Vai bērna radīšanu var nokavēt

Bērna radīšana lielākoties ir katra brīva izvēle, tomēr dažreiz tā ir apstākļu sakritība, kuru nevar mainīt. Mūsdienu pasaulē pieņemts, ka bērns nav obligāta ne dzīves, ne ģimenes sastāvdaļa. Bērni ģimenēs mēdz ienākt dažādos veidos, un ne vienmēr tas ir tradicionāls ceļš. Tomēr vēlme vairoties, radīt pēcnācējus un savu turpinājumu mums ir ielikta ģenētiskajā kodā.
  • Vija Veisa

    Vija Veisa

    ginekoloģe, dzemdību speciāliste

FOTO: Shutterstock.com

Medicīniski tiek uzskatīts, ka jau pēc 35 gadiem sievietes reproduktīvā funkcija – ieņemt, veselīgi iznēsāt un dzemdēt bērnu – samazinās. Arī pēc 35 gadiem pieaug ģenētiskie riski bērnam. Kādai sievietei olnīcu izsīkums būs jau 27 gados, bet kāda vēl 48 gados varēs laist pasaulē bērnu, ieņemot to dabiskā ceļā.

Es vēlos, partneris ne

Bērnu radīšanu var uzskatīt par lielo dzīves jautājumu. Tas nav ikdienišķs jautājums par vannas istabas flīžu krāsu, tāpēc būtu vēlams, ka pārim tajā ir saskaņa. Ir labi, ja tas vairākas reizes pārī tiek pārcilāts un izrunāts – vai esam gatavi kļūt par vecākiem, un cik liela ir gatavība, ja tas nekad nenotiks. Vislabākais, lai izvēle – būt vai nebūt par vecāku – ir apzināta, nevis apkārtējo vai partnera piespiesta, mūžam atlikta vai ignorēta. Mūsdienu dzīve ļauj izvēlēties, kā gribam un varam dzīvot, tostarp – radīt vai neradīt pēcnācējus. Svarīgi, lai cilvēki ir godīgi pret sevi. Šajā aspektā tikpat svarīgi ir apzināties, ka spēja radīt bērnus ir ierobežota, tāpēc šo jautājumu bezgalīgi ignorēt vai atlikt nevajadzētu. Sievietēm spēja radīt bērnus ir limitēta lielākā mērā, tomēr arī vīriešiem ir savas robežas. Tajā pašā laikā ir pāri un cilvēki, kas izvēlas dzīvot dzīvi bez bērniem. Skaidrs, ka dzīve ar bērniem ir radikāli atšķirīga, tā prasa lielu spēju rēķināties ar citiem ārpus savām vajadzībām. Tā ir liela pārkāpšana pāri savam egoismam, tas ir komforta, personīgās brīvības, karjeras ierobežojums, kā arī nenoliedzami saistīts ar finansiālo resursu ieguldījumu. Tas ir nopietns lēmums – radīt vai neradīt pēcnācēju.


Sievietes robežas radīt bērnu

Lai arī spēja radīt bērnus fizioloģiski ir ierobežota, pēdējos gados pieaug vecums, kurā cilvēki kļūst par vecākiem. No vienas puses, tas ir medicīnas sasniegums. Tomēr sievietei bioloģiski veselīgākais un ar lielāko potenciālu radīt bērnu ir laiks starp 20 un 30 gadiem. Sievietes organisms šajā jomā būtiski atšķiras ar to, ka, jau piedzimstot, sieviete nēsā visu to savu olšūnu skaitu, kas viņai jebkad ir bijis un būs. Tas ir apmēram viens miljons olšūnu, kas pakāpeniski samazinās. Sasniedzot pubertātes vecumu, sievietei ir palikuši apmēram 300–400 tūkstoši olšūnu. Olšūnas tiek patērētas, piedzīvojot ovulāciju, bet pārējās olšūnas iet bojā. Olšūnu skaits ir limitēts, un tas visā sievietes dzīves garumā sarūk.

 

Sievietes spēja palikt stāvoklī viena cikla laikā:

  • 30 gados: 20%
  • 40 gados: 5%

 

Gadiem ejot, sievietei mainās gan ovulācijas iespēja, gan olšūnu kvalitāte un veselīgas grūtniecības iestāšanās iespēja. Lai arī sievietei menopauze iestājas ap 50 gadiem, samazināta auglība var būt novērojama jau no 35 gadu vecuma.

 

Viena kalkulatora, kurā var ievadīt noteiktus parametrus un saprast, kad sievietei beigsies spēja radīt bērnus, nav. Tomēr sievietei daudz par viņas reproduktīvo veselību stāsta menstruālais cikls.

 

Vīrieša spēja radīt bērnus

Atšķirībā no sievietēm vīriešiem dzimumšūnu atjaunošanās ir ciklisks process. Tas ir mērāms mēnešos, kad visa spermatozoīdu ģenēze ir notikusi no jauna. Lai vīrietis varētu radīt pēcnācējus, ir noteikti faktori, kas ietekmē spermas kvalitāti un seksuālo funkciju. Nevarētu teikt, ka vīriešiem spēja radīt bērnu visu dzīvi saglabājas nemainīga. Spermas kvalitātes rādītāji vīrietim ar gadiem mazinās, tāpat samazinās seksuālā funkcija. Vīrieša vispārējā veselība, dzīvesveids un kaitīgi ieradumi ietekmē dzimumšūnu funkciju un visas reproduktīvās sistēmas darbu. 
 

Reklāma
Reklāma

Kā var zināt, ka tuvojas pēdējā robeža 

Tas, kad katrai sievietei beidzas spēja radīt bērnus, ir ļoti individuāli. Medicīniski tiek uzskatīts, ka jau pēc 35 gadiem sievietes reproduktīvā funkcija – ieņemt, veselīgi iznēsāt un dzemdēt bērnu – samazinās. Arī pēc 35 gadiem pieaug ģenētiskie riski bērnam. Kādai sievietei olnīcu izsīkums būs jau 27 gados, bet kāda vēl 48 gados varēs laist pasaulē bērnu, ieņemot to dabiskā ceļā. To ietekmē daudzi faktori – gan iedzimtība, gan tas, ar ko meitene ir slimojusi bērnībā, slimības faktori pieaugušā dzīvē, vai sievietei pašreiz ir kādas slimības, kuru dēļ jālieto medikamenti, kas arī var ietekmēt ovulācijas spēju un olšūnu kvalitāti. Viena kalkulatora, kurā var ievadīt noteiktus parametrus un saprast, kad sievietei beigsies spēja radīt bērnus, nav. Tomēr sievietei daudz par viņas reproduktīvo veselību stāsta menstruālais cikls. Pirmās pazīmes, ko var pamanīt jau pēc 35 gadu sasniegšanas, ir menstruālā cikla izmaiņas. Cikls un pašas menstruācijas var mainīt savu garumu – kļūt garākas vai īsākas. Tas nenozīmē, ka ir iestājusies menopauze, bet tas nozīmē, ka izmaiņas reproduktīvajā veselībā notiek. Par menopauzes iestāšanos var runāt vidēji ap 50 gadu vecumu, kad ir sasniegts pilnīgs olnīcu izsīkums, kad menstruāciju nav vismaz gadu un tās vairs neatjaunosies. Ir analīzes, ar kurām ir iespējams noteikt olnīcu funkcionālo rezervi, kas norāda, cik liela ir atlikušo olšūnu rezerve. Tomēr tas, ka olšūnu rezerve ir, nenozīmē, ka to kvalitāte ir laba un pietiekama, lai radītu bērnu.

 

Bērns 40+ gados

Jo vairāk sievietei gadu, jo vairāk samazinās iespējas ieņemt bērnu un lielāki riski gaidāmā bērna ģenētiskajām slimībām. Ārstu skatījumā 35 gadi ir tā robežšķirtne, kad grūtniece tiek skatīta augstāka riska grupā, taču nav izslēgtas veselīgas un labas grūtniecības arī pēc 40 gadu vecuma. Mūsdienu medicīnai ir daudz dažādu instrumentu un rīku, kā vadīt un koriģēt grūtniecības gaitu. Taču ar sievietes vecumu pieaug citi riska faktori, kas var ietekmēt sievietes auglību un veiksmīgu grūtniecības norisi – ir augstāka spontānā aborta, aptaukošanās, arteriālā hipertensija, cukura vielmaiņas traucējumi. Arī varbūtība, ka, palielinoties sievietes vecumam, ir jāņem talkā medicīniski asistēti reprodukcijas instrumenti, ir lielāka. Mūsdienu medicīna var daudz palīdzēt un risināt, ja grūtniecība neiestājas viegli. 
Fizioloģiski organisms 40 gados ne tikai reproduktīvajā, bet arī citu funkciju ziņā liek manīt, ka vairs nav tik piemērots mazu bērnu radīšanai un aprūpei – ķermeņa fizioloģiskās izmaiņas nereti ir izteiktāk jūtamas, biežāk pievienojas grūtniecības sarežģījumi, grūtniecības diabēts, paaugstināts asinsspiediens, palielinās trombožu risks, jaunajām māmiņām daudz vairāk nāk miegs 40, nevis 25 gados, kad naktī ir jāceļas auklēt zīdaini.

 

Ārstu skatījumā 35 gadi ir tā robežšķirtne, kad grūtniece tiek skatīta augstāka riska grupā, taču nav izslēgtas veselīgas un labas grūtniecības arī pēc 40 gadu vecuma.

 

Būt vai nebūt pēcnācējam – izsvērts un nobriedis lēmums

Ne visu dzīvē var izplānot, lai cik ļoti mēs to dažreiz vēlētos. Iegūta izglītība, amats, ieņēmumu līmenis un guļamistabu skaits, un tikai tad esam gatavi bērnam – reizēm vēlamies kontrolēt dzīvi pārāk niansēti. Ne jau noteikts konta atlikums vai izsīkstoša olnīcu rezerve sievietei liks pieņemt pārdomātu lēmumu par bērnu. Drīzāk jāskatās, kas notiek pāra attiecībās, cik gatavi esam vēl vienam cilvēkam ienākt mūsu dzīvē. Ir svarīgi, lai bērns ienāk mīlošā vidē un partnerattiecībās, kur ir gaidīts un gribēts, lai grūtniecības plānošana nav tikai dzīves bioloģiskā ritma piepildīšana. Tas, ko mēs realizējam caur bērniem vai, tieši otrādi, izvēloties viņus nelaist pasaulē, katram var būt ļoti dažāds. Visa pamatā ir ģenētiskais kods, kas neapzināti virza instinktu atstāt aiz sevis pēcnācēju.


Dabīga vēlme un apzināta plānošana

Vēlams, domājot par bērniem, apzināties, cik laika un enerģijas varam tam veltīt. Divu bērnu uzaudzināšana prasa citus resursus nekā četru bērnu uzaudzināšana. Nonākt pie izdegšanas ģimenes dzīvē vai pie attiecību krīzes ar partneri ir ļoti vienkārši. Gados, kad pasaulē nāk bērni, jeb tā sauktajā reproduktīvajā vecumā dzīves ritms ir ļoti intensīvs – ir darbs, izaicinājumi profesijā, vēlme nodrošināt noteiktu materiālo labklājību, dzimst bērni, ir vēlme atvēlēt arī laiku sev vai saviem hobijiem. Bieži vien tieši jaunībā ir vieglāk un organiskāk pieņemt bērna ienākšanu savā dzīvē, bet vēlākajos gados, kad lēmumi mēdz būt apzinātāki un vairāk tiek plānoti, tā var būt lielāka saņemšanās vai izaicinājums. Tajā pašā laikā, kad cilvēki sasniedz 50 un 60 gadu slieksni, dzīves intensitāte sāk rimties. Tad nereti ir pārdomas un nožēla – varēja taču ģimenē būt vēl kāds pēcnācējs.