Gadalaiku maiņa – kā tā patiesībā ietekmē mūsu mājdzīvniekus

Karstums rada papildu slodzi organismam

Karstā laikā dzīvnieki var sākt biežāk un seklāk elpot, elsot, atteikties no ēdiena un kļūt mazāk aktīvi. Karstumu īpaši grūti panes dzīvnieki seniori, dzīvnieki ar lieko svaru, hroniskām saslimšanām vai sirds un asinsvadu problēmām, kā arī īspurnaino šķirņu dzīvnieki, piemēram, franču buldogi, mopši un Persijas kaķi.

Pārkaršana var apdraudēt dzīvnieka dzīvību, tāpēc nevajadzētu viņu ilgstoši pakļaut tiešiem saules stariem un tveicei, piemēram, ņemt līdzi uz pludmali dienas karstākajā laikā. Peldēšanās var palīdzēt atvēsināties, taču nepasargā no pārkaršanas, ja dzīvnieks pēc tam turpina atrasties karstā saulē. Pie jūras jāņem vērā arī sālsūdens uzņemšanas un karstu smilšu radītie riski.

Smagas pārkaršanas gadījumā var tikt traucēta elpošana, centrālās nervu sistēmas un citu orgānu darbība, rasties krampji un orgānu bojājumi.

Svarīga ir brīva pieeja svaigam ūdenim

Karsts un sauss gaiss, kā arī putekļi var izraisīt acu asarošanu, šķaudīšanu, ādas sausumu un blaugznošanos, bet apmatojums var kļūt nespodrs. Šādos apstākļos īpaši svarīgi nodrošināt dzīvniekam brīvu pieeju svaigam dzeramajam ūdenim, lai novērstu dehidratāciju.

Ūdens uzņemšanai jāpievērš uzmanība arī kaķiem, kuri mēdz dzert nelabprāt. Viņus var ieinteresēt ūdens strūklaka, jo tekošs un svaigs ūdens nereti šķiet pievilcīgāks. Lai veicinātu šķidruma uzņemšanu, ūdenim var pievienot nedaudz mitrās barības, padarot to smaržīgāku.

Aukstums un mitrums veicina ķermeņa atdzišanu

Aukstums, īpaši kopā ar vēju un nokrišņiem, apgrūtina dzīvnieka spēju saglabāt ķermeņa siltumu. Ātrāk to zaudē dzīvnieki ar vāju ķermeņa kondīciju, nelielu muskuļu masu un mitru apmatojumu. Aukstuma un sala ietekmei pakļautas arī ķepas.

Tuvojoties vēsākam laikam, dzīvnieks var prasīt vairāk ēdiena un kļūt mazāk aktīvs, uzkrājot enerģiju, ko organisms izmanto siltuma radīšanai. Savukārt aukstumā viņš var biežāk meklēt siltāku vietu, kur patverties.

Vētras un pērkons var radīt trauksmi

Laikapstākļi var ietekmēt ne tikai dzīvnieka fizisko pašsajūtu, bet arī uzvedību. Dažiem dzīvniekiem vētras, pērkons un atmosfēras pārmaiņas izraisa stresu vai trauksmi. Šādos brīžos svarīgi būt līdzās un neatstāt mīluli vienu.

Arī atmosfēras spiediena izmaiņas var ietekmēt pašsajūtu – dzīvnieks var kļūt apātisks vai, gluži pretēji, izteikti nemierīgs.

Vēss un mitrs laiks var pastiprināt hronisku slimību radīto diskomfortu

Sākoties rudenim un mitram laikam, dzīvniekiem var saasināties elpošanas sistēmas saslimšanas. Savukārt dzīvnieki ar hroniskām locītavu sāpēm vai artrītu vēsajā laikā var izjust lielāku diskomfortu.

Rudens sezonai ieteicams sagatavoties laikus, nodrošinot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, kas palīdz uzņemt imūnsistēmas normālai darbībai nepieciešamās uzturvielas. Telpās, kurās uzturas dzīvnieks, svarīgi uzturēt patīkamu temperatūru un mēreni sausu gaisu. Dzīvniekiem ar locītavu problēmām īpaši būtiska ir piemērota guļvieta un ērti ikdienas apstākļi.

Sezonu maiņa ietekmē arī parazītu aktivitāti

Siltajā laikā aktīvākas kļūst blusas, ērces un odi, tāpēc svarīgi laikus parūpēties par dzīvnieka aizsardzību pret parazītiem un to pārnēsātajām infekcijas slimībām.

Vērojot mīluļa pašsajūtu un pielāgojot ikdienas aprūpi laikapstākļiem, saimnieks var palīdzēt viņam vieglāk pārciest gan temperatūras svārstības, gan sezonu maiņu.