Seksualitāte un ekoloģija – vecāku vakaros Medicīnas muzejā raisīsies sarunas par ķermeni un pasauli

Vienā valodā? Lekcija un saruna vecākiem par bērnu seksualitāti

Diskutēsim par to, kā runāt ar bērniem par izmaiņām viņu ķermenī, interesi par citiem cilvēkiem, piekrišanu un robežām? Kas ietekmē mūsdienu bērnu un jauniešu izpratni par seksualitāti? Un kāpēc sarunas par seksualitātes attīstību un mainību bieži šķiet tik mulsinošas? Uz šiem jautājumiem atbildes mēģinās rast diskusijas dalībnieki: psihiatrs Ņikita Bezborodovs, "Papardes zieda" vadītāja Iveta Ķelle un sociālantropoloģe Diāna Kiščenko, kura specializējas dzimtes, reprodukcijas un seksualitātes jautājumos.

Mūsdienu bērni un pusaudži informāciju par seksualitāti, attiecībām un ķermeniskumu iegūst dažādos veidos – no vienaudžiem, sociālajiem tīkliem, medijiem, bet arī no pornogrāfijas, kas bieži kļūst par neformālu un problemātisku "izglītības" avotu. Vecāki, savukārt, ir auguši citā informatīvajā telpā un ar citām sarunāšanās tradīcijām, kas var radīt plaisu ne tikai starppaaudžu atšķirīgajās zināšanās, bet arī valodā – kādus vārdus, izteicienus, piemērus katra paaudze uzskata par pieņemamiem vai saprotamiem.

Pasākumu ievadīs lektores, sociālās psiholoģes Elizabetes Romanovskas lekcija par to, kā seksuāls un bērniem nepiemērotais saturs digitālajā vidē (tostarp pornogrāfija) ietekmē jauniešu skatījumu uz attiecībām un seksualitāti. Tālāk diskusijā pievērsīsimies tam, kā dažādos bērna attīstības posmos pieaugušie var runāt par seksualitāti, piekrišanu un veselīgām attiecībām. Kopīgi meklēsim risinājumus, kā dažādām paaudzēm atrast kopīgu valodu, ņemot vērā, ka pieredzes veidojušās atšķirīgos laikos un kultūras telpās.

Runājot par seksualitāti kā par dzīves daļu, kas skar ikvienu, viens no sarunas mērķiem ir mazināt priekšstatu, ka tā ir tikai privāta sfēra, un veicināt saliedētāku un drošāku vidi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

"Pēdējais mamuts izslēdz gaismu!" Lekcija un saruna vecākiem par jauniešu ekotrauksmi

Otrais sarunu vakars būs veltīts cilvēka attiecībām ar vidi un pārmaiņām tajā, īpašu uzmanību pievēršot ekotrauksmei – pastāvīgām un dziļām bailēm par savu un planētas nākotni. Šīs bažas īpaši spēcīgi mēdz ietekmēt jauniešus, kuru pieaugšanu un dzīves izvēles arvien vairāk veido klimata krīze un ar to saistītā nenoteiktība. Sarunu vakaru ieskandinās ekokritikas un dzīvnieku studiju filozofs Artis Svece, iezīmējot plašāku cilvēka un vides attiecību kontekstu. Diskusijā par ekotrauksmi piedalīsies filozofe Kitija Mirončuka, kuras pētniecības centrā ir vardarbības un sabiedriski iekļaujošu prakšu ētiskie aspekti, kā arī vides aktīviste un psihoemocionālās veselības atbalsta koordinatore Ilze Jēče, pievēršoties tieši pusaudžu pieredzei un izjūtām šajā jautājumā un tam kā ģimene un sabiedrība kopumā var veidot atbalstošu vidi, kas stiprina cerību un rīcībspēju.

Klimata pārmaiņas, sugu izzušana, ekosistēmu iznīcināšana, karš un sociālā nevienlīdzība – šie temati arvien biežāk izraisa trauksmi par nākotni ne tikai pusaudžos un jauniešos, bet arī pieaugušajos. Turklāt pētījumi rāda, ka ekotrauksme var atstāt sekas uz jauniešu veselību un veselības pašnovērtējumu. Viens no ekotrauksmes aspektiem ir starppaudžu sadursme: vai iepriekšējās paaudzes ir vainojamas alkatīgā un nesamērīgā resursu patēriņā un politiskajā bezdarbībā? Vienlaikus jaunieši paši nereti ir iesaistīti patēriņa kultūrā, kurā atteikšanās no ieradumiem, kas noplicina planētu, ir sarežģīta.

Pasākumā runāsim par ekotrauksmi kā mūsdienu jauniešu garīgās veselības izaicinājumu un par to, kā vecāki un pieaugušie var palīdzēt jauniešiem orientēties starp bailēm, dusmām un vēlmi rīkoties. Analizēsim paaudžu plaisas cēloņus klimata jautājumos un meklēsim kopīgus soļus, kā tās mazināt. Varbūt sarunas ģimenē var kļūt par platformu kopīgai rīcībai, kas stiprina cerību un atbildību par nākotni?

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja jaunākā izstāde bērniem veidota kā atbilde mūsdienu straujajam dzīvesveidam un aicina vecākus un viņu 6–12 gadus vecās atvases uz kopīgu un nesteidzīgu maņu pasaules izzināšanu. Atšķirībā no ierastās muzeju pieredzes, šī ir izstāde, kur vecāka un bērna saruna būs neatņemama apmeklējuma sastāvdaļa. Jaunajam pasaules pētniekam "Ārpus rāpus" paver skatu uz pasauli, kur visa dzīvā radība ir savstarpēji saistīta. Izstāde ļauj iedomāties kāda būtu pasaule, ja mēs kā gliemezis taustītos ar acīm, ja redzētu tikai ar pirkstiem vai nogaršotu pasauli sev apkārt.

Pasākumi top projekta "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)" ietvaros, VPP-KM-SPASA-2023/1-0002, Latvijas Universitāte, Valsts pētījumu programma un Latvijas zinātnes padome" ietvaros.