Kāpēc pusaudžiem tik ļoti kārojas fast food? Un vai to var labot?

Zeltaini, eļļā cepti kartupelīši, nageti, pelmeņi, burgeri, hotdogi, virtuļi – kāpēc šie ēdieni tik ļoti kārdina pusaudžus? Kāpēc tandēms – fast food un pusaudži – ir tik nedalāms? Un vai vispār ir iespējams ko līdzēt, lai to mainītu?
  • Olga Ļubina

    Olga Ļubina

    Uztura speciāliste

Der atcerēties, ka ar milzīgiem aizliegumiem pieaugušie situāciju var tikai pasliktināt, veicinot lielāku protestu no pusaudža puses.

FOTO:

Der atcerēties, ka ar milzīgiem aizliegumiem pieaugušie situāciju var tikai pasliktināt, veicinot lielāku protestu no pusaudža puses.

Pusaudža vecumā notiek strauja augšana, ķermenis piedzīvo hormonālas izmaiņas, mainās jaunieša ārējais izskats, ir emocionālie pacēlumi un kritumi, tāpēc pubertāte ir smags un grūts periods pusaudzim. Tas spēj ietekmēt arī uztura izvēli.

 

Protests pret visu, arī pret veselīgo?   

Pusaudža vecumā pašam bērnam var būt grūti sevi izprast, un, protams, viņiem ir ļoti aktuāls pretestības gars, kas liek bērnam pieaugušā ķermenī meklēt sevi, liek darīt pretēji tam, ko no viņa sagaida. To var attiecināt arī uz ēdienu – ja visi to tik vien dara, kā stāsta, ka jāēd veselīgi, tad var gadīties, ka pusaudzim gribas ēst tikai to, ko viņam liedz, un visbiežāk tās ir ātrās uzkodas jeb fast food

Pusaudži, kuriem ir grūti savaldīt emocijas un pārdomāt savas darbības, mēdz rīkoties diezgan emocionāli. Piemēram, ieraugot veikalā vai kafejnīcā čipsus vai frī kartupeļus, arī nopērk un apēd tos. 

Vien retais pusaudzis (un, godīgi sakot, arī pieaugušais) pajautās sev, vai konkrēti produkti konkrētā brīdī viņam ir nepieciešami. Parasti šāds jautājums neatskan un cilvēks, ja redz un grib, tad arī nopērk šo lietu. 

Vēl viens aspekts, kam arī ir samērā liela loma, izvēloties fast food produktus ikdienā, ir apkārt esošā sabiedrība, draugi, klasesbiedri. Pusaudzis ir vairāk pakļauts savu vienaudžu ietekmei, tāpēc viņam var šķist – ja veikalā viņš nenopirks konfektes vai saldinātus dzērienus, tad visi to noteikti pamanīs un izsmies, kaut realitātē, iespējams, vienaudži nemaz nepievērstu kam tādam uzmanību.

 

Ko mūsu ķermenim nodara ātrās uzkodas 

 Klausoties par veselīgo un neveselīgo, varētu rasties jautājums – vai ātrās uzkodas tiešām ir tik sliktas? Vai tik tiešām, ja pusaudzis apēdīs kādu burgeru, notiks traģēdija? Jāteic, viss ir atkarīgs no tā, cik bieži viņš to ēdīs. Vienu vai divas reizes mēnesī kā našķi? Tad nav nekādas vainas. Savukārt, ja šie ēdieni aizvietos pusdienas un vakariņas katru otro vai trešo dienu, tad gan var rasties nevēlamas sekas. 

Ātro uzkodu negatīvo ietekmi uz veselību pēta jau vairākus gadu desmitus. Ir pierādīts, ka ātrās uzkodas satur vairāk rafinētu miltu, piesātināto tauku, transtaukskābju, vairāk cukura un mazāk šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu nekā tā paša produkta analogs, kas pagatavots mājās vai labā ēstuvē. 

Transtaukskābes, kuras rodas, hidrogenējot vai ilgstoši termiski apstrādājot eļļas, veicina iekaisīgas reakcijas organismā, stimulējot aptaukošanos, onkoloģisko, kā arī sirds un asinsvadu slimību attīstību. 

Rafinētie ogļhidrāti, cukuroti produkti savukārt var būt par iemeslu zobu emaljas bojājumiem, glikozes tolerances traucējumiem, liekā svara pieaugumam, kā arī sirds un asinsvadu slimībām.

 

Vai burgers ir gaļas maizīte?!

Reklāma
Reklāma

Jā, burgers varētu tikt traktēts kā maizīte ar gaļu. Taču, ja tas tiek pirkts ātrās ēdināšanas iestādēs, tad jāsaprot, ka maize, kas šādās ēstuvēs tiek izmantota, galvenokārt ir gatavota no augstākā labuma miltiem ar lielu konservantu un stabilizētāju koncentrāciju. 

Gaļas kotlete šādā burgerā ir trekna, ar augstu sāls un garšas pastiprinātāju daudzumu. Ja to pašu burgeru pagatavo mājās no pilngraudu bulciņām, liesākas maltās liellopu gaļas, ar svaigu salātu lapu, tomātiem un gurķiem, tad produkta kvalitāte ir nesalīdzināmi labāka. Tādā gadījumā ēdiens nav smādējams. 

Līdzīgi ir ar picu, kuru var izcept mājās ar pašu gatavotu mīklu, pašu izvēlētu sieru, tomātu pastu, vistas fileju salami desas vietā un citiem labiem, vērtīgiem produktiem.

Gatavojot paši, mēs kontrolējam pievienoto tauku, sāls, cukura daudzumu, padarot ēdienu kvalitatīvāku un uzturvielām bagātāku.

 

Ļaut saprast pašam, kas ir veselīgs un kas ne

Runājot ar pusaudzi par veselīgu uzturu, informāciju nedrīkst pasniegt tikai kā sausu teoriju, skaidrojot, ka burgers un frī kartupeļi ir neveselīgi, bet zupa gan ir ļoti veselīgs produkts. Labāk būtu izskaidrot pa punktiem gan produkta ražošanas procesu, gan tā sastāvu, ļaujot katram pusaudzim izdarīt secinājumus pašam. Vēlams, lai rezultātā pusaudzis saprastu, ka tā ir tikai viņa izvēle – ēst vai neēst konkrētu produktu vai ēdienu un ka neviens cits viņa vietā šo izvēli izdarīt nevar. 

Līdzīgi kā mazi bērni, arī pusaudži bieži vien jūt, ka viņi nekontrolē savu dzīvi, bet to dara visi citi – vecāki, skolotāji, treneri utt. Tieši ēdiens ir tas, ko viņi var kontrolēt, tāpēc pusaudži ir vairāk pakļauti dažādiem eksperimentiem ar ēdienu un diētām. 

Jāņem vērā, ka ar milzīgiem aizliegumiem pieaugušie situāciju var tikai pasliktināt, veicinot lielāku protestu no pusaudža puses. Ir vērts skaidrot, ka dažreiz (un to ir vērts it īpaši uzsvērt) – tikai dažreiz var atļauties arī kādu neveselīgāku ēdienu, savukārt pārējā laikā ēst mājās gatavotu siltu un sabalansētu maltīti, kā arī mācīties to pagatavot pašiem.

 

Atsauces

EFSA (European Food Safety Authority), 2018. Scientific and technical assistance on trans fatty acids. EFSA supporting publication 2018:EN-1433. 16 pp. doi:10.2903/sp.efsa.2018.EN-1433

World Health Organization, Guideline: sugars intake for adults and children, 2015

Saistītie raksti