Trīs jauki stāsti: Ziemassvētku tradīcijas ģimenēs ar bērniem

Katru gadu viens un tas pats – tāds pats cepetis, tāda pati dziesma… Lai arī pieaugušie varētu pagurt no gatavošanās svētkiem, tomēr mazajām un jau lielākām bērnu sirsniņām ģimenes tradīcijas ir tas, kas viņus sildīs, stiprinās un veidos to drošo pamatu, uz kura atsperties un doties tālāk dzīvē.

FOTO:

Attēlā no kreisās: Klāvs, Kristaps, Inga, Lība un priekšplānā – Sāra.

Un katru gadu no jauna mēs ceļam galdā tos pašus ēdienus, dekorējam eglīti, un no šiem sīkumiem dzimst Ziemassvētku burvība, kas ir neatkārtojama tieši bērnībā.

Lūk, trīs sirsnīgi pieredzes Ziemassvētku svinēšanas stāsti no ģimenēm, kurās aug mazi bērni.

 

Smildziņu ģimene: “Mēs nofilmējām Ziemassvētku vecīti!”

“Svētki ir tieši tik skaisti, cik skaists ir bijis to gaidīšanas laiks,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja. Reiz Ziemassvētku laikā viņiem ar slepeno kameru izdevies nofilmēt, kā Ziemassvētku vecītis viņu mājās pie eglītes noliek dāvanas!

Piparkūku mīklas gatavošana, kur daļa mīklas tiek apēsta, vēl neuzcepta, piparkūku mājiņu būvēšana, sniegpārslu griešana un līmēšana logos, galda dekoru veidošana krietni pirms svētkiem, kopīga egles izvēlēšanās, rotāšana – Smildziņu ģimenē Ziemassvētku gaidīšanas laikā ir gan tādas tradīcijas, kas saglabājas gadu no gada, gan arī tādas, kas mainās. “Piemēram, ik gadu mēs ar meitām dodamies uz Ziemassvētku rotājumu veikalu iegādāties kādu jaunu eglītes bumbuli – tas ir svarīgi mazajai Sārai, savukārt Lība uzrauga, vai izvēlētais rotājums “neizkrīt” no mūsu eglītes kopējā tēla,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

 

Pastkastīte īpaši Ziemassvētku vecītim

Gadu no gada bērni rakstījuši vēstules Ziemassvētku vecītim, un jau vairākus gadus viena kāpņutelpas pastkastīte ir rezervēta Ziemassvētku pastam: “Uzzīmējām Ziemassvētku vecīti un pielīmējām pie vienas brīvās pastkastes – lai bērniem ir vieta, kur nosūtīt vecītim pastu un saņemt arī atbildes vēstules. Tiesa, pastkasti šobrīd izmanto vairs tikai Sāra un, iespējams, citi mājā dzīvojošie bērni.” 

“Mēs ar vīru neapsēdāmies un nenolēmām – tā, mums vajag ģimenes Ziemassvētku tradīcijas. Tās radās laika gaitā, un, bērniem augot, cita citu ir arī nomainījusi. Kopīgas ģimenes tradīcijas, vaļasprieki, regulāri ģimenes pasākumi ir tas, kas vislielākajā mērā atšķir laimīgas ģimenes no tām, kas sevi par laimīgām neuzskata, teikts pētījumā [1], ar kura datiem darbā pati savulaik esmu strādājusi. 

 

Un tā jau ar to laimi un ģimeni ir – visticamāk, katrs ikdienā ir sajutis, ka ikviens ģimenē jūtas priecīgāks, ja kaut kas ir pasākts kopā,” stāsta Inga. 

 

Brīnumu rūķītis

Ir viena tradīcija, kas Smildziņu ģimenē, gaidot Ziemassvētkus, tiek uzturēta nu jau vismaz 13 gadu, un tā ir Brīnumu rūķīša gatavošana. “Mums nav adventes kalendāra vai zeķes, bet gan Brīnumu rūķītis. Tas ir tāds rūķītis, ko katrs pats no papīra uztaisa, izrotā, un tad līdz pat Ziemassvētkiem katru dienu viņš sagādā kādu mazu pārsteigumu,” stāsta Inga un smejoties piebilst, ka vienmēr ir jautājums, cik ilgi pirms Ziemassvētkiem rūķīšus drīkst veidot – šogad jaunākā meita ģimeni mēģinājusi pierunāt to gatavot jau drīz pēc Līgo svētkiem. Šī gada jaunums ir tas, ka Brīnumu rūķīši ir visai ģimenei, arī mammai un tētim, – Sāra nolēmusi, ka katram ir vajadzīgs savs. Tāpat Sāra ieviesusi jaunu tradīciju – katru vakaru viņa visiem rūķīšiem raksta vēstules, par ko mammai liels prieks, jo nemanāmi tiek trenēta pirmklasnieces rakstītprasme. 

 

Slepenā kamera Ziemassvētku vecīša filmēšanai

“Reiz pēc “Netflix” filmas “The Christmas Chronicles” noskatīšanās, kur lielais brālis piekrīt mazās māsas idejai uzlikt slepeno kameru ar mērķi nofilmēt Ziemassvētku vecīti, nekavējoties tas tika saorganizēts arī mūsu mājās,” izklāsta “Mammamuntetiem.lv” vadītāja. Brālis Klāvs uzstādījis savu kameru, un tovakar Sāra pieteikusies nakšņot dīvānā pie eglītes. “No rīta liels brīnums bija ne vien dāvanas, bet arī tas, ka kamerā nudien ir nofilmēts īsts Ziemassvētku vecītis! Video bija redzams, kā viņš ienāk dzīvoklī pa durvīm, tērpies savā sarkanajā tērpā un dāvanu maisu pār plecu. Tad noliecās pie eglītes izkraut dāvanas, pēc tam apsēdās pie galda un apēda Sāras sagatavoto piparkūku ar pienu,” par piedzīvotajiem brīnumiem Ziemassvētku laikā stāsta Smildziņu ģimene. 

 

Smildziņu ģimenes Ziemassvētku grāmatas

 

Šīs divas grāmatas Ziemassvētku laikā Smildziņu ģimenē tiek pārlasītas gadu no gada – tām jau nodilušas lapas, jo tika lasītas arī Klāvam, kuram nu jau 16 gadu. 

  • Svens Nūrdkvists “Petsona Ziemassvētku ciemiņi”
  • Mauri Kunnass “12 dāvanas Ziemassvētku vecītim”

 

Reklāma
Reklāma

 

Kārlis Būmeisters dzied dziesmas ar dēlu

“Mana ģimenes ikdiena paiet starp Briseli un Latviju, tāpēc kā viena no pēdējo gadu mūsu ģimenes tradīcijām ir braukšana uz Latviju, lai svētkus pavadītu šeit,” stāsta dziedātājs Kaža jeb Kārlis Būmeisters. Kopā ar sievu Lindu viņi audzina dēlu Edvartu (6 gadi) un meitu Matildi (2 gadi). Kā atzīst Kārlis, dziedāšana kopā ar dēlu jau sāk veidoties kā svētku tradīcija, un, visticamāk, jau pēc neilga laika arī mazā māsa kopā ar tēti gatavos dziesmiņas, kuras svētku vakarā dziedāt pie eglītes. 

 

Kārlis Būmeisters ar ģimeni. Foto no “Rīgas Viļņu” arhīva

 

Stāsta Kārlis:

“Ziemassvētku laikā iespēju robežās parasti apciemojam tuviniekus Latvijā. Būt kopā ar savējiem – tas ir viens no foršākajiem veidiem, kā pavadīt svētku laiku. Puika ir gana liels, un mēs viņu pārāk aizrautīgi neāzējam ar stāstiem par Ziemassvētku vecīti. Viņš, tāpat kā es bērnībā, labprāt piespēlē šo teātri līdzi pārējiem un šādi iegūst Ziemassvētku sajūtu un to, kas ar to saistās. Tas jau ir svarīgākais. Mēs pārāk neaizraujamies arī ar lielveikalu apmeklējumu, neliekam uzsvaru uz mantu kaudzēm, kurām ir obligāti jābūt, jo citādi svētki nav izdevušies. Tā kā svētkos nedaudz esmu arī uz skatuves, viena no tradīcijām ir arī aiziet uz koncertiem. 

Mājās piekopjam tradīciju pie eglītes skaitīt dzejolīšus vai dziedāt. Edvartam ir ļoti laba balss, un viņš vienmēr ir gatavs sagatavot arī kādu dziesmu. 

Tad nu pirms svētkiem mēs abi ar Edžu klusītēm sagatavojam dziesmu, un viņš pie eglītes uzstājas ar solo. Matilde jau skatās atplestām acīm, ko dara brālis, un domāju, pēc laika arī viņai tas varētu patikt. Pats bērnībā dziedāju pārsvarā “Dzeguzītes” dziesmas, bet Edvartam ļoti patīk Aigara Voitišķa komponētās dziesmas no projekta “Brīnumskapis”. Es labprāt arī uzspēlēju līdzi uz akustiskās ģitāras, tad mums ik pa brīdim sanāk tāds foršs duets.” 

 

Selecku saimes Ziemassvētku tradīcijas jau vairāk nekā 15 gadu garumā

Ziemassvētku vakars trīsdesmit, bet tikai pašu tuvāko cilvēku kompānijā, dziedot un dejojot visiem kopā ar Ziemassvētku vecīti un ticot – tas viss notiek pa īstam! Tāda ir Martas Seleckas, Knuta (14 gadu) un Gusta (5 gadi) mammas, iemīļotā bērnu raidījuma “Tutas lietas” radītājas (un arī citu raidījumu veidotājas) un TV producentes, Ziemassvētku tradīcija.

 

Ziemassvētku rūķis Selecku saimē ir mīļš, ik gadu gaidīts ciemiņš – viņu gaida kā mazie, tā lielie.

 

Stāsta Marta:

“Domājot par savu ģimeni, man nāk prātā ne tikai vīrs un dēli, bet visa mana paplašinātā ģimene, no kuras nāku es; jo īpaši, kad runa ir par Ziemassvētkiem. Mēs ģimenē esam pieci bērni, un manai mamma jau ir desmit mazbērni vecumā no 1 līdz 20 gadiem. Mums ir tradīcija jau vairāk nekā 15 gadus Ziemassvētku vakaru pavadīt visiem kopā, šobrīd esam apmēram jau 30 cilvēku. Gatavošanās šiem svētkiem sākas ļoti laicīgi. Pieaugušajiem taisām loteriju – izlozējam, kam katrs sarūpē dāvanu. Bērniem gan gādājam dāvanas ikkatram – saviem bērniem un māsu un brāļa bērniem. Beigu beigās bērniem prieks ir vislielākais! 

 

Parasti svētkus sagaidām pie brāļa Mežaparkā. Žēl, ka 2020. gadā nevarējām svinēt šos svētkus ierobežojumu dēļ, tāpēc ceram, ka šogad tas tiks atļauts. Vienmēr mūs apciemo arī Ziemassvētku vecītis – turklāt mūsu vecītis ir ļoti muzikāls, nevis tikai tāds, kas izdala dāvanas. Svētki vienmēr ir dejošana un dziedāšana visiem kopā. Arī bērni mums ir ļoti muzikāli, tāpēc šie svētki sanāk kā koncerts, jo bērni uzstājas ar muzikāliem priekšnesumiem. Jaunākajai paaudzei tas noteikti ir visgaidītākais pasākums gadā. Tā kā tas jau ir iesakņojies mūsu ģimenēs, bērni arī ļoti ilgi tic Ziemassvētku vecītim, jo tas tiešām notiek pa īstam – vecītis nāk ar maisu, ar savu mūzikas instrumentu, un mēs visi nevaram sagaidīt, kad tad beidzot viņš nāks! Tas iedod ļoti lielu ticību un uztur dzīvu brīnuma sajūtu. Man šķiet, ka ir tik forši un svarīgi – ticēt brīnumam!”

 

Atsauce:

1) Laimes indekss. SKDS, 2014. Pieejams: https://www.mammamuntetiem.lv/zinas/aktualitates/31232/amigo-laimes-indekss-laimes-atslega-ir-gimene