Mazulis baidās no dzīvniekiem. Kāpēc tā notiek un kā palīdzēt?

bērnu veselības un psiholoģijas resursi norāda, ka agrā bērnībā bērniem var būt dažādas specifiskas bailes, tostarp no suņiem, kaķiem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem. Vairumā gadījumu tās ar laiku pakāpeniski mazinās.

Kāpēc bērns sāk baidīties?

Dažreiz bailēm ir pavisam konkrēts iemesls. Iespējams, bērnu kādreiz nobiedējis skaļi rejošs suns, viņam virsū uzlēcis pārāk draudzīgs kaķis vai arī bērns vienkārši nav bijis pieradis pie dzīvnieku klātbūtnes.Taču ne vienmēr ir nepieciešams kāds nepatīkams piedzīvojums. Mazam bērnam dzīvnieks var šķist neparedzams – tas pēkšņi kustas, izdod skaņas un var pietuvoties daudz ātrāk, nekā bērns ir gatavs. Arī pieaugušo reakcija var ietekmēt bērna attieksmi: bērni mēdz pārņemt vecāku vai citu cilvēku satraukumu un bailes.

Nespiest, bet arī nepārvērst izvairīšanos par vienīgo risinājumu

Svarīgākais – nesmieties par bērna bailēm un nespiest viņu uzreiz iet klāt dzīvniekam. Frāzes “Nav jau no kā baidīties!” vai “Beidz raudāt, esi drosmīgs!” parasti nepalīdz.

Daudz labāk ir atzīt bērna sajūtas: “Es redzu, ka tev ir bail. Tas ir labi, mēs varam paskatīties no attāluma.” Vienlaikus speciālisti neiesaka ilgtermiņā pilnībā izvairīties no visa, kas bērnam izraisa bailes, jo tas var tās nostiprināt.

Sāciet ar pavisam maziem solīšiem

Ja bērns baidās, piemēram, no suņiem, nav uzreiz jācenšas viņu pierunāt noglaudīt lielu suni. Var sākt daudz vienkāršāk – aplūkot grāmatā suņu attēlus, paskatīties īsu video, spēlēties ar rotaļu sunīti un tikai pēc tam no droša attāluma vērot mierīgu, bērniem draudzīgu suni.Vēlāk, kad bērns jūtas gatavs, var pamēģināt nostāties nedaudz tuvāk vai kopā ar pieaugušo pieskarties dzīvniekam. Šāda pakāpeniska pieradināšana pie baiļu avota tiek izmantota arī speciālistu darbā ar specifiskām fobijām.

Kad būtu vērts meklēt speciālista palīdzību?

Ja bailes ir ļoti spēcīgas, ilgstošas un sāk būtiski ietekmēt bērna ikdienu – piemēram, viņš atsakās iet uz parku, bērnudārzu vai ciemos, jo pastāv iespēja satikt dzīvnieku –, ir vērts aprunāties ar ģimenes ārstu vai bērnu psihologu.Lielākajai daļai bērnu bailes ar laiku mazinās, īpaši tad, ja pieaugušie reaģē mierīgi, saprotoši un palīdz bērnam spert mazus, viņam pa spēkam esošus solīšus pretī tam, kas šķiet biedējošs.