Skolotāji nereti klusē par to, kas sāp... 150 Latvijas skolas piedzīvos tematisko pārbaudi

Pedagoga profesija ir saistīta ar augstu atbildības līmeni, ievērojamu emocionālo slodzi un nepieciešamību ikdienā pielāgoties mainīgām prasībām. Lai gan sabiedrībā regulāri tiek diskutēts par pedagogu atalgojumu, darba slodzi un izglītības kvalitāti, jautājumiem par skolotāju psiholoģisko un emocionālo labsajūtu darbavietā nereti tiek pievērsts nepietiekami daudz uzmanības.

Psihosociālie darba vides riski var izpausties dažādi – kā ilgstošs stress, nespēja ietekmēt darba procesu, pārmērīga atbildība, nesamērīga darba slodze, nepietiekams vadības atbalsts, konflikti kolektīvā, kā arī emocionāla vai fiziska vardarbība, tostarp mobings un bosings. Šie faktori var būtiski ietekmēt ne tikai darbinieku emocionālo pašsajūtu, bet arī fizisko veselību, darbspējas un dzīves kvalitāti.
 

Pētījumi atklāj būtiskus riskus pedagogu veselībai

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS dati liecina, ka Latvijas pedagogiem būtiskākie stresa avoti ir atbildība par skolēnu sasniegumiem, pastāvīgi mainīgās prasības un laikietilpīgā gatavošanās mācību stundām.

Saskaņā ar pētījuma datiem 14 % Latvijas skolotāju darbā piedzīvo ļoti lielu stresu, savukārt OECD vidējais rādītājs ir 19 %. Vienlaikus 14 % Latvijas pedagogu atzīst, ka darbs ļoti negatīvi ietekmē viņu garīgo veselību, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju – 10 %. Savukārt 11 % skolotāju norāda uz ļoti negatīvu darba ietekmi uz fizisko veselību, kamēr OECD vidējais rādītājs ir 8 %.

Šie dati apliecina, ka pedagogu darba vides psihosociālie riski ir būtisks jautājums, kam nepieciešama sistemātiska un mērķtiecīga uzmanība.
 

Piecu gadu laikā saņemti vairāk nekā 220 iesniegumu

Arī Valsts darba inspekcijas pieredze liecina, ka izglītības iestādēs nodarbinātie saskaras ar dažādām darba vides problēmām. Pēdējo piecu gadu laikā VDI saņēmusi vairāk nekā 220 iesniegumu no izglītības iestāžu darbiniekiem par iespējamiem darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem.

VDI darbinieki saņem arī jautājumus par psiholoģiskajiem un emocionālajiem darba vides riskiem, īpaši saistībā ar savstarpējās komunikācijas problēmām, konfliktiem kolektīvā un iespējamu emocionālo vardarbību no kolēģu vai vadības puses.

Diemžēl psiholoģiskās un emocionālās problēmas darbavietā joprojām mēdz tikt noklusētas. Darbinieki nereti izvairās par tām runāt, baidoties no iespējamas negatīvas attieksmes vai sekām darba attiecībās. 

Taču ilgstoša problēmu ignorēšana var veicināt emocionālu izsīkumu, veselības pasliktināšanos un nelabvēlīgu mikroklimatu visā kolektīvā.
 

Anonīma aptauja palīdzēs apzināt patieso situāciju skolās

Tematiskās pārbaudes pirmajā posmā VDI inspektori organizēs anonīmu pedagogu aptauju 150 lielākajās vispārējās izglītības iestādēs visā Latvijā.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā paši pedagogi vērtē savu darba vidi, kādi psihosociālie riski viņus ietekmē ikdienā un vai izglītības iestādēs tiek nodrošināti pietiekami pasākumi šo risku novēršanai un mazināšanai.

Aptauja būs anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, lai izvērtētu situāciju konkrētajās izglītības iestādēs un noteiktu nepieciešamos darba vides uzlabojumus.

Pēc aptaujas datu apkopošanas un analīzes VDI inspektori apmeklēs aptaujātās izglītības iestādes un tiksies ar to pārstāvjiem, lai pārrunātu iegūtos rezultātus un iespējamos risinājumus.

Pārbaužu laikā tiks vērtēts arī tas, kā izglītības iestādēs tiek veikta psihosociālo darba vides risku novērtēšana un kādus preventīvos pasākumus darba devēji īsteno darbinieku veselības un drošības aizsardzībai.
 

Mērķis – veselīgāka un drošāka darba vide pedagogiem

Valsts darba inspekcija uzsver, ka tematiskās pārbaudes galvenais mērķis ir ne tikai apzināt iespējamos riskus, bet arī veicināt izpratni par psiholoģiski un emocionāli drošas darba vides nozīmi.

Darba devēja pienākums ir novērtēt visus darba vidē pastāvošos riskus, tostarp psihosociālos, un veikt atbilstošus pasākumus to novēršanai vai mazināšanai. Savukārt darbinieku iesaiste un gatavība atklāti runāt par problēmām ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai darba vides uzlabošanai.

Ar tematiskās pārbaudes palīdzību VDI vēlas veicināt konstruktīvu dialogu starp izglītības iestāžu vadību un pedagogiem, stiprināt savstarpējo uzticēšanos un mudināt savlaicīgi risināt problēmas, pirms tās kļūst par nopietnu apdraudējumu darbinieku veselībai.

Droša darba vide nav tikai fiziskā drošība – tā ir arī iespēja strādāt bez pazemojuma, emocionālas vardarbības un ilgstoša, nekontrolēta stresa.  Valsts darba inspekcija aicina izglītības iestāžu vadītājus atbalstīt tematiskās pārbaudes norisi, savukārt pedagogus – aktīvi piedalīties anonīmajā aptaujā, sniedzot savu vērtējumu par darba vidi.

Aptaujas aizpildīšana paredzēta līdz 2026. gada 27. oktobrim.

VDI uzsver, ka rūpes par pedagogu veselību un labbūtību ir ne tikai darba aizsardzības jautājums, bet arī būtisks priekšnoteikums kvalitatīvam izglītības procesam. Skola, kurā pedagogi jūtas droši, cienīti un uzklausīti, ir labāka vide gan skolotājiem, gan skolēniem.