Pētījums: Sociālo mediju aizliegumi paši par sevi nerisina bērnu drošības problēmas

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), kuras pētnieki piedalījās starptautiskā izvērtējuma izstrādē, pētījumā atzīts, ka bērnu aizsardzība digitālajā vidē ir svarīgs mērķis, tomēr sociālo mediju aizliegumi vien paši par sevi nevar atrisināt visas ar bērnu drošību saistītās problēmas.

Pētījumā uzsvērts, ka līdztekus tehniskiem ierobežojumiem būtiska nozīme ir digitālpratības attīstīšanai, vecāku iesaistei, platformu atbildībai un bērniem drošākas digitālās vides veidošanai. Vienlaikus tiek aktualizēts jautājums par līdzsvaru starp bērnu aizsardzību un viņu tiesībām pilnvērtīgi piedalīties digitālajā vidē.

Pētnieks Gints Klāsons skaidroja, ka sabiedriskajās diskusijās bieži tiek pieņemts, ka stingrāki vecuma ierobežojumi automātiski nozīmē lielāku drošību, bet pētījuma dati rāda daudz sarežģītāku ainu – potenciālie ieguvumi nav viennozīmīgi, savukārt zaudējumi sociālo kontaktu, informācijas pieejamības un līdzdalības jomā var būt ievērojami.

"Pastāv risks, ka, cenšoties pasargāt bērnus no daļas risku, mēs vienlaikus atņemam arī nozīmīgas iespējas. Tāpēc svarīgi vērtēt ne tikai to, ko bērni zaudē, piekļūstot sociālajiem medijiem, bet arī to, ko viņi var zaudēt, ja piekļuve tiek liegta," uzsvēra Klāsons.

Pētījuma rezultāti rāda, ka bērnu digitālā dzīve ir cieši integrēta viņu ikdienā, nevis pastāv kā atsevišķa "digitālā pasaule". Visbiežākā tiešsaistes aktivitāte ir saziņa ar draugiem, kam seko video skatīšanās sociālajos medijos, mūzikas klausīšanās un saziņa ar vecākiem vai aprūpētājiem.

Sešās valstīs 34% bērnu vecumā no deviņiem līdz 11 gadiem, 70% bērnu vecumā no 12-14 gadiem un 89% bērnu vecumā no 15-16 gadiem norādījuši, ka viņiem ir sociālo mediju profils.

Viens no pieciem bērniem Eiropā vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem ziņo par saskari ar problemātisku lietotāju radītu saturu. Visbiežāk minētas sazvērestības teorijas, kas norāda uz plašām bažām par dezinformāciju tiešsaistē.

Bērnu bažas neaprobežojas tikai ar sociālajiem medijiem – viņus satrauc arī ģimenes veselība, karš, nākotnes nodarbinātība un sekmes skolā. Zemāka sociālekonomiskā statusa ģimeņu bērni biežāk meklē informāciju par mentālo veselību tiešsaistē un biežāk iesaistās potenciāli riskantās darbībās, piemēram, meklē jaunus kontaktus vai publiski dalās ar personīgu informāciju.

Kopumā pētījumā piedalījās 29 169 bērni vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem 19 Eiropas valstīs.

LKA norādīja, ka šis ziņojums ir sagatavots, reaģējot uz pašreizējām politiskajām diskusijām par bērnu drošību digitālajā vidē.

"EU Kids Online" pētnieku tīkls pēta bērnu un jauniešu interneta lietošanas paradumus, digitālās iespējas un riskus. Tīklā darbojas pētnieki no vairāk nekā 30 valstīm, tostarp Latvijas.