Atbildība jau no 11 gadu vecuma! Tiesībsargs brīdina – seksuāla rakstura piezīmes skolēnu vidū nav nevainīgas. PIEMĒRI

Seksuāla rakstura piezīmes, aizvainošana un pazemošana skolā nav retums. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka šo var traktēt ne tikai kā rupjību, bet gan kā seksuālu uzmākšanos, par ko jauniešiem var iestāties administratīvā atbildība. Bet atsevišķos gadījumos pat kā seksuālu izmantošanu, par ko var iestāties kriminālatbildība.
Parrunā ar savu skolas bērnu, ka pat komentāri par skolēna ārieni var tikt traktēti kā seksuālā uzmākšanās.

FOTO: Shutterstock.com

Parrunā ar savu skolas bērnu, ka pat komentāri par skolēna ārieni var tikt traktēti kā seksuālā uzmākšanās.

“Maldīgi domāt, ka atbildība par seksuālo uzmākšanos ir attiecināma tikai un vienīgi uz pieaugušajiem. Prakse rāda, ka  seksuālā uzmākšanās var notikt arī starp pusaudžiem. Būtiski, lai apkārtējie, tai skaitā citi pusaudži, šos gadījumus pamanītu un ziņotu, tādējādi aizsargājot bērnus un jauniešus,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

 

Seksuālā uzmākšanās ir īpaši aktuāla izglītības iestādēs. Tiesībsarga redzeslokā ir gadījumi, kad skolēni veic darbības, kas nav patīkamas citiem skolēniem – tie ir seksuāla rakstura joki vai komentāri par skolēna ārieni, rupji izteicieni vai piedāvājumi, kas citiem skolēniem liek justies neērti un ir aizskaroši. 

 

Nereti izglītības iestādes darbinieki šādu rīcību attaisno ar skolēnu vecumu. Taču tiesībsargs vērš uzmanību, ka bērniem jau no 11 gadu vecuma var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, savukārt no 14 gadu vecuma bērniem iestājas gan administratīvā, gan arī kriminālatbildība. 

 

Svarīgi ir laicīgi atpazīt un novērst bērniem nevēlamu seksuāla rakstura uzvedību, kas var aizskart citu bērnu cieņu. Laicīga iejaukšanās, kas koriģē un izglīto bērnus par sabiedrībā nepieņemamu uzvedību, ir atslēga tam, lai sabiedrībā nākotnē aizvien mazāk būtu sastopama nevēlama seksuāla uzvedība.

 

Kas ir seksuālā uzmākšanās un seksuāla izmantošana?

Vērtējot lietas, kurās cietušais ir bērns, svarīgi nodalīt seksuālo uzmākšanos no seksuālās izmantošanas. Un te būtisks ir iesaistīto bērnu un jauniešu vecums un savstarpējās varas attiecības.

 

Modelējam situācijas: 

  • Pirmā situācija – Kārlis regulāri izsaka Annai seksualizētus komentārus un jokus  par viņas ķermeņa aprises izmaiņām, ar telefonu uzņem Annas ķermeņa tuvplānu foto, kurus pēc tam komentē. Annai tas nepatīk.
  • Otrā situācija – Ilze regulāri skolas biedru klātbūtnē apkampj Mārtiņu, piespiežas viņa ķermenim un imitē masāžu, atdarinot seksuālam aktam raksturīgas skaņas. Mārtiņš nav sajūsmā par šādu Ilzes rīcību.

 

Ja Kārlim, Annai, Ilzei un Mārtiņam nav 18 gadu vai lielas vecuma starpības, tad abas situācijas būtu vērtējamas kā seksuālā uzmākšanās. 

 

Seksuālā uzmākšanās ir nevēlama (respektīvi, vienai no pusēm nepatīkama) uzvedība, kas var būt verbāla, neverbāla vai fiziska ar mērķi vai sekām aizskart cilvēka cieņu. Piemēram, nevēlami pieskārieni, apskāvieni, satveršana, skūpstīšana, kniebšana, masāža, seksuāli aizskarošas piezīmes, seksualizēti joki, komentāri par ārieni vai privāto dzīvi. Tā var izpausties arī kā dzimumakta imitēšana, atkailināšanās, skaņas, sejas mīmika, erotisku vai pornogrāfisku attēlu demonstrēšana. 

Reklāma
Reklāma

 

Par seksuālo uzmākšanos ir paredzēta administratīvā atbildība, kas iestājas no 14 gadu vecuma.

 

Savukārt, ja Kārlis un Ilze būs pilngadīgi, bet Annai un Mārtiņam nebūs 16, tad šīs situācijas jau var vērtēt kā seksuālu izmantošanu, par ko var iestāties kriminālatbildība.

 

Ja Kārlis un Ilze nebūs pilngadīgi, bet būs sasnieguši 14 gadu vecumu, bet Anna un Mārtiņš būs vēl jaunāki un sava vecuma vai attīstības dēļ nespēs pretoties Kārļa un Ilzes rīcībai, arī šajā gadījumā iespējams ir notikusi seksuālā izmantošana, par kuru var iestāties kriminālatbildība.

 

Seksuāla izmantošana (kas iepriekš tika saukta par seksuālu vardarbību) ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kuram ir vara pār upuri (sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri). Par seksuālu izmantošanu ir paredzēta kriminālatbildība.

 

Sekas var atšķirties

Ja policija konstatē iespējamu seksuālo uzmākšanos pret bērnu – upuri, tā var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un bērnam – varmākam var tikt piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Piemēram, brīdinājums, pienākums atvainoties, var tikt noteikti uzvedības ierobežojumi u.c.  

 

Savukārt par seksuālu izmantošanu var iestāties kriminālatbildība – atkarībā no nodarījuma veida, apstākļiem un sekām var sodīt ar brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu. 

 

Ja noziedzīgu nodarījumu pastrādājis bērns un ir konstatēti īpaši apstākļi, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus (papildu tiem līdzekļiem, kurus var noteikt administratīvā pārkāpuma gadījumā, var piemērot arī probācijas novērošanu, sabiedriskos darbus vai ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē).

 

Būtiski, lai arī skolu iekšējās kārtības noteikumos ir atrunāti noteikumi un kārtība, kā rīkoties jebkuram skolas darbiniekam, ja skolēni izsaka aizskarošas, nepiedienīgas piezīmes pat vai it kā joku, ja tas nav vērsts pret kādu konkrētu bērnu. Šāda veida gadījumos skolas vadībai jāveic pārrunas ar bērna vecākiem un viņu pašu, lai tādas situācijas neatkārtotos.

 

2024. gadā Latviju pāršalca seksuālās uzmākšanās skandāls augstākās izglītības mācību iestādē. Šīs lietas ietvaros tiesībsargs uzsāka apjomīgu pētījumu par seksuālo uzmākšanos, kuras materiāli un video lekcija pieejami tiesībsarga mājaslapā.

Saistītie raksti