazuļa redzes labā.

1. Mazāk ir labāk. Nelieto par daudz stimulu, vienlaikus nepiedāvā bērnam pārāk daudz mantu – tas ne tikai redzei, bet uztveres sistēmai var būt apgrūtinoši.
2. Mazuļa pirmajos mēnešos izvēlies rotaļlietas pamatkrāsās – lai tās ir konkrētas, lai ir lieli krāsu laukumi. Paaugoties bērns var uztvert sīkas nianses un detaļas rotaļlietās un apkārtējā vidē.
3. Ir labi, ka vecāki ir koši! Lai mamma krāso lūpas un ir spilgta – bērns varēs viņu labāk saredzēt, iemācīsies atpazīt. Tētis var nēsāt košas krāsas kreklu!
4. Apvieno rotaļāšanos ar lietderīgo – rādi mazajam grabulīti, virzi to no viena sāna uz otru, ļaujot sekot tam līdzi ar acīm, pieskarties un izzināt!
5. Telpās, kur uzturas bērns, nodrošini parastu, ne ļoti spilgtu apgaismojumu.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ik gadu dažāda vecuma bērniem tiek veiktas:

• 30 iedzimtas un bērna vecuma kataraktas operācijas;
• 5–6 iedzimtas un sekundāras glaukomas operācijas.

Kataraktas un glaukomas mikroķirurģiskā ārstēšanu veic labākie Latvijas acu mikroķirurgi, bērns un tā pavadonis plānveida kārtā pēc acu izmeklēšanas iestājas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, operācijas tiek veiktas RAKUS vai Stradiņu KUS Acu slimību klīnikās. 

Kas notiek, ja zīdainis skatās viedierīces

Arvien aktuālāks kļūst temats par viedierīču rādīšanu pavisam maziem bērniem. Zīdaiņa vecumā noteikti nekādas ekrānierīces nav ieteicamas! Redze šajā vecumā ir nenobriedusi, tomēr ekrānu lietošana bērniem līdz 24 mēnešiem nav vēlama ne tikai redzes dēļ, bet bērna attīstības ziņā netiek sniegti nekādi ieguvumi. [3; 7]

Ko par bērna redzi pasaka acu krāsa

Bērnam piedzimstot, vecāki, protams, pievērš vērību arī mazuļa ārējam izskatam – cik mazi ir pirkstiņi, kādi ir matiņi, tiek pētīta arī acu krāsa. Šķiet, ka pārsvarā mazuļi Latvijā piedzimst ar zilganām acīm, taču novērots arī, ka acu krāsa laika gaitā mēdz mainīties. Kā izrādās, acu ārstu skatījumā acu krāsai nav izšķirošas nozīmes bērna redzes kvalitātē. “Nav tā, ka visi piedzimst ar zilām acīm. Jaundzimušajiem mēdz būt pelēkas, zaļganas, brūnganas acis. To krāsa laika gaitā mainās. Acu ārsti pievērš uzmanību citiem parametriem – jau minētajam sarkanajam acs refleksam, acu izmēram, zīlītes izmēram. Mēs skatāmies arī, vai uz varavīksnenes nav brūnu punktiņu,” aktuālās lietas, kam ārsti pievērš uzmanību, norāda Valeiņa.