Kontrabasista un pianista virtuozitāte Vaska, Baha, Mesiāna un Franka skaņdarbos

Koncerta solists un idejas autors ir LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs, kurš koncertā uzstāsies gan viens pats, gan kopā ar pianistu Rihardu Plešanovu. Par jaunā, talantīgā kontrabasista virtuozitāti šaubu nav, un par to varēs pārliecināties, klausoties Pētera Vaska darbu kontrabasam Bass Trip (“Basa ceļojums”), ko Bokanovs atskaņos viens pats. Savukārt kopā ar Rihardu Plešanovu Bokanovs izpildīs J. S. Baha Sonāti Remažorā BWV 1028, Olivjē Mesiāna kompozīciju “Jēzusbērna skūpsts” no cikla “Divdesmit skatieni uz Jēzusbērnu” un Sezāra Franka Sonāti vijolei un klavierēm, ko Oskars pats pārlicis kontrabasam.


“Kontrabasu, protams, var spēlēt gan ļoti skaļi, gan ļoti klusu, bet nav vienkārši panākt, lai tas izklausītos tīri un kvalitatīvi, un lai frāzējums būtu plūstošs – tur jāiegulda ļoti liels darbs. No saspēles viedokļa visgrūtāk laikam ir spēlēt diviem kontrabasiem. Man ļoti patīk spēlēt ar klavierēm, bet jāņem vērā, ka klavieres ir daudz skanīgākas, tādēļ dažādās telpās prātīgi jāstrādā ar balansu,” saka Oskars Bokanovs. 

Oskars Bokanovs ir kontrabasa virtuozs. Viņš guvis laurus starptautiskos konkursos Holicē, Vroclavā, Brno un citviet. Viņa ikdiena paiet LNSO kontrabasu grupas koncertmeistara amatā. Savulaik Oskars bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis, spēlējis arī kamerorķestrī Kremerata Baltica, kur muzicējis ar Gidonu Krēmeru, Martu Argeriču, Mišu Maiski, Mario Brunello un daudziem citiem. Izglītojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā un Leoša Janāčeka Brno Mūzikas augstskolā, kurā ieguvis maģistra grādu. Ansambļa Arcandela dalībnieks. 

Bokanova muzikālās saspēles partneris 4. aprīļa koncertā būs pianists Rihards Plešanovs. Viņš pēdējo gadu laikā sniedzis solokoncertus Šveicē, Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Krievijā un citviet, kā arī uzstājies ar Kremerata Baltica, Sinfonietta Rīga, Liepājas SO, LNSO un Latvijas Radio kori. Klavierkvarteta Quadra dalībnieks. Mācījies mūziku Gulbenes un Cēsu mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Hannoveres Teātra un mūzikas augstskolā, Maskavas Valsts konservatorijā.

Pēterim Vaskam ir sena saikne ar kontrabasu, jo jaunībā viņš studējis tā spēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Viļņas konservatorijā, muzicējis dažādos kameransambļos un Latvijas profesionālajos orķestros. Bass Trip komponēts kā Minhenes prestižā ARD konkursa obligātais skaņdarbs. Latvijas pirmatskaņojumu opuss piedzīvoja 2007. gada 25. martā, kad Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē to izpildīja Latvijas šībrīža slavenākais kontrabasists Gunārs Upatnieks.

Rihards Plešanovs spēlēs vienu daļu no Olivjē Mesiāna klaviercikla “Divdesmit skatienu uz Jēzusbērnu”. Tā nošu izdevumā komponists raksta: “Šis ir vērojums un pārdomas par Dieva bērnu silītē un Skatieniem, kas vērsti uz Viņu, – no Dieva Tēva vārdos nepasakāmā Skatiena līdz Mīlestības baznīcas daudzveidīgajam Skatienam, parādoties arī Prieka gara Skatienam, Jaunavas maigajam Skatienam un arī Skatieniem, ko raida Eņģeļi, Gudrajie un nemateriālas vai simboliskas personas – Laiks, Debesu augstumi, Klusums, Zvaigzne, Krusts.”. Klausīsimies cikla daļu “Jēzusbērna skūpsts”, kas vēsta par to, kā Jēzusbērns, atverot durvis uz dārzu, tuvojas spožas gaismas starā, lai noskūpstītu mūs.  

Mūziķi priecēs klausītājus arī ar Johana Sebastiāna Baha Sonāti Remažorā BWV 1028, kas oriģinālā rakstīta violai da gamba (čella priekštecei) un klavesīnam. Sonātes atskaņojums prasa augstas prasmes, un mēs varam būt lepni par to, ka mums ir lieliski mūziķi, kas spēj nevainojami spēlēt šo mūziku, turklāt ar citu mūzikas instrumentu, kas visu padara daudz sarežģītāku.  

Koncertu vainagos Sezāra Franka populārās Vijolsonātes (1886) pārlikums kontrabasam. Franks veltīja šo sonāti ievērojamajam virtuozam Ežēnam Izaī, kurš bija darba pirmatskaņotājs Briselē un Parīzē. Pateicoties Izaī aktīvajai koncertdarbībai, sonāte guva plašu ievērību daudzviet Eiropā un visur to uzņēma ar sevišķi sirsnīgiem aplausiem. Franka sonāte ir gan dvēseliska, gan dinamiska, un tai piemīt fantāzijas raksturs, kas klausīšanos padara sevišķi aizraujošu.